"Putins iebilst pret NATO paplašināšanos"

"Diario Economico"

— 2000.04.19.

Krievija iebilst pret NATO paplašināšanos bijušās Padomju Savienības valstu virzienā, arīdzan tāpēc, ka pati nav Atlantijas aliansē laipni gaidīta — presei paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins savas oficiālās vizītes laikā Sevastopolē, Ukrainā.

"Kā mums tika teikts, neesam NATO gaidīti, tātad mēs iestāsimies pret NATO pietuvošanos mūsu robežām", paziņoja V.Putins, paskaidrojot, ka šīs pozīcijas pamatā ir "Krievijas Federācijas nacionālās intereses", ziņo AFP.

NATO pagaidām nav reaģējusi oficiāli, taču "Diario Economico" pārliecinājās, ka Krievijas iespējamajam lūgumam pievienoties Atlantijas aliansei durvis joprojām ir atvērtas, kaut arī šo scenāriju nevar realizēt vienā dienā. Turklāt Maskava līdz pat šodienai nav veikusi nekādu formālu pieprasījumu procesa sākšanai.

Latvija, viena no kādreizējām PSRS valstīm, kas vēlas iestāties NATO, uzskata, ka vērtējumi par aizsardzības reformām Latvijā ir arvien pozitīvāki un atgādina NATO ģenerālsekretāra lorda Robertsona atbalstu visam procesam un Latvijas karavīru "pozitīvajai" līdzdalībai Balkānos, kā teica Latvijas vēstnieks Portugālē Rolands Lappuķe. Šis diplomāts "Diario Economico" teica, ka Putina paziņojumi, kamēr notiek Eiropas Savienības paplašināšanās sarunas, varētu būt veids, kā paaugstināt cenu šai pašai paplašināšanai", kā arī "vēsts Ukrainai, atslēgvalstij reģionā", kurai arīdzan ir vēlmes pievienoties NATO.

Putina pozīciju var pieskaitīt pie plašākā darba — reabilitēt krievu ārējo politiku pēc Maskavas nevērīgās attieksmes attiecībās ar Rietumiem un īpaši ar NVS valstīm, kā teica Karnegī centra Vašingtonā analītiķis Anderss Aslunds. Šis analītiķis arīdzan piebilda "Diario Economico", ka šāda attieksme varētu "kalpot kā maiņas nauda uz starptautiskās politikas skatuves" valstij, kas cīnās ar dziļu ekonomisko krīzi.

Krievija ir kritiski reaģējusi pret iespēju agrākajām padomju republikām pievienoties NATO, it īpaši tas attiecas uz Baltijas valstīm – Latvija, Lietuva un Igaunija – un mazākā mērā uz Ukrainu un Gruziju. Martā Vladimirs Putins intervijā BBC teica, ka neizslēdzot eventuālu Krievijas pievienošanos NATO, ja Krievija tiktu uztverta kā citiem līdzvērtīga partnere. Pagaidām Rietumi uzskata šo domu par pāragru. Putina vakardienas paziņojumi notiek arī laikā, kad Vašingtona ir piešķīrusi Lietuvai 11 miljonu dolāru (11,58 miljonus eiro) aizsardzības aprīkojuma atjaunošanai, lai sagatavotos iestāties Atlantijas aliansē, kas varētu notikt nākamajā paplašināšanās laikā 2002. gadā.

Vitors Figueiredo