Par konkurētspējīgu

ražošanu

11. novembrī, ievadot kārtējo preses konferenci Ekonomikas ministrijā, bet vienu no pēdējām ekonomikas ministra statusā, Laimonis Strujevičs pirmām kārtām informēja par pasākumiem, kas veicami, lai pārvarētu tautsaimnieciskās grūtības, kuras galvenokārt izraisījusi ekonomiskā krīze Krievijā.

Notikusi trīspusēja darba devēju (Darba devēju konfederācija), darba ņēmēju (Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība) un valdības kopējā sēde. Saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu Ekonomikas ministrija apkopojusi informāciju, kā ekonomiskā krīze Krievijā un arī globālā krīze ietekmējusi gan ražošanas nozares kopumā, gan atsevišķus uzņēmumus. Lai nodrošinātu līdzšinējos ekonomikas attīstības tempus, nepieciešams nopietns un pārdomāts valsts atbalsts, izmantojot visas iespējas, ko atļauj Eiropas Savienības likumdošana valsts atbalsta jomā. Ļoti svarīgi noskaidrot valsts atbalsta sniegšanas principus un kārtību. L.Strujevičs atzīmēja, ko šobrīd nereti gadās, ka tie uzņēmēji, kuri ātrāk reaģē uz apkārtējiem notikumiem un pirmie iesniedz attiecīgajās institūcijās lūgumus sniegt finansiālu atbalstu, to arī saņem. Tas iespējams tādēļ, ka nav izstrādāta noteikta sistēma un vienoti kritēriji šāda atbalsta sniegšanai. EM ministrijas uzdevums pēc iepriekšminētās trīspusējās tikšanās ir izstrādāt šādu sistēmu. Tās pamatprincipi: situācija konkrētā tautsaimniecības nozarē valstī kopumā un šajā kontekstā — attiecīgajā uzņēmumā; cik lielā mērā uzņēmuma darbība ietekmē visa reģiona attīstību un sociālo sfēru utt. Vadoties pēc šādiem kritērijiem, izstrādāti un Ministru kabinetā iesniegti priekšlikumi valsts atbalsta piešķiršanas kārtības noteikšanai.

Latvijas uzņēmējiem jāiet pasaulē

Šobrīd, kad daudzi uzņēmēji ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs izjutuši krīzes ietekmi, ļoti svarīgi paaugstināt produkcijas konkurētspēju. Nākamais svarīgākais faktors — eksporta veicināšana. L.Strujevičs atzīmēja, ka jau vasarā, parādoties pirmajām krīzes pazīmēm, Ekonomikas ministrija iesniedza valdībai vairākus priekšlikumus par valsts atbalstu uzņēmējiem. Diemžēl tie ierosinājumi un programmas, kuru īstenošanai bija nepieciešami papildu līdzekļi, kas saistīti ar izmaiņām 1998.gada valsts budžetā un 1999.gada valsts budžeta projektā, līdz šim valdības atbalstu nav guvuši, teica ekonomikas ministrs. Viņš pauda cerību, ka pašlaik, kad jautājums par valsts atbalstu uzņēmējiem sagatavots konceptuāli un šajā procesā piedalījušās daudzas ministrijas, priekšlikumu īstenošanu izdosies nodrošināt arī finansiāli. Ekonomikas ministrija aprēķinājusi, ka minimālā valsts atbalsta nodrošināšanai šogad vajadzīgi 5,5 miljoni, nākamgad — 11 miljoni, bet 2000.gadā — 9 miljoni latu. Ekonomikas ministrs uzsvēra, ka šie līdzekļi nav paredzēti, lai tiešā veidā kompensētu zaudējumus uzņēmumiem, kuriem radušās finansiālas grūtības sakarā ar zaudēto produkcijas noieta tirgu Krievijā.

Un tātad — kādi pasākumi veicami?

