Agronoms Valdis Dzenis

Aizvakar, 11. novembrī, Zemkopības ministrijā uz savu pirmo Kartupeļu dienu pulcējās mūsu otrās maizes audzētāji no visas Latvijas. Atklājot šo nozīmīgo pasākumu, Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciālists agronoms Valdis Dzenis rosināja vairāk domāt par nozares attīstības programmu. Graudaugu audzētāji jau pierādījuši, ka viņi var apgādāt valsti un tautu ar labību. Arī kartupeļu kopēji tuvākajā laikā spēs šo uzdevumu veikt.

Latvijā kartupeļu stādījumi aizņem 59,6 tūkstošus hektāru. 90,6 procenti kartupeļu tiek izaudzēti līdz vienu hektāru lielos sīklauciņos, 9,1 procents — līdz 5 hektāriem lielos laukos un tikai 7,1 procents — vēl lielākās platībās. Tātad specializēto saimniecību laukos kartupeļu kopplatība aizņem 4233 hektārus, kur tiek iegūtas visaugstākās ražas — vidēji 25 līdz 30 tonnas no hektāra.

Zemkopības ministrijas izstrādātajā Lauksaimniecības nozaru attīstības programmā kartupeļu ražošana raksturota kā konkurētnespējīga. Baltijas un arī plašākā tirgū mūsu kartupeļiem liedz ieiet augstā pašizmaksa. Kartupeļu pārstrādes produktiem — cietei un čipsiem — tirgus iespējas ir Somijā, Zviedrijā, Krievijā, Ukrainā un Baltkrievijā. 1997. gadā pārstrādāti tikai 3 procenti no visas kartupeļu kopražas (Eiropas Savienības valstīs — 20 procenti). Jākonstatē, ka netiek attīstīts pilnvērtīgs galda kartupeļu tirgus.

Patlaban situācija vietējā kartupeļu tirgū ir diezgan labvēlīga, jo ne visiem padevusies laba raža. Slikto laika apstākļu dēļ bumbuļi arī slikti glabājas. Tomēr labvēlīgā konjunktūra nesaglabāsies ilgstoši. Tāpēc viens no aktuālākajiem jautājumiem ir tirgus regulēšana. Ne mazāk svarīgi ir izaudzēt kvalitatīvu sēklu. Kā liecina prognozes, nākampavasar sēklas materiāla var arī aptrūkties.

Šā gada ražu vērtēja Saldus Valsts šķirņu salīdzināšanas stacijas speciāliste Raita Bambāne. Pēc viņas stāstītā, kartupeļu šķirnes tiek pārbaudītas trīs gadus pēc kārtas. Šis gads nav bijis labvēlīgs: ziema bez sniega, vēls pavasaris un ļoti slapja vasara. Tā kā nepietika siltuma, šā gada ražas ir krietni zemākas. Daudzas šķirnes slimojušas. No 17 pārbaudāmām šķirnēm uzrādīti atšķirīgi rezultāti arī atkarībā no tā, kādā novadā atrodas saimniecība. Tāpēc būtu vēlams uzzināt, kādi rezultāti gūti novadu stacijās — Valmierā, Višķos un Priekuļos. Galīgo rādītāju vēl nav, jo visām šķirnēm nav pabeigtas ķīmiskās analīzes un izvērtētas garšas īpašības.

Ko būtu vēlams zināt agro kartupeļu audzētājiem? Šķirne ‘Borodjanskij rozovij’ ir augstražīga un agrīna, šogad no hektāra ievākti 270 centneri. Tomēr mitros gados tā ir uzņēmīga pret slimībām. Šķirne ļoti pieprasīta, jo glabājas līdz jūlijam. Jaunajai šķirnei ‘Fresko’ šis gads nav bijis labvēlīgs, jo 7 procenti no kartupeļiem bijuši bojāti. Vācu šķirne ‘Rosara’ ar interesanto pilienveida formu ir ļoti ražīga — līdz 300 tonnām no hektāra. Savukārt ‘Plantei’ vidējais bumbuļu svars labvēlīgos gados sasniedz pat 160 līdz 200 gramus. Labas atsauksmes ir par šķirni ‘Vineta’, kam, tāpat kā ‘Santai’ un ‘Fresko’, bumbuļa svars pārsniedz 100 gramus un tikai viens procents ir bojātu kartupeļu. Šīs visas ieteicamas kā galda šķirnes, jo tām ir ļoti labas garšas īpašības.

Dr. agr. Gunta Bebre pastāstīja, ka Priekuļos veiktajos 32 kartupeļu šķirņu salīdzināšanas pētījumos konstatēts, ka pret puvi miglotos tīrumos raža bijusi lielāka gandrīz par 100 centneriem. Arī G.Bebre no agrajām šķirnēm uzteica ‘Borodjanskij rozovij’ un ‘Plantu’, kur miglotos laukos vidējā raža bijusi 456 centneri no hektāra. Augsts cietes saturs, kas pārsniedz pat 18 procentus, ir ‘Braslai’, ‘Zīlei’, ‘Olev’.

