"Vladimira Putina britu kārts un atelpas pauze"

"Die Presse"

— 2000.04.19.

Hansa Zeidela fonda konferencē Krievijas eksperti iepazīstina ar skatījumu, kurp šī valsts varētu doties jaunā, stiprā vīra vadībā.

Hansa Zeidela fonds vēlas zināt, kurp dodas Krievija. Uz konferenci tika uzaicināti eksperti no Krievijas un Rietumeiropas, kā arī profesionāli Krievijas novērotāji no Maskavas, Ķelnes, Berlīnes un Sandhērstas. Viņi izteikumus par Krievijas jauno, stipro vīru Vladimiru Putinu, tāpat kā iepriekš, papildināja drīzāk ar treknām jautājuma, nevis izsaukuma zīmēm. Visbiežāk izmantotais teikums bija: "Putinam vēl nav savas programmas, bet viņa štābs ar to strādā."

Pašreiz Rietumus galvenokārt interesē Putina ārpolitikas kurss, kādu kārti viņš izspēlēs pirmo. Tagad vismaz "kārts jautājumā" valda skaidrība: Putins vispirms izspēlēja britu kārti — pirms Amerikas un Francijas vai Vācijas kārts. Par nepatiku Vācijas Ārpolitikas apvienības Krievijas ekspertam Aleksandram Rāram.

Iepriekšējās nedēļās Krievijas vadošie pārstāvji vizītes laikā Berlīnē acīmredzot Putina uzdevumā bija mēģinājuši noskaidrot, vai Vācija atkal neuzņemtos tādu pašu krievu "stratēģiskā partnera" lomu kā deviņdesmito gadu sākumā. Taču Čečenijas karagājiena dēļ Vācijas sarkani zaļā valdība uz Maskavas vilinošajiem aicinājumiem reaģē "ārkārtīgi negribīgi".

Rārs jūsmoja par germanofilu Putinu, kas uz Vāciju bijis nosūtīts kā slepenā dienesta VDK aģents, kura vājība ir vācu kultūra un kas savas meitas sūta vācu skolā. Tas izraisīja sarkastisku bijušā Vācijas vēstnieka Maskavā Jerga Kastla piezīmi, ka Rārs attēlojot "ļoti romantisku romantiķa Putina tēlu". Arī tad, kad VDK šefs Jurijs Andropovs 1982. gadā bija kļuvis par PSKP vadītāju, Rietumos runāja, ka viņš ir liels džeza cienītājs.

Tātad vispirms britu kārts. Profesors Sergejs Zagorskis no Maskavas Starptautisko attiecību institūta domā, ka zina, kāpēc Putins kā pirmo no rietumvalstīm, kurp doties vizītē, ir izvēlējies Londonu. Lielbritānijai esot ne tikai īpašas attiecības ar ASV vien, bet tā esot arī viena no svarīgākajām ES dalībvalstīm. Un tieši attiecības ar ES Maskava mēģinot nostādīt augstāk, tā unisonā apgalvoja Rārs un Zagorskis.

Tuvināšanos Eiropai Maskava pirmām kārtām saprot kā politisku šaha gājienu, lai mazinātu ASV ietekmi kontinentā; pret ASV vērsta politika esot viena no Maskavas ārpolitikas konstantēm.

Tikai pakāpeniski Krievijā sāk mainīties ES tēls, ko Maskava līdz šim ir uzskatījusi tikai par ekonomisku gigantu.

Zagorskis domā, ka Krievijas ārpolitikā virsroku pār ideoloģiskas ievirzes ģeopolitiķiem arvien vairāk sāk ņemt pragmatiskais ģeoekonomistu domāšanas veids. Taču Zagorskis nedomā tāpat kā britu Krievijas eksperts profesors Džeimss Šers no Militārās akadēmijas, kas uzskata, ka Putins centīsies nostiprināt NVS: "Putins zina, ka Krievijai nav vajadzīgi satelīti, bet stabili, plaukstoši, pret Maskavu labvēlīgi noskaņoti kaimiņi. Tā vairs nedomā iepludināt naudu republikās, bet grib redzēt skaidru naudu: tām ir jāsāk Maskavai atmaksāt miljardiem lielie parādi." Šers lika citur akcentu: "Putins necenšas panākt ciešāku integrāciju NVS ietvaros. Tā, ko viņš vēlas, ir subordinācija — lai šīs republikas pakļautos Maskavas gribai." Britu analītiķis teica arī, ka, Putinam, pirms ķerties pie ārpolitikas, vispirms ir jādod "atelpas pauze": lai savestu kārtībā māju un pēc tam no jauna sakārtotu attiecības NVS; tikai trešajā vietā atrodoties attiecības ar pārējo pasauli. Pēc Krievijas Zinātņu akadēmijas stratēģisko un globālo pētījumu centra profesora Leonīda Fituni domām, Putina galvenais mērķis ir iedzīvotājiem parādīt, ka ir iespējamas pārmaiņas uz labu. Kad Fituni runāja, ka valsts atveseļošanai ir nepieciešama stingra roka un ka šai nolūkā valsts vadībā nepieciešams diktators, tas izraisīja Ķelnes Austrumu un starptautisko zinātņu pētniecības institūta profesora Gerharda Simona enerģiskus iebildumus: "Tā ir bīstama ilūzija domāt, ka vienlaikus var kontrolēt ekonomiku un veicināt demokrātiskas un tiesiskas valsts izveidošanos. Es ceru, ka Krievijai, lai izkļūtu no posta, vairs nebūs vajadzīgs Staļins."