Pirmām kārtām jādomā par Latvijā ražotās preces konkurētspējas paaugstināšanu, un galvenokārt tā ir kvalitāte. Uzņēmumos jāievieš Eiropas Savienībā pastāvošie standarti un sertifikācija. Kvalitātes sistēmu ieviešana vairākās Eiropas Savienības direktīvās noteikta kā obligāta prasība, bez kuras Latvijas produkcijas eksports uz ES dalībvalstīm vispār nav iespējams. L.Strujevičs atzīmēja, ka, gatavojoties iestāties Pasaules tirdzniecības organizācijā, Latvija šajā jomā jau veikusi nozīmīgu darbu.

Taču vēl ļoti daudz jādara tieši speciālistu apmācībā, pārkvalificēšanā, standartu apzināšanā. Turklāt, lai uzņēmumi iegūtu sertifikātus, nepieciešami ievērojami līdzekļi. Lielās firmas šos jautājumus risina veiksmīgi, bet tieši mazais un vidējais bizness, kā arī uzņēmēji attālākos reģionos nespēj to izdarīt; daudziem arī nav izpratnes par šiem jautājumiem. Šeit vajadzīgs valsts atbalsts. Kvalitātes problēmu risināšanā parasti tiek piesaistīts arī Eiropas Savienības, PHARE programmas finansējums; šajā jomā palīdz arī Dānija, Zviedrija, Somija.

Īpaša uzmanība pašreiz tiek pievērsta progresīvo biznesa ideju un tehnoloģiju izzināšanai un ieviešanai. Šeit valsts varētu uzņēmējiem sniegt būtisku atbalstu, palielinot Latvijas Garantiju aģentūras rezerves kapitālu, 1998. un 1999. gadā papildus piešķirot 1,2 miljonus latu. PHARE programmas ietvaros izveidots apmācību un konsultāciju sniegšanas tīkls — uzņēmējdarbības atbalsta, kā arī tehnoloģiskie centri. Lai Latvijā attīstītu produktu ražošanu ar augstu pievienoto vērtību, nākamgad jāizveido Inovāciju fonds. Šim nolūkam nepieciešami 670 tūkstoši latu.

Par Eiropas atbilstības

novērtēšanas līgumu

Kā ļoti būtisku faktu kvalitātes jautājumu risināšanā L.Strujevičs uzsvēra to, ka Latvija ir uzsākusi sarunas par Eiropas atbilstības novērtēšanas līguma noslēgšanu. Līgumus ar Eiropas Savienību par preču atbilstības novērtēšanu līdz šim noslēgušas divas pirmās grupas ES kandidātvalstis — Ungārija un Čehija. Sarunas par atbilstības novērtēšanas līguma noslēgšanu Briselē vienlaikus ar Latviju uzsāka arī Igaunija. Kā uzskata EM valsts sekretāra vietniece Lilija Stelpe, šajās sarunās Latvija šobrīd ir līdere.

Šim līgumam būs ļoti nozīmīga vieta Latvijas ekonomikā, jo preču kvalitātes kontroles atbilstība ir viens no pamatnoteikumiem, lai Latvijas ražojumi varētu nonākt Eiropas Savienības tirgū. Līgums kā protokols papildinās 1995. gada 12. jūnijā noslēgto Latvijas un Eiropas Savienības asociācijas līgumu. Protokola parakstīšana atbrīvos Latvijā ražotās preces no to kvalitātes ekspertīzes ES valstīs. Latvijas puse jau ir saņēmusi protokola un tā pielikumu tekstu. Līdz protokola parakstīšanai jāizvērtē Latvijas likumdošanas akti un tie jāsakārto atbilstoši šā protokola prasībām. Šis darbs jau ir daļēji paveikts. Sarunas sākotnēji notiks par pārtikas preču, zāļu un medicīnas iekārtu, elektroinstrumentu un mašīnbūves produkcijas kvalitātes atbilstības novērtēšanu. Nākamā gada februārī Eiropas komisijas un ES dalībvalstu pārstāvji apmeklēs Latviju, lai pārliecinātos par preču kvalitātes novērtēšanas procedūru atbilstību ES prasībām.

