Nupat šonedēļ, 11. un 12.novembrī, Lietuvas galvaspilsētā Viļņā tikās Eiropas Parlamenta vadība un Eiropas Savienības kandidātvalstu parlamentu vadītāji. Latviju šoreiz pārstāvēja tikko ievēlētais septītās Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume un Saeimas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Vakar, 12.novembrī, preses konferencē Saeimas namā Jānis Straume sacīja:

— Konferencē, kas šādā sastāvā sanāca kopā sesto reizi, piedalījās visu Eiropas Savienības kandidātvalstu parlamentu vadītāji. Lietuvas, Igaunijas, Čehijas, Bulgārijas, Ungārijas, Polijas, Rumānijas, Slovākijas, Slovēnijas, Kipras un Maltas parlamentu vadītāji vai to vadības pārstāvji. Lai arī šīs konferences pamattēma bija saistīta ar pasākumu plāniem un reālo darbu, organizētās noziedzības ierobežošanas un apkarošanas jomā šajās valstīs. Eiropas Parlamenta prezidenta Rodrigesa kunga runā liela loma tika atvēlēta tieši Eiropas valstu integrācijas procesam — Eiropas Komisijas 4.novembra paziņojuma analīzes aspektā. Savā uzrunā Eiropas Parlamenta vadītājs iezīmēja, manuprāt, divus būtiskus aspektus. Pirmkārt, to, ka, neraugoties uz zināmām iekšējām problēmām pašā Eiropas Savienībā, kuras Eiroparlamenta prezidents nepavisam nenoliedz, būtiskākais ir tieši tas, ka panākama uzticības gaisotne starp visām kandidātvalstīm Eiropas Savienības paplašināšanās procesā, lai būtu pārskatāms šis process. Gan tuvākajā pusgadā, kad, kā mēs zinām, vadošā valsts šajā procesā būs Vācija, pēc tam — Somija. Tika uzsvērts, ka vajadzīga visa šī procesa caurskatāmība, īpašu nozīmi pievēršot sabiedrības viedokļu izpausmēm katrā konkrētajā valstī. Jo, kā zināms, ne vien Latvijā, bet arī citās valstīs sabiedrības aptaujas liecina, ka nepastāv vienāda attieksme pret Eiropas Savienību.

Es savā runā uzsvēru, ka Eiropas Komisijas ziņojums par kondidātvalstu progresu skaidri apliecināja — Latvija ir sasniegusi tādu pašu atbilstības līmeni vai pat atsevišķās jomās augstāku līmeni, ievērojot Kopenhāgenas apspriedes kritērijus kā pagājušajā gadā uz sarunām par iestāšanos Eiropas Savienībā uzaicinātās valstis. Jautājums par Eiropas Savienības paplašināšanās nepārtrauktību ir lielā mērā atkarīgs tieši no Eiropas Savienības dalībvalstu politiskās gribas turpmākajā laikposmā. Un es izteicu domu un cerību, ka nākamgad mēs jau būsim pavirzījušies šajā procesā noteikti uz priekšu.

Neraugoties uz gluži saprotamo konkurences gaisotni šādā situācijā, konference tomēr noritēja konstruktīvā un, manuprāt, cerīgā noskaņā.

Saeimas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis, kas konferencē Viļņā referēja par organizētās noziedzības apkarošanas tematiku, teica:

— Lielākā daļa Viļņas konferences laika bija veltīta organizētās noziedzības novēršanas jautājumiem. Ņemot vērā manu pieredzi un manas zināšanas šajā jomā, es tiku izraudzīts par referentu šajā jautājumā no Latvijas puses. Runās konferencē katras valsts pārstāvji pauda savus uzskatus par to, kas tad ir organizētā noziedzība, kādi ir tās cēloņi un kā to novērst, bet bija arī mēģinājumi pārliecināt Eiropas parlamenta vadību, ka nepieciešams veikt patiešām reālus pasākumus, lai cīņa pret organizēto noziedzību beidzot būtu efektīvāka. Konferences beigu dokumentā tika uzsvērta nepieciešamība Eiropas Savienības kandidātvalstīm maksimāli koncentrēt savus pūliņus, lai turpmāk to cīņa pret organizeto noziedzību būtu iespējami efektīvāka un vienotāka.

Mintauts Ducmanis,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"