Par jauno tehniku un

tehnoloģijām laukos

Limbažu rajona Lauksaimniecības konsultācijas centrs sadarbībā ar PHARE programmu iesaistījies lauku tehniskās attīstības programmā. Divas Lēdurgas pagasta zemnieku saimniecības — "Zīlītes" un "Vārpas" pārkārtojušas darbu un pievērš īpašu uzmanību racionālai saimniekošanai, jaunās tehnikas un tehnoloģijas ieviešanai.

Mārtiņš Aņisimovs

Laima Aņisimova

"Zīlītēs" — jaunumi kā no pārpilnības raga

Aņisimovu ģimene zemnieku saimniecību "Zīlītes" nodibināja 1992. gadā, un tolaik tai lietošanā bija iedalīti 37,7 hektāri zemes, no tiem 6 hektārus aizņēma tīrumi, 10 hektārus — izcirsts mežs un krūmāji, pārējās platības — pļavas. 1994. gadā, kad likvidēja lielsaimniecību, tika iegādāti vairāki ražošanas objekti, tajā skaitā arī ferma. Jau pirmajos darbības gados kā galveno darbības nozari izvēlējās sēklkopību. Kā atzīst saimniecības īpašnieks Mārtiņš Aņisimovs, tas bija rentabli. Šī nozare pilnīgi nodota dzīvesbiedres Laimas Aņisimovas, diplomētas agronomes, ziņā. Pašlaik saimniecības īpašumā ir 80 hektāru zemes, bet apmēram 250 hektāru tiek nomāti.

"Zīlītēs" ir nodarbināti 15 strādājošo. M. Aņisimovs pēc izglītības ir ekonomists un tāpēc savā pārziņā ņēmis finanses, preču realizācijas un mārketinga jautājumus. Grāmatvedības datus apkopo LLU neklātienes studente Kristīne Dupuža. Savukārt pilna grāmatvedības uzskaite tiek veikta Lauksaimniecības konsultācijas centrā. Par kārtību lielajā tehnikas parkā atbild inženieris Vilnis Krišjānis. Ne mazāk svarīga ir jauno kadru sagatavošana.

Laba sadarbība saimniecībai ir ar Baltijas MIS, akciju sabiedrībām "Lat Food" un "Aloja Stärkelsen". To nosaka specializācija — kartupeļu audzēšana. Saimniecībā veic dažādu šķirņu kartupeļu pavairošanu. Šogad ‘Agrie dzeltenie’, ‘Asteriks’, ‘Brasla’, ‘Mutagēnagrie’, ‘Saturn’ un citu šķirņu kartupeļi audzēti ne vien sēklai, bet arī pārtikai. Jāpiebilst, ka septiņu gadu laikā kartupeļu platības ievērojami palielinājušās — no 10 līdz 94 hektāriem. Vidējā raža sēklas kartupeļiem bija 2,2, pārtikas — 3,8, pārstrādes — 2,8 tonnas no hektāra.

"Zīlītēs" liela uzmanība tiek pievērsta augsnes apstrādei, augstražīgas tehnoloģijas ieviešanai. To pilnā mērā var uzskatīt par labas prakses saimniecību. Ozolu lauksaimniecības skolas un Smiltenes 29. arodvidusskolas audzēkņi šeit mācās zemes apstrādes gudrības. Savukārt sadarbībā ar Lauksaimniecības konsultāciju centru tiek veikti izmēģinājumi. Piemēram, dažādu mēslojuma veidu izvērtēšanā kartupeļu audzēšanā, alternatīvu graudaugu un zemeņu šķirņu salīdzināšanā, kā arī mulčas izmantošanā. Atsevišķa programma ir kartupeļu audzēšanā.