Eksporta atbalsta programma —

ceļš uz alternatīvajiem tirgiem

Lai veicinātu Latvijā ražotās produkcijas eksportu, nepieciešams īstenot Eksporta atbalsta programmu, galveno uzmanību pievēršot alternatīvo tirgu izpētei. Latvijas Attīstības aģentūras budžetā šim nolūkam būtu jāparedz 120 tūkstoši latu; šim projektam tiktu piesaistīts arī PHARE ieguldījums. Tas dos iespēju eksporta mārketinga pasākumos sniegt palīdzību aptuveni 50 uzņēmumiem gadā.

Nepieciešams paplašināt arī tirdzniecības pārstāvniecību atvēršanu galvenajās Latvijas eksporta noieta tirgus valstīs. Līdz 2002. gadam NVS valstīs paredzēts atklāt 18 šādas pārstāvniecības. Pārstāvniecību skaits šajās valstīs pašlaik ir nepietiekams. Ja tās atrastos lielākajās pilsētās un reģionos, tad arī šodienas sarežģītajos apstākļos tomēr būtu vieglāk kārtot tirdzniecības attiecības. Piemēram, Somijai Krievijā ir savs pārstāvniecību tīkls, un arī tagad krīzes situācijā (kas skārusi arī Somiju) tomēr izdodas tirdzniecības attiecības noregulēt, nepieļaujot kritisku samazinājumu.

L.Strujevičs atkārtoti uzsvēra, ka būtiska nozīme eksporta veicināšanā ir valsts akciju sabiedrībām "Latvijas eksportkredīts" un "Latvijas Garantiju aģentūra". Tajās postsociālisma valstīs, kur no valsts īpašuma privatizācijas iegūtie līdzekļi netiek novirzīti valsts pamatbudžeta deficīta kompensācijai, bet gan ražošanas attīstībai, tautsaimniecībā gūti labi rezultāti; tādas organizācijas kā "Latvijas eksportkredīts" no privatizācijas fonda saņem ļoti lielas summas. Tās operatīvi tiek izmantotas saimniecisko aktivitāšu nodrošināšanai un jaunu tirgu meklēšanai un eksporta veicināšanai. Tādēļ šāgada budžeta grozījumos kā garantiju nodrošinājums "Latvijas eksportkredītam" pamatkapitāla un rezerves kapitāla palielināšanai piešķirti 6 miljoni latu.

Kāds valsts atbalsts

vēl paredzēts uzņēmējiem?

Kā informēja L.Strujevičs, tā ir arī palīdzība, kas ļautu piedalīties starptautiskajās izstādēs, uzņēmēju apmācību un konsultāciju organizēšana, līdzdalība Eiropas Savienības mazo un vidējo uzņēmumu programmā, no kuras arī iepriekšējos gados saņemts būtisks atbalsts. Paredzēts atbalstīt arī uzņēmumus, kuri ievieš jaunas tehnoloģijas un konkurētspējīgas produkcijas veidus. Šogad šim nolūkam paredzēti 1,3 miljoni latu, nākamgad — 5,5, bet 2000. gadā — 5,5 miljoni latu. Taču šos līdzekļus būs iespējams saņemt tikai tad, kad būs apstiprināta valsts atbalsta programma uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, kā arī kritēriju sistēma.

Ekonomikas ministrija iesniegusi arī priekšlikumus par grozījumiem nodokļu likumdošanā, lai tiktu atvieglota maksājumu kārtība tiem uzņēmumiem, kuri ieguldījuši līdzekļus jaunu tehnoloģiju iegādē un ražošanas modernizācijā. Otrajam lasījumam Saeimā iesniegti arī priekšlikumi par grozījumiem likumā par "Valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju".

Ekonomikas ministrs informēja arī par tikšanos ar Somijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Hannu Hamalainenu (skat 7.pp.), kā arī par piedalīšanos Eiropas Savienības un asociēto valstu rūpniecības ministru sanāksmē.

Mudīte Luksa, "LV"