Par Latvijas Republikas valsts robežas sakārtošanu

1998.gadā Eiropas Savienības (ES) eksperti veica valsts robežas stāvokļa, tās apsardzes un kontroles ekspertīzi un šā gada 23. un 24. jūlijā deva savu slēdzienu. Eksperti atzinīgi novērtēja robežsardzes organizācijas pamatuzbūvi un vadības sistēmu, personālsastāva kompetenci un izglītību, kā arī reformu profesionālās apmācības sfērā. Slēdzienā tika labi novērtēts robežkontroles līmenis, neraugoties uz trūcīgo materiāli tehnisko bāzi un robežsardzes zemo mobilitāti. Robežsardzes rīcībā nav helikopteru, nepietiek ātrgaitas kuteru, autotransports neatbilst uzdevumu izpildei. Kopumā ir atzīmēta strauja Valsts robežsardzes attīstība 1998. gadā. Par būtiskiem trūkumiem tika atzīts tas, ka starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju nav līgumu par robežu un personu atpakaļuzņemšanu. Eksperti norādīja uz nesakārtotu mūsu valsts jūras robežas apsardzības sistēmu, kas neatbilst Eiropas iekārtai, jo apsardzi veic Nacionālie bruņotie spēki.

Mūsu valsts austrumu robežas nostiprināšana ir gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski svarīga, jo Latvijas—Krievijas un Latvijas—Baltkrievijas robeža nākotnē kļūs par Eiropas Savienības robežu.

ES standartiem atbilstošas robežapsardzības un robežsardzes izveidošanai ir jāturpina austrumu robežas demarkācija, tās infrastruktūras, tehnisko, sakaru un datu sistēmu izveidošana, robežšķērsošanas punktu aprīkošana, ir jāuzlabo robežsargu aprīkojums, jāpaaugstina mobilitāte un profesionālā izglītība.

Robežsardze vēlas sakārtot mūsu valsts austrumu robežu atbilstoši Eiropas standartiem līdz 2001.gadam. Lai izpildītu šo uzdevumu, šajā gadā ir uzcelts Kaplavas robežapsardzības nodaļas komplekss pie Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas robežas un Punduru robežpārejas punkts, un robežapsardzības nodaļas komplekss pie Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežas, sekmīgi norit Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas robežas demarkācija.

Turpinot robežas iekārtošanu, šā gada oktobrī uzsākta Valsts robežsardzes Kinoloģiskā centra kompleksa celtniecība Rēzeknē. No četrām Latvijas firmām, kas piedalījās izsoles otrajā kārtā, tiesības būvēt šo kompleksu ieguva SIA "Gādība". Šī firma būvēs arī Silenes nodaļas robežapsardzības kompleksu Daugavpils rajonā pie Latvijas un Baltkrievijas robežas. Šogad, novembra sākumā, tiks sākta Valsts robežsardzes Viļakas pārvaldes ēkas rekonstrukcija. To veiks SIA "Building", kas izsolē uzvarēja pārējās trīs pretendentes. Visu šo objektu nodošana tiek plānota 1999.gada maijā un jūnijā.

1998. gada beigās Valsts robežsardze pirmoreiz septiņu gadu laikā saņems 38 jaunas patruļmašīnas un daļu no nepieciešamiem vieglajiem strēlnieku ieročiem.

Robežsargu jaunās maiņas sagatavošanai ir izveidota Rēzeknes robežsardzes skola. Šoruden pie Policijas akadēmijas tiek atvērta Robežsardzes koledža, kur 32 Rēzeknes robežsargu skolas absolventi turpinās apgūt robežsarga profesiju un iegūs virsnieka pakāpi.

Tālākai austrumu robežas iekārtošanai 1999.gadā tiek plānoti 8,5 miljoni latu, no kuriem 5 miljoni tiks novirzīti robežas tehniskās apsardzības kontroles un informācijas sistēmas izveidošanai un 3,5 miljoni — infrastruktūras attīstībai. 6 vieglo helikopteru, 5 patruļkuteru un 194 patruļmašīnu iegādei līdzekļi tiks plānoti 1999.—2001. gadā, kas ļoti nopietni paaugstinās robežsardzes mobilitāti, dos iespēju daudz aktīvāk cīnīties ar zaļās robežas pārkāpējiem.