Daudz tiek strādāts pie nolaisto zemju atjaunošanas, patlaban sējumu platība jau sasniedz 331 hektāru. Šogad tika apsētas arī papildu platības nomas saimniecībā "Kazpēdas". Šā gada sējumu struktūrā bija 202 hektāri graudaugu un 35 hektāri citas kultūras. Saimniecībā audzē rudzus ‘Puhovčanka’, auzas ‘Kirovec’, zirņus ‘Ņeosipajuščij’, ‘Vitra’, kviešus ‘Krista’, miežus ‘Ida’. Vidējā rudzu raža bija 3,9, zirņauzām — 3,2 un miežiem — 2,8 tonnas no hektāra. Kā apgalvo M.Aņisimovs, raža vēl nav noteicošais rādītājs. Svarīgi izaudzēt labas kvalitātes un pret slimībām izturīgu sēklu, pēc kādas ir liels pieprasījums. Tāpēc izveidojusies sadarbība arī ar meristēmu laboratoriju. Kartupeļu sēklu pasūta arī "Lat Food", kam piegādāts neliels daudzums — 500 tonnu, apmēram 600 tonnu elites sēklas materiāla pārdots arī zemniekiem. Izaudzēts 800 tonnu pārtikas kartupeļu; par to piegādi noslēgts līgums ar čipsu ražotājiem.

Uz strauju saimniecības attīstību Aņisimovi necer, tāpēc patlaban liela uzmanība tiek veltīta arī citām nozarēm — piena lopkopībai un cūkkopībai. Jau piekto gadu šeit audzē govis, patlaban ganāmpulkā ir 15 Latvijas brūnās un Holšteinas–Frīzijas govis. Vidējais izslaukums gadā no govs palielinājies no 4603 kilogramiem 1993. gadā līdz 5394 kilogramiem pērn. Daudz strādāts ganību izkopšanā, lopbarības audzēšanā.

Par perspektīvu tiek uzskatīta cūkkopība. Patlaban saimniecībā tiek audzētas aptuveni 350 nobarojamās cūkas. Paredzēts izmantot trīs šķirņu krustojumus. Vecā kūts pamazām tiek pārbūvēta par modernu fermu, šeit ierīkota arī sertificēta kautuve. Tiek radīti visi priekšnoteikumi kvalitatīvas gaļas ražošanai.

"Vārpās" —

modernākā lielferma rajonā

Lēdurgas pagasta "Vārpas" šoruden saistījušas īpaši lielu sabiedrības uzmanību. Zemnieku saimniecības vadītājs Jānis Vārpa aicina viesus no tuvienes un tālienes, lai iepazīstinātu ar paveikto un dalītos pieredzē. Vienlaikus tas ir arī pašas saimniecības izaugsmes novērtējums — kopš dibināšanas 1992. gadā, kad strādāts tikai uz 42 hektāriem nomātas zemes, līdz šodienai, kad kopplatība palielinājusies līdz 443 hektāriem. Tā ir daudznozaru saimniecība, kur tiek audzēti graudi un kartupeļi, ražota cūkgaļa un piens.

Doma pievērsties lopkopībai radās 1995. gadā, kad, likvidējoties paju sabiedrībai, privatizēts liellopu komplekss ar 312 slaucamām govīm un 300 audzējamiem liellopiem, kā arī "Krustiņu" ferma ar 100 slaucamām govīm. Pēdējā tiek pārveidota par mūsdienīgu cūku fermu.

Diemžēl tolaik jau bija likvidēts viss augstražīgais paju sabiedrības tīršķirnes Latvijas brūno govju ganāmpulks. Tāpēc nācies iegādāties slaucamas govis un grūsnas teles. Pēc pārraudzības datiem 1997. gadā vidējais govju skaits bijis 60 un vidējais izslaukums no govs — 5981 kilograms, bet pirmpieņu vidējais izslaukums gadā — 5743 kilogrami.

Piensaimniecības kompleksu tagad grūti pazīt. Vienā no ēkām, ko privatizējis kāds kaimiņš, izvietojies gateris. Savukārt J.Vārpas īpašumā esošie divi korpusi pārbūvēti, tur atrodas 220 liellopu. Vienā no tiem — 75 Latvijas brūnās šķirnes slaucamās govis, bet otrā — šovasar Holandē iepirktās 100 Holšteinas–Frīzijas šķirnes melnraibās grūsnās teles. Tās jau pamazām sāk atnesties, un teļu aizgaldiņi papildinās ar jaundzimušajiem. Šo pirmpieņu vidējais izslaukums krietni pārsniegs 6000 kilogramu, un nākotnē būtu jāiegūst vismaz 8000 kilogramu augsti izslaukumi. Dzīvnieku ražība būs garants ieguldīto līdzekļu atdevei.

