Par Latvijas pagastu apņēmību

Jo Aleksandram Lielmežam, mālpilietim pēc dzīvesvietas un aicinājuma, LPS priekšsēža vietniekam, piemīt lokālās ierosmes talants, raugoties visas Latvijas kopainā.

— Esmu pārdomājis un apkopojis daudzas ekonomiskās un finansiālās saistības, kas varētu būt zīmīgas visiem Latvijas pagastiem kopumā. Jo te neredz būtiska risinājuma pretrunas. Svarīgi ir, lai mēs apzinātos, ka neviens cits mūsu vietā to nedarīs.

Jā, mums ir svarīga 7.Saeimas deputātu pašvaldību sapratēju interese, varbūt pat ieinteresētība (tagad gan ir jaunieviests jēdziens: lobēšana), tomēr reālos ikdienas uzdevumus mūsu vietā neviens cits nerisinās. Es zinu un apzinos, ko man nozīmē Mālpils, itin kā Rīgas apriņķa viduspunkts, ar 4370 iedzīvotājiem, ar 218 kvadrātkilometriem platības. Tomēr tie nav tikai un vienīgi skaitļi. Es gaidu un sagaidu, ka jau rīt sastapšu sava pagasta cilvēkus, kuri man uzdos vienu vienīgu vaicājumu: kā lai dzīvo šodien, rīt un parīt?

Būtībā tāds ir arī šīsdienas sanāksmes mērķis. Mēs negribētu kulstīt tukšus salmus, jo patlaban (un ne tikai šodien) mūsu uzdevums ir risināt ne tikai praktiskas, bet arī taktiskas problēmas.

Tālab esam aicinājuši šodien būt klāt Valsts kontroles Pašvaldību revīzijas departamenta direktori, VK padomes locekli Dzidru Ceihneri, Finansu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības nodaļas vadītāju Signi Zeikati, Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma vērtēšanas centra direktoru Aldi Rausi un citus speciālistus, jo mums ir svarīgi jau šodien saņemt atbildes uz daudziem "kāpēc?" un "kālab?"

Arī tāpēc, ka mūs ne tikai saviļņo, bet arī satrauc nākamā gada budžeta peripētijas, kas ne vienmēr rādās par labu pašvaldībām — tikt galā ar visu, vai tavā pārziņā būtu divi vai divdesmit tūkstoši iedzīvotāju. Nule nācis klajā 6.Saeimas pieņemtais un Valsts prezidenta izsludinātais Administratīvi teritoriālās reformas likums, un tas mums liek būt gana tramīgiem, jo sešu gadu pārejas posms nebūt nav tik bezgalīgs, kā varētu likties dažam labam mūsu kolēģim.

Tiklab Dzidra Ceihnere, kā arī Signe Zeikate un Aldis Rausis skaidroja Valsts kontroles, Finansu ministrijas un Valsts zemes dienesta pašreizējās attiecības ar pašvaldībām. Viņi atzina, ka ne patlaban, ne arī tuvākajā pārskatāmajā nākotnē nedrīkstētu veidoties nepārvaramas pretrunas, jo "dzīvojam vienā Latvijā, turklāt tās ceļā uz Eiropas Savienību". Visi eksperti vienprātīgi atzina, ka tieši tagad, mūsu valsts neatkarības 80. gadskārtas gaidās, ir svarīgi izprast ne tikai pašreizējo situāciju, bet arī nākotnes peripētijas.

Domu apmaiņā piedalījās Cilda Purgale, Valkas rajona Trikātas pagasta padomes priekšsēdētāja, Jānis Līpacis no Cēsu rajona Priekuļu pagasta, Marģeris Pastiljons no Valmieras pagasta, Viesturs Cīrulis no Kokneses, Sīmanis Homčenko no Stradu pagasta Gulbenes rajonā, Aivars Okmanis no Rundāles un citi viņu kolēģi. Secinājums bija vienprātīgs: lai kādas būtu turpmākās ievirzes, LPS VIII kongresam decembra otrajā pusē jānāk klajā ar radikāliem priekšlikumiem. Jo nule pieņemtie un Valsts prezidenta izsludinātie likumi par Latvijas administratīvi teritoriālo reformu būs graša vērti, ja tos neizpratīs katrā pagastā, arī lauku sētās, kur vēl dzīvo izglītoti un gudri cilvēki. Esam jau uz XXI gadsimta sliekšņa! Bet pašvaldības arī nākamajā gadu tūkstotī būs cilvēkiem tuvākā vara.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors