Par perspektīvu

saimniekošanu

Dundagas pienotava. Tikko mašīna atvedusi slaukumu no Ances loka

Oktobra nogalē ar Dundagas piensaimnieku darbu iepazīstas Ingo Vurcbahers. Vācu konsultanta teikto tulko Kristaps Āboliņš (no kreisās) , dialogā piedalās Guntis Pirvītis, secina un jautā Ingo Vurcbahers

Vasarā, kad bija tikai neskaidras ekonomiskās krīzes priekšnojautas, uz jautājumu — ko piensaimnieki darītu, ja necerēti kļūtu turīgi, toreizējais piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības "Dundaga" valdes priekšsēdētājs Guntis Kārklevalks ar smaidu teica: "Celtu jaunu ēku." Pašlaik pienotava turpina darbu gadsimtu vecā ēkā.

Bet kā piensaimniekiem klājas pašlaik? Par to saruna ar kooperatīvās sabiedrības ilggadējo galveno grāmatvedi Irmu Beņislavsku, kasieri Ilzi Pirvīti un sabiedrības vadītāju Gunti Pirvīti, kurš šai darbā strādā tikai neilgu laiku.

Te satek cilvēku likteņi

Ceha vadītāja Ruta Dzērve pārskata rīta vedumu, kas rāda pieņemtā piena daudzumu; ir govju īpašnieki, kas nodevuši 150, 240 un — arī tikai 12 litru slaukuma. Par augstākā labuma pienu, kura kvalitāte atbilst bāzes normatīviem, maksā 9, par pirmās šķiras — 7 santīmus par kilogramu. Augustā iepirka 312 tonnas piena, septembrī — par dažām tonnām mazāk.

Stāsta I.Beņislavska:

— Ekonomiskā situācija jūlijā un pašlaik ļoti atšķiras. Apkalpojam arī jūras piekrastes zonu, kur bez darba palikuši zivju pārstrādes cehu ļaudis. Apkārtējo pagastu iedzīvotāju ikdienas problēmas ienāk arī pienotavā. Maksājam piena naudu ar nelielu aizkavēšanos. Nesen, piemēram, zvanīja četru bērnu māmiņa, bezdarbniece no Melnsila, un lūdza steidzami izmaksāt piena naudu. Bez tās viņa nevar sūtīt bērnus skolā. Tie ir tikai daži desmiti latu, taču bezgala nozīmīgi šai ģimenei.

Ar pienotavu ir saistīta vairāk nekā triju simtu piena piegādātāju dzīve. Piena devēji no Ameles, Piltenes (tātad, ventiņi) atgādina: "Tikai noturieties! Mēs izvilksim!" Ligita Damberga, Sarmīte Mūrniece, Ainārs Kuģenieks un citi tālīno fermu īpašnieki ir uzticami partneri. Ik rītu piena mašīnas izbrauc divus prāvus lokus. Prakse rāda, ka augstākā labuma pienu realizē arī nelielo fermu īpašnieki, piemēram, Hardija Bāliņa Dundagas pagastā. Tāpēc braucam pēc piena arī uz mājām, kur gaida neliela piena kanna.

Sadarbība ar firmu

"AGM Agroeksports"

Tā ir lietišķa un radoša kopdarbība. Firma ir nodevusi dundadznieku rīcībā kazeīna kalti, piena vannas un saldētavu. Tas piensaimniekiem ir izdevīgi, jo viņi savukārt ir iekārtojuši kazeīna ražotni. Agrāk gatavoja pārtikas, tagad — tehnisko kazeīnu. Par to gan maksā mazāk, toties dienā var saražot līdz tonnai šā produkta, kas tālāk ceļo uz Hamburgu. Produkcijas apjoms samazinās, kad pieaug pasūtījums pēc biezpiena.

Kazeīna ražotne ir drošs atspaids, jo — agrāk vai vēlāk, bet firma "AGM Agroeksports" samaksās.

Bet ar pienotavas produkcijas pasūtījumiem esot tā — gan I.Beņislavskai, gan R.Dzērvei klienti zvanot pat vēlu vakarā un izsakot savas vēlmes. Pie tā pierasts, un par garu darba dienu viņas nesūdzas.

Krīzes pretsparam

Nesen valdes sēdē analizēja piena pieņemšanas un pārstrādes izmaksas. Ne degvielas, ne rezerves daļu patēriņu nav iespējams samazināt. Dārga ir maksa par ūdeni (47 santīmi par kubikmetru). Turpmāk, ziemā, plānots nodarbināt par vienu kurinātāju mazāk.

Pašlaik PHARE projekta "Par atbalstu lauku ekonomikas dažādošanā" ietvaros sācis darbu eksperts Ingo Vurcbahers. Raksturojot projektu, viņš pastāstīja:

— Darbs ir tikko iesākts. Mans uzdevums — darīt visu, lai palīdzētu nozares attīstībā. Vispirms iepazīšos ar ražošanas rezultātiem.

— Vai, projektu aizsākot, jau bija jūtamas krīzes iezīmes mūsu lauksaimniecībā?

— Tāpēc jau tiek īstenots šis tā dēvētais pilotprojekts.

Pēc dažām stundām Ingo ar datora palīdzību izveido grafisku attēlu — līknes rāda pērnā un šā gada izmaksu izmaiņas piena pārstrādē Dundagā.

Zied "Pienenīte"

Veikals ar šādu nosaukumu pienotavas pievārtē darbojas jau četrus gadus. Te var nopirkt visu veidu pienotavas produkciju. Allaž ātri izpērk lēto kārumu — biezpiena tortes. Tādas top tikai Dundagā. Lauku sviests maksā 1,20 latu kilogramā.

I.Beņislavska teic:

—Katrs produktu kilograms, ko nopērk "Pienenītē", mums ir izdevīgs. Veikals atpelna sevi un vēl dod arī nelielu peļnu.

G.Pirvītis savukārt uzsver:

— Valdei jau agrāk vajadzēja rūpēties par otra veikala atvēršanu, piemēram, Talsos. Pienotava sadarbojas ar vairākām firmām, kas realizē dundadznieku saražoto. Ir gadījies dzirdēt arī šādus vārdus: "Lietuviešu sviests ir iztirgots, steidzami vediet savējo!"

"Caurspīdīgums" un piens

Dienā pienotava pieņem apmēram 17 tonnu, vasarā — arī krietni vairāk piena. Sabiedrības vadītāji ir tikušies ar piena piegādātājiem sagādes loku centros, skaidrojuši, kā veidojas piena maksas. Klientus sveic svētkos un aicina pulcēties atpūtas vakaros. Pagasta avīze cenšas iepazīstināt ar kolektīva veikumu un nāktones iecerēm. Piemēram, ļoti vajadzīga ir iekārta, kas nodrošina augstāku krējuma kvalitāti — homogenizators. Tas sašķeļ tauku lodītes un veido viendabīgu krējuma masu. Taču homogenizators maksā 18 līdz 20 tūkstošus latu. Pietiekami daudz, lai apsvērtu iegādes iespējas. Pašlaik nav arī fasēšanas iekārtu, piemēram, sviestam — šķiet, pastāvot pašreizējam ražošanas apjomam, tās sevi diezin vai atpelnītu.

Pienotavā cenšas strādāt bez pārlieku liela riska, allaž paturot prātā, cik vajadzīga šī ražotne ir Dundagas un apkārtējo pagastu lauku ļaudīm.

Biruta Driķe

Foto: Rūdolfs Liepiņš