Ar ko tad atšķiras moderna lielferma no mums tik labi pazīstamajiem padomju laika kompleksiem? Vispirms jau ikvienu pārsteigs tas, ka arī vēlā rudenī visi logi fermā ir atvērti. Faktiski to nav, jo stiklu vietā ir plēves. Lai nebūtu caurvēja, viena no pusēm ir aizklāta, bet otra — vaļā. Logi netiks likti arī ziemā. Vasarā temperatūra fermā ir nedaudz zemāka nekā ārā, turpretī ziemā būs nedaudz siltāks nekā laukā. Firma "Kverneland" piedāvā oriģinālu dzirdināšanas iekārtu, kas nodrošinās, lai ūdens ziemā neaizsaltu. Tāpat šeit tiks izmantots arī moderns barības dalītājs. Jāpiebilst, ka govis fermā tiek turētas nepiesietas. Tām ir brīvi pieejama lopbarība, ūdens, minerālvielas un sāls. Pakaišiem tiek izmantota smilts, kas atšķirībā no citiem materiāliem nesekmē baktēriju vairošanos.

Kā uzskata pieredzējušais Vidzemes veterinārārsts Egils Juitinovičs, jādara viss, lai dzīvnieki justos labi, būtu dabai tuvākos apstākļos. Šāda pieredze uzkrāta Amerikas Savienotajās Valstīs. Pamazām šādas fermas tiek celtas arī Vidzemē. Piemēram, slavenais piena lopkopības meistars no Bērzaunes pagasta Andrejs Kārkls jau vairākus gadus teļus tur ārā aplokos, bet govis — atvieglota tipa fermā. Savukārt Naukšēnu pagasta zemnieku saimniecībā "Tiltgaļi" šovasar pēc amerikāņu parauga uzcelta ferma.

Jāpiebilst, ka govīm pietiekamā daudzumā jābūt lopbarībai. Šajā jomā J.Vārpas saimniecībā paveikts īpaši daudz, jo jau trīs gadus notiek PHARE projekta finansētie demonstrējumi pļavu un ganību atjaunošanā, kartupeļu audzēšanā un skābbarības ražošanā. Kā varējām pārliecināties, pie fermas visas trīs tvertnes bija pilnas. Kopumā "Vārpās" sagatavotas 1600 tonnas skābbarības. Galvenokārt izmantoti tauriņzieži un stiebrzāles, pļauts ap Jāņiem. Sagatavotās masas kvalitāte ir laba, jo tajā ir 31 procents sausnas un 12,8 procenti proteīna.

Īpašas uzmanības vērta ir slaukšanas zāle un piena māja, kas apgādāta ar firmas "Alfa Laval" iekārtām. Otras tādas Baltijas valstīs nav, uzskata J. Vārpa, jo zāle veidota pēc individuāla projekta un tajā ir 12 vietas. Kamēr sešas govis tiek slauktas, otras sešas tiek gatavotas šim procesam. Pēc slaukšanas piens pa vadiem nonāk četrtonnīgajā dzesēšanas iekārtā. Tādējādi piena pārstrādātāji saņem augstas kvalitātes produkciju. Saimniecība sadarbojas ar akciju sabiedrību "Limbažu piens". Kā uzskata J.Vārpa, ļoti būtiska ir piena cena. Ja tā tiks pazemināta, piena ražošana noteikti nebūs rentabla.

Kompleksā izveidota arī mācību klase, kurā zināšanas varēs papildināt rajona zemkopji.

Šajos projektos ieguldīti lieli līdzekļi. Tā ir gan pašu nopelnītā nauda, gan arī "Unibankā" ņemtais kredīts 125 tūkstošu latu apmērā. Īpaši nozīmīgas bijušas arī valsts subsīdījas jaunas tehnikas un tehnoloģijas iegādē, kā arī PHARE projekta ieguldījums.

"Mums jābūt sagatavotiem Eiropas Savienībai, jo tikai ar progresīvo tehnoloģiju mēs varam būt līdzvērtīgās pozīcijās," uzskata J.Vārpa.

Ingrīda Rumbēna, "LV"

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

"Šogad visas skābsiena tvertnes pilnas", stāsta Jānis Vārpa

Firmas "Alfa Laval" dzesēšanas iekārta

Tāda eglītes tipa slaukšanas iekārta ir vienīgā Baltijas valstīs