Priekuļu selekcijas stacijas direktors Dr. agr. Uldis Miglavs informēja par jaunizveidoto sēklaudzētāju asociāciju. Tās dibinātāji — 10 fiziskas un juridiskas personas — gatavojas apvienot visu kultūru sēklu audzētājus, lai veicinātu informācijas apkopošanu un tirgus attīstību. Pašlaik Latvijā ir 1007 dažādu kultūru sēklu audzētāju, diemžēl viņu darbs netiek pienācīgi koordinēts. Turklāt liela daļa audzē sēklu ļoti mazos apjomos, līdz ar to ir grūtības ar tās realizāciju.

Ārvalstīs līdzīgu organizāciju darbība palīdz sēklaudzētājiem sagatavot sēklu tirgum un realizē to. Eiropas Savienība (ES) izvirza augstas prasības sēklas kvalitātei. Īpaša uzmanība pievēršama arī dažādām slimībām. Piemēram, no Polijas un Baltkrievijas ievestie kartupeļi ir inficēti ar gredzenbakteriozi. ES direktīvas aizliedz šādas sēklas eksportēt. Tāpēc sanitārajai robežinspekcijai daudz stingrāk būtu jāveic fitosanitārā kontrole.

Jaunajai asociācijai, par kuras vadītāju ievēlēts pieredzējušais sēklkopis, kooperatīvās sabiedrības "Pūres grauds" galva Augusts Brigmanis, savu palīdzību piedāvājuši Dānijas kolēģi.

Pieredzē dalījās kartupeļu audzētāji no dažādiem novadiem. Kārlis Vītols no Rucavas pagasta zemnieku saimniecības "Gobas" pastāstīja, ka viņš nodarbojas galvenokārt ar sēklas audzēšanu. Šim mērķim atvēlēti 10 hektāri un iegūta vidējā raža 20 tonnas no hektāra. No 11 šķirnēm kā pamatšķirne tiek izmantota Vācijā audzētā ‘Ķeizars Vilhelms’, kas arī šogad devusi labus rezultātus. Par perspektīvām viņš uzskata arī ‘Mutagēnagros’, ‘Ukrainskij rozovij’ un ‘Plantu’.

Savukārt Bauskas rajona Vecumnieku pagasta zemnieku saimniecības "Gravas" īpašnieks Guntis Kalniņš kartupeļus audzē 15 hektāru platībā. Šāgada raža — 31 tonna no hektāra. Kartupeļus pārstrādei viņš piegādā firmai "Lat Food".

Pārdomas par tirgu izteica Jānis Skapsts, galvenais agronoms vienā no lielākajām kartupeļu saimniecībām Latvijā — SIA "Mārupe" Viņš arī dalījās iespaidos par redzēto ceļojumā Somijā, Ālandu salās. Šeit saimniecību vidējais lielums ir 14 hektāru, to skaits sasniedz 450. Turklāt zemkopji 72 procentu apmērā apgādā iedzīvotājus ar pārtikas produktiem. Valsts zemnieku atbalstam piešķir deviņu veidu subsīdijas, kas pilnībā nosedz ražošanas izmaksas. Valstī ir kategoriska nostāja pret to pārtikas produktu importu, ko ražo arī Somijā. Turklāt ļoti daudz līdzekļu tiek izlietots vietējo preču reklāmas kampaņām.

Kā uzskata J.Skapsts, arī Latvijā jāveido vienota nostāja attiecībā uz tirgu. Lai nebūtu tā, ka 60 procentus pārtikas produktu ieved no Lietuvas un Polijas. Daudz var darīt arī paši zemnieki. Kaut vai pārņemot ārvalstu pieredzi un veidojot nozaru pašpārvaldes, kas nodarbojas ar vairumtirdzniecības tīkla attīstību.

Sarīkojuma dalībnieki aicināja Kartupeļu audzētāju apvienību organizēt vairumtirdzniecības bāzes, kas nodarbotos ar kartupeļu šķirošanu, fasēšanu un piegādi veikaliem. Tieši šī joma ir atstāta novārtā. Rīgas tuvumā viena no bāzēm varētu atrasties Ādažos. Strādājot vienotā tīklā, kartupeļu tirgus būtu pašu audzētāju ietekmes sfērā.

Ar jaunāko produkciju interesentus iepazīstināja firmu "Kemira Agro Latvija" un "Hydro Latvija" pārstāvji, kā arī Latvijas Zemnieku federācijas tirdzniecības uzņēmums.

Nākamā Kartupeļu diena paredzēta 9. decembrī, tad būs arī jaunāko šķirņu izstāde.

Ingrīda Rumbēna, "LV"

Foto: Māris Kundziņš

Zinātniece Raita Bambāne; Bauskas rajona Vecumnieku pagasta z/s "Gravas" īpašnieks Guntis Kalniņš, Rucavas pagasta z/s "Gobas" saimnieks Kārlis Vītols, SIA "Mārupe" galvenais agronoms Jānis Skapsts