Valsts robežsardzes preses dienests

Par zviedru kadetu vizīti

Nacionālajā aizsardzības akadēmijā (NAA) 5. un 6.novembrī viesojās gaidīti ciemiņi — ap trīsdesmit kadetu no Zviedrijas ostas pilsētas Kristinehamnas, kur sagatavo artilērijas virsniekus.

Saskaņā ar starpvalstu līgumu Zviedrijas karaskolās mācās vairāki mūsu jaunieši, bet Kristinehamnas skolā — Māris Savickis, kurš arī šoreiz bija gida un tulka lomā. Māris pusgadu dzīvoja viesmīlīgā zviedru ģimenē, mācoties valodu, bet tagad turpina izglītību artilērista profesijas iegūšanai skolā pie Vēnerna ezera. Divu gadu mācībās jāapgūst gan militārās vadības programma, gan haubice—77 un slavenais prettanku ierocis Karl—Gustav, kā arī kājnieku ieroču uzbūve un citas militārās zinības. Zviedru kadetu vispārējais izglītības līmenis esot ļoti augsts, un Mārim ir ko turēt.

Viesi ar lielu interesi noskatījās NAA deju kolektīva, kora un ansambļa "Strēlnieki" koncertu, iepazinās ar akadēmijas mācību procesu, bet visilgāk uzkavējās ieroču uzbūves klasē, kad viņu rokās nokļuva 1895.gada nagans un Kalašņikova automāts. Kadeti apbrīnoja mūsu militārās mācību iestādes mācību bāzi, piemetinot:

— Mēs pārliecinājāmies, ka arī ne no kā (bez līdzekļiem) var izveidot mācību klases un apgūt programmas.

Kadetu vizīšu apmaiņa un draudzības saites starp abām kara skolām turpināsies.

 

Par Lāčplēša dienu Madonā

Lāčplēša dienas atzīmēšanu Madonas rajonā kuplināja Nacionālās aizsardzības akadēmijas (NAA) virsnieki un kadeti.

Valsts obligātā militārā dienesta Vidzemes nodaļas priekšnieka Harija Āriņa godprātīgās un aktīvās darbības sekmēja, ka valsts aizsardzības mācība ieviesta Varakļānu vidusskolā un Barkavas lauksaimniecības skolā, nodibinātas ciešas draudzīgas saites ar Nacionālo aizsardzības akadēmiju. Katru gadu kadeti pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas dienā ierodas kādā no Madonas rajona pilsētiņām, sniedzot koncertus, kā arī piedaloties piemiņas brīžos. Un varbūt arī tālab ievērojams skaits Madonas rajona jauniešu izvelējušies virsnieka vai policista profesiju.

Šoreiz kadeti uz Madonu atbrauca Lāčplēša dienā, pa ceļam uzstājoties ar dziesmām un deju Varakļānos un Barkavā. Pieminot latviešu karavīrus, kas pirms 79 gadiem piedalījās Brīvības cīņās, akadēmijas docents, pulkvežleitnants Aivars Pētersons ar savu saturīgo stāstījumu par Bermonta sakāvi radīja interesi pat jauniešu pilnajās tautas namu zālēs gan Varakļānos, gan Barkavā, kā arī Madonā. Madonā sals turējās ap –12 grādiem, pūta ass vējš, bet pilsēta un tautas nams ar plīvojošajiem karogiem un svētku noformējumu aicināja neaizmirst mūsu karavīrus Lāčplēša dienas svētkos.

Andris Kļaviņš

Autora foto

NAA pasniedzējs Roberts Drāke un zviedru kadeti

Pulkvežleitnants Aivars Pētersons un NAA kadetu koris

Par Eiropas ekspertu vērtējumu

Pagājušajā nedēļā Latvijā ieradās Eiropas Savienības (ES) eksperti, lai pārbaudītu Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmumu — SIA "Lido" un Latvijas un Vācijas kopuzņēmuma "Ādaži Kover" — atbilstību Eiropas Savienības prasībām. Līdz šim neviens Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmums vēl nav saņēmis atļauju eksportēt savu produkciju uz Eiropas Savienības valstīm.

