Par tikšanos ar Somijas vēstnieku

LR ekonomikas ministrs Laimonis Strujevičs 1998.gada 5.novembrī tikās ar Somijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Hannu Hamalainenu.

Tikšanās dalībnieki apsprieda ekonomiskās attīstības gaitu Latvijā. Somijas vēstnieks pauda gandarījumu, ka Latvijas Progresa ziņojums ir augstu novērtēts Eiropas Savienības institūcijās, kā arī savas valsts vērtējumu, ka Latvijas ekonomiskās reformas norit veiksmīgi. Vēstnieks atzīmēja referenduma rezultātu labvēlīgo ietekmi uz starptautisko institūciju attieksmi pret Latviju un sadarbību ar to visdažādākajās jomās. Vēstnieks informēja par Somijas pieredzi mazo un vidējo uzņēmumu attīstībā, par kļūdām, kas bija radušās Somijas likumdošanā saistībā ar mazajiem un vidējiem uzņēmumiem — neliela kļūda nodokļu likumdošanā veicināja mazo uzņēmumu pārdošanu; tos uzpirka lielie uzņēmumi, turklāt tie iepirkuši tikai mazo uzņēmumu noieta tirgu un tādējādi radušās problēmas ar nodarbinātību, uzņēmumu konkurētspēju. Somijas vēstnieks informēja par Somijas pieredzi ārējās tirdzniecības pārorientācijā no Padomju Savienības uz citiem tirgiem,

L.Strujevičs pateicās par atbalstu speciālistu sagatavošanā kvalitātes jautājumos, rūpniecības uzņēmumu pārstrukturēšanā, LR Ekonomikas ministrijas darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanā Somijā reģionu attīstības jautājumos un par sadarbību izglītības un ekonomisko pētījumu jomā, īpaši par gaidāmo Somijas turpmāko atbalstu Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un Latvijas cilvēku izglītošanā.

Ekonomikas ministrija sagatavojusi priekšlikumus par iespējamo Somijas palīdzību Latvijai, kurus vairākkārt apspriedusi ar Somijas pārstāvjiem:

1) Somijas pieredzes izmantošana pārorientācijai no Krievijas uz citiem tirgiem;

2) Somijas pieredzes izmantošana un atbalsts kvalitātes sistēmu izveidošanai un kvalitātes nodrošināšanai;

3) Somijas pieredzes izmantošana, iestājoties Eiropas Savienībā;

4) Somijas atbalsts starptautiskās konferences "Investīcijas enerģētikā Baltijas jūras reģionā" organizēšanā Rīgā 1999.gada pavasarī. Priekšlikumu par šādas konferences sarīkošanu izteica L.Strujevičs, piedaloties Briseles konferencē par enerģētikas jautājumiem, kas notika 1998.gada septembrī; līdz šim šo ideju ir atbalstījuši arī Baltijas valstu ekonomikas ministri — 1998.gada 29.oktobra sanāksmē, kā arī Ziemeļvalstu pārstāvji, tiekoties Kopenhāgenā 1998.gada 4.novembrī;

5) Somijas atbalsts Latvijas speciālistu sagatavošanā kredīta un garantiju operāciju veikšanai;

6) atbalsts Latvijas ilgtermiