Par bezdarbu un tā ierobežošanu

Šāda parādība raisa A. Siliņa bažas divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, bezalgas atvaļinājuma vai citā algu neizmaksas gadījumā NVD un citām valsts institūcijām nav zināms patiesais bez darba palikušo iedzīvotāju skaits, tātad nepilnīgi var būt arī valdības veiktie pasākumi situācijas normalizēšanai. Otrkārt, gadījumā, ja strādājošais atrodas bezalgas atvaļinājumā, par viņu netiek veiktas arī sociālās apdrošināšanas iemaksas, un ja šis periods pēdējā gada laikā pārsniedz trīs mēnešus, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra atbilstoši likumam atsaka bezdarbnieka pabalsta izmaksu.

Kā, tiekoties ar žurnālistiem, uzsvēra A. Siliņš, NVD uzdevums nav jaunu darba vietu radīšana, bet gan palīdzības sniegšana bezdarbniekiem viņu darba meklējumos. Atbilstoši tam NVD vadītājs raksturoja savas iestādes veiktos pasākumus situācijas normalizēšanai.

Tā kā, atbilstoši NVD rīcībā esošajai informācijai, bezdarbnieki ir gandrīz 1800 profesiju pārstāvji, bet visbiežāk pieprasītas ir 360 — 380 profesijas, NVD tiek veiktas bezdarbnieku bezmaksas profesionālās mācības un pārkvalifikācija. No speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta šim nolūkam šogad piešķirti gandrīz četri miljoni latu. Salīdzinājumam — 1997. gadā šī summa bija gandrīz divas reizes mazāka — 2,2 miljoni latu.

Atbilstoši darba devēju pieprasījumam bezdarbnieki visbiežāk apgūst iemaņas darbam ar datoru, lietvedību, grāmatvedības pamatus, kā arī pārdevēja, automehāniķa un galdnieka specialitāti. Tiek doti padomi arī mazās uzņēmējdarbības uzsākšanai. Bezdarbniekiem ar dažādiem priekšzināšanu līmeņiem tiek piedāvāta arī latviešu valodas apguve.

Bezdarbnieki tiek iesaistīti arī algotu pagaidu sabiedrisko darbu veikšanā. Šiem darbiem no valsts pamatbudžeta šogad atvēlēts 2,1 miljons latu, tiesības izmantot šos līdzekļus juridiskas personas izcīnījušas divos projektu konkursos. Kopumā algotos pagaidu sabiedriskos darbos šogad nodarbināti 10,7 tūkstoši bezdarbnieku. Paredzams, ka pēc visu 76 aizsākto projektu īstenošanas valstī varētu tikt radītas aptuveni 1000 jaunas pastāvīgas darba vietas. Tikko — 6. novembrī — izsludināts projektu konkurss par nākamajam gadam pagaidu sabiedriskajiem darbiem piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Ar 1. oktobri Rīgā, Jēzusbaznīcas ielā 1, darbu sācis arī NVD iedzīvotāju informācijas centrs, kur jebkuram interesentam — gan bezdarbniekiem, gan strādājošajiem — ir pieejama informācija par brīvām darba vietām. Ik dienu valstī tādu esot ap trīs tūkstoši, lielākā daļa no tām — Rīgā.

Savu atbalstu ar 40 stundu garu mācību kursu "Kā meklēt darbu?" bezdarbniekiem piedāvā arī NVD Darba meklētāju klubs.

Svarīgi, ka visi NVD veiktie pasākumi bezdarbniekiem pieejami bez maksas.

Tomēr, kā uzsvēra A. Siliņš, šīs iestādes aktivitātes vien nespēs atrisināt bezdarba problēmas. Gandrīz nekādu darba alternatīvu, pēc A. Siliņa domām, nav zvejniekciemos — līdz šim zivju pārstrādē nodarbinātajiem. Šeit vienīgais atrisinājums būtu ražošanas atsākšana. Tomēr salīdzinājumā ar pārtikas pārstrādi, pēc NVD vadītāja domām, vēl smagāka atgūšanās no Krievijas krīzes rezultātā gūtā trieciena varētu būt Latvijas rūpniecības uzņēmumiem.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore