un iedzīvotāju labklājībai

Par atbalstu mazajiem un

vidējiem uzņēmējiem

Aija Bauere, bezpeļņas organizācijas, valsts SIA "Reģionu attīstība" izpilddirektore, — "Latvijas Vēstnesim"

Aija Bauere

Šā gada 22. aprīlī Uzņēmumu reģistrā tika reģistrēta valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Reģionu attīstība". Šī organizācija ir Reģionālā fonda līdzekļu reālā pārvaldītāja un dalītāja. Kā zināms, īpaši atbalstāmā reģiona statuss patlaban piešķirts 207 pašvaldībām, tajā skaitā 5 Latgales rajoniem, kā arī 9 pilsētām un 70 pagastiem un pilsētām ar lauku teritorijām citur Latvijā. Kā šobrīd tiek īstenots Reģionālā fonda mērķis — īpaši atbalstāmo reģionu straujākas ekonomiskās attīstības veicināšana un līdzvērtīgu sociāli ekonomisko nosacījumu veicināšana visā valsts teritorijā?

— Reģionālā fonda konsultatīvā komisija, kurā darbojas sešu ministriju (tajā skaitā arī Ekonomikas ministrijas) un Latvijas pašvaldību savienības pārstāvji un kura vērtē saņemto projektu kvalitāti, 4. novembrī mums nodeva kārtējos 16 projektus. Kopš Reģionālā fonda darbības uzsākšanas valsts atbalsts uzņēmējdarbības veicināšanai īpaši atbalstāmajos reģionos piešķirts pavisam 97 projektiem. (No 30. jūnija, kad "Reģionu attīstība" uzsāka līgumu slēgšanu par finansējumu no Reģionālā fonda līdzekļiem, jau parakstīts 51 līgums. Saskaņā ar Reģionālā fonda līdzekļu izlietošanas programmu visvairāk līgumu noslēgts par uzņēmējdarbības kredītu procentu segšanu pat līdz 2011.gadam.) Pirmo 53 "Reģionu attīstībai" iesniegto projektu īstenošanai no Reģionālā fonda līdzekļiem nepieciešami 612 tūkstoši latu. No tiem lielākā daļa paredzēta kredīta procentu segšanai, kā arī uzņēmēju apmācībai un infrastruktūras uzlabošanai. Nākamo 44 projektu atbalstam pieprasīti 482 tūkstoši latu. Šī summa var arī palielināties, jo līdz brīdim, kad ar uzņēmēju slēgsim konkrētu sadarbības līgumu, viņš šā projekta ietvaros, iespējams, būs paņēmis vēl kādu kredītu. Ir projekti, kuros paredzēti vairāki attīstības posmi: pirmajā, piemēram, iegādāties jaunu tehniku, otrajā — pilnveidot saimniecības ēkas, bet trešajā — uzsākt kāda jauna produkcijas veida ražošanu. Projekts konsultatīvajā komisijā ir apstiprināts kopumā, un mēs uzņēmēju atbalstām visos viņa darbības posmos.Tātad mūsu sadarbība ir ilglaicīga un paver perspektīvas pārdomātai saimniekošanai, nevis kādai vienai akcijai. Šodien ir jādomā savādāk nekā agrāk. Jebkuram uzņēmējam galvenais vairs nav saražot preci, bet gan to realizēt. Attiecīgi jāveido arī konkurētspējīga saimniekošana. Tas arī skaidri redzams iesniegtajos projektos, no kuriem daudzi paredz pilnveidot lauksaimnieciskās ražošanas tehnoloģiju.

— Vai "Reģionu attīstības" kontā ir pietiekami daudz naudas, lai apmaksātu līgumos paredzētās summas?

— Maijā no Valsts īpašuma privatizācijas fonda saņēmām 403 tūkstošus latu. Piešķirts vēl miljons latu, bet reāli mūsu rīcībā nonākuši 347 tūkstoši latu. Tā kā Reģionālā fonda finansējums nav paredzēts valsts pamatbudžetā, bet gan no Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļiem, esam no tā atkarīgi. Situāciju glābj tikai tas, ka iesniegtie projekti tiek apstiprināti un nonāk pie mums pakāpeniski. Tāpat notiek arī līgumu slēgšana. Esam sastādījuši grafiku, kad un cik naudas mums būs nepieciešams. Tomēr nereti atsevišķos reģionos finansējamo projektu skaits pieaug lēcienveidīgi, tātad — arī izmaksājamās summas. Diemžēl nauda, kas tiek ieskaitīta fondā, nepakļaujas nekādiem grafikiem. Arī šie iepriekšminētie 347 tūkstoši latu "Reģionu attīstības" kontā ienāca ar mēneša novēlošanos.