Pārbaudes laikā un arī pēc tās eksperti nesniedza galīgo lēmumu par redzēto. Sešās nedēļās Briseles ekspertiem ir jāsagatavo un jāiesniedz ziņojums par situāciju Latvijas uzņēmumos visām 15 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tikai pēc tam (tas varētu būt pat nākamā gada sākumā), kad šo ziņojumu izvērtēs dalībvalstis, saņemsim pozitīvu vai negatīvu atbildi.

Tomēr jau tagad ir zināmas dažas atsauksmes par to, cik gatavi ES tirgum ir SIA "Lido" un Latvijas un Vācijas kopuzņēmums "Ādaži Kover" . Pēc Valsts veterinārā departamenta direktora Jāzepa Rimeicāna domām, lielākas iespējas saņemt eksporta atļauju ir "Ādaži Kover", lai gan kopumā arī "Lido" darbība tika novērtēta atzinīgi. Abos pārbaudāmajos uzņēmumos ir konstatēti arī daži trūkumi, piemēram, kautuvju neatbilstība ES standartiem, tika minēta arī "Lido" telpu nepiemērotība uzņēmuma darbības jaudai. Šie trūkumi ir novēršami, un to visdrīzākajā laikā solījuši veikt abu minēto uzņēmumu vadītāji. Savukārt augstu novērtējumu saņēmušas SIA "Lido" modernās tehnoloģijas.

Patīkami, ka eksperti atzinīgi vērtē Valsts veterinārā dienesta darbu.

Eiropas Savienības ekspertu nākamās vizītes mērķis varētu būt Ķekavas putnu pārstrādes komplekss.

Dagnija Muceniece

— "Latvijas Vēstnesim"

Par Eiropas atbilstības līgumu

Preču kvalitātes kontroles atbilstība ir viens no pamatnoteikumiem, lai Latvijas ražojumi nonāktu Eiropas Savienības (ES) tirgū.

Latvija ir uzaicināta un sākusi sarunas par Eiropas atbilstības novērtēšanas līguma parakstīšanu, kurš kā protokols papildinās Latvijas un Eiropas Savienības asociācijas līgumu. Protokola parakstīšana atbrīvos Latvijā ražotās preces no to kvalitātes ekspertīzes Eiropas Savienības valstīs.

Briselē, Eiropas komisijā, Latvijas puse ir saņēmusi protokola un tā pielikumu tekstu. Tagad jāizvērtē Latvijas likumdošanas akti un tie jāsakārto atbilstoši protokola prasībām.

Sarunas sākumā notiks par pātikas preču, zāļu un medicīnas iekārtu, elektroinstrumentu un mašīnbūves produkcijas kvalitātes atbilstības novērtēšanu. Nākamā gada februārī Eiropas komisijas un ES dalībvalstu pārstāvji apmeklēs Latviju, lai pārliecinātos par preču kvalitātes novērtēšanas procedūru atbilstību ES prasībām.

Latvijas likumu saskaņošana ar tām jau ir sākusies un daļēji veikta. Sarunu gaitā ar Eiropas Komisiju notiks Latvijas likumdošanas aktu atbilstības salīdzināšana ar ES normām, pirmām kārtām attiecībā uz pārtikas precēm.

Sarunas, kuras var uzskatīt par pirmo posmu tehniskajās sarunās par iestāšanos Eiropas Savienībā, no Latvijas puses vada Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietniece Lilija Stelpe, attiecīgos dokumentus iesniegšanai Eiropas Komisija gatavo Kvalitātes struktūrpolitikas un vadības departaments.

Sarunas par atbilstības novērtēšanas līguma parakstīšanu Briselē vienlaikus ar Latviju uzsākusi arī Igaunija, kas bauda Somijas pārstāvniecības atbalstu. Kā uzskata L.Stelpe, Latvija pašlaik ir līdere sarunās ar ES par preču atbilstības novērtēšanas līguma noslēgšanu.

EM preses dienests