— Bet uzņēmējs taču paļaujas uz jūsu palīdzību un varbūt tikai tādēļ uzdrošinās ņemt bankas aizdevumu, ka ir pārliecināts — saskaņā ar noslēgto līgumu kredīta procenti pilnīgi vai daļēji tiks segti no Reģionālā fonda līdzekļiem.

— Uzņēmēji mums bieži jautā, vai var simtprocentīgi paļauties, ka apsolītais atbalsts kredītprocentu subsīdijām paliks spēkā visu kredītlīguma darbības laiku. Mēs tādas garantijas dodam. Taču līgumu slēdzot, tajā tomēr tiek ierakstīts punkts, ka "Reģionu attīstībai" katra gada sākumā ir tiesības pārskatīt atbalstam ieskaitāmo summu (tātad — galējas nepieciešamības gadījumā arī samazināt). Tas ir nepatīkami, bet nav citas iespējas, jo arī mums nav drošas garantijas. Turklāt fonda pamatprincips ir tāds, ka uzņēmējs visu sava biznesa attīstību nedrīkst balstīt tikai uz mūsu palīdzību. Pirmām kārtām jābūt paša zemnieka vai uzņēmēja ieguldījumam.

Eiropas Savienības pieredze liecina, ka veiksmīgi tiek īstenoti tie projekti, kuros ieguldīts arī paša uzņēmēja vai pašvaldības kapitāls, un tikai pēc tam — valsts līdzekļi. Jāpiebilst, ka pēdējā laikā parādījusies jauna, iepriecinoša tendence: ļoti aktivizējušās tieši pašvaldības, kas iesniegušas projektus infrastruktūras attīstīšanai vai arī uzņēmējdarbības veicināšanai.

— Kā šie projekti izpaudīsies realitātē?

— Piemēram, Rucavas pagasta padome iecerējusi izgatavot un uzstādīt informācijas zīmes par dažādu sabiedriski nozīmīgu objektu atrašanās vietām, savukārt Vērgales pagasta padomes projekts paredz atpūtas vietu labiekārtošanu. Sventes pagasta padome kultūras namā plāno ierīkot telpas tūristu uzņemšanai un apkalpošanai. Gandrīz katrā lielākā centrā agrāk tika uzbūvētas lielas sabiedriskās ēkas, kas tagad netiek pilnīgi izmantotas, turklāt to uzturēšana dārgi maksā. Jādomā, kā plašās telpas lietderīgi un racionāli apsaimniekot, pie viena izvēršot arī uzņēmējdarbību. Piemēram, Zentenes pašvaldība savā pagastnamā izveidos informācijas centru uzņēmējiem.

— "Latvijas Vēstnesis" jau rakstīja, ka Latvijas īpaši atbalstāmajos reģionos jūs intensīvi apmācāt pašvaldību darbiniekus un uzņēmējus.Vai šajā pašvaldību rosībā saskatāt arī sava darba augļus?

— Pašlaik tiek īstenota ļoti plaša mācību programma, kura aptvers visas 207 pašvaldības, kuras atrodas īpaši atbalstāmajos reģionos. Jo cilvēki vairāk zina par uzņēmējdarbības principiem, kā veidot projektus, biznesa plānus, jo viņi kļūst drošāki un uzņēmīgāki. Svarīgi arī tas, ka mūsu darbība ieguvusi reālas aprises un cilvēki sapratuši — ar mūsu fonda starpniecību valsts viņiem patiešām palīdz. Pirms neilga laika kādā piektdienā pabijām Jēkabpils rajonā, lai ar dažiem uzņēmējiem, kuru projektiem piešķirts fonda atbalsts, pārrunātu konkrētas sadarbības līgumu slēgšanas lietas. Jau pirmdien mums ļoti satraukts zvanīja viena pagasta vecākais: pie viņa ieradušies apmēram desmit cilvēku, kuri arī vēlas sadarboties ar Reģionālo fondu. Laukos informācija izplatās ātri, un šie ļaudis nu bija pārliecinājušies, ka reāla palīdzība patiešām iespējama.

— Vai aktivitātes un attieksmes ziņā redzat atšķirības starp atsevišķiem reģioniem?

— Nekad nebiju domājusi, ka tās var būt tik lielas un dziļas. Latgalē un Vidzemē cilvēki ir daudz atvērtāki, atsaucīgāki nekā Kurzemes pusē. Ļoti atšķirīgas ir arī cilvēku savstarpējās attiecības. Latgalē sastapāmies ar gadījumiem, kad kaimiņš kaimiņam garantē bankas kredītu ar savu īpašumu — ja kaimiņa paša ieķīlājamās saimniecības vērtība parāk zema, lai saņemtu aizdevumu. Balvu rajonā, apsekojot saimniecības, kuru projektiem "Reģionu attīstība" sniedz palīdzību, redzējām, kā zemnieki kooperējas — viens nopērk traktoru, otrs — kombainu, trešais — vēl kādu nepieciešamu agregātu, un tad visi kopīgi tos izmanto. Tehnika tiek racionālāk noslogota, un kaimiņš kaimiņam palīdz. Šajā sakarā vēlos pieminēt vēl kādu interesantu projektu: Jēkabpils rajona Vīpes pagasta padome veido pašvaldības uzņēmumu "Agronoms 98", kas iznomās zemniekiem tehniku un sniegs arī agronoma padomus.

— Kā pārliecināties, ka jūsu atbalstītie projekti patiešām tiek īstenoti un darbs rit sekmīgi?

— Reizi ceturksnī no uzņēmējiem saņemam grāmatvedības bilances datus. Taču nopietni secinājumi iespējami, analizējot un salīdzinot gada pārskatu rezultātus.

— Kā jūs vērtējat aizvadīto darba posmu? Vai izdevies atpalikušajos reģionos uzjundīt uzņēmējdarbības garu?

— To apliecina arī statistika. Taču aktivitātes uzsvari laika gaitā kardināli nav mainījušies: pašvaldības, kuras bija rosīgas saimnieciskās dzīves attīstīšanā, to neatlaidīgi joprojām turpina darīt. Ļoti straujos tempos attīstās Krāslava — no turienes saņemam visvairāk projektu. Un, ja palūkojamies, kur Krāslava atrodas, tad saprotam, cik augstu vērtējama šāda aktivitāte. Bet no pagastiem visrosīgākais ir Dikļu pagasts — diklēniešiem jau finansējam 6 projektus. Un droši varu teikt — tas ir tikai tālab, ka tur ļoti enerģiski darbojas viens vīrs — lauksaimniecības konsultants Harijs Lūkins, kas palīdz zemniekiem un vietējiem uzņēmējiem izstrādāt projektus, apmāca viņus un pats šos projektus arī ved uz Rīgu, izstaigā visas iestādes. Tāpat arī Krāslavā visas enerģiskās darbības dvēsele ir rajona padomes plānošanas un infrastruktūras attīstības nodaļas vadītāja Anna Liscova. Jo diezin vai zemniekam un lauku uzņēmējam vienam pašam pietiktu zināšanu, drosmes un laika, lai braukātu uz Rīgu, pacietīgi atkal un atkal pārstrādātu projektu, lai tas atbilstu Reģionālā fonda atbalsta prasībām. Var teikt, ka kopumā pašvaldību un uzņēmēju aktivitāte ļoti pieaugusi (šobrīd Ekonomikas ministrijā izskatīšanai iesniegti jau 400 projektu). Šim darbam ir ļoti liela nozīme mazā un vidējā biznesa attīstīšanā Latvijā. Taču "Reģionu attīstībai" ļoti nepieciešama arī stabilitāte. Pašlaik mēs nezinām, kā nākamgad Valsts īpašuma privatizācijas fondā ienāks līdzekļi, cik lielā apmērā un cik regulāri mums tiks piešķirts plānotais finansējums. Drošība būtu tad, ja Reģionālajam fondam līdzekļi tiktu paredzēti valsts budžetā. Uzņēmējdarbībai attīstoties, šis ieguldījums atmaksāsies ar uzviju.

Mudīte Luksa, "LV"

VSIA "Reģionu attīstība" no 04.05.—06.11. saņemto projektu sadalījums pa rajoniem

VSIA "Reģionu attīstība" no 04.05.—06.11. saņemto projektu sadalījums pa nozarēm

VSIA "Reģionu attīstība" no 04.05.—06.11. noslēgtie līgumi pa rajoniem

Līgumu noslēgšanas dinamika no 1998.gada jūnija līdz novembrim

Līgumu noslēgšanu kavējošie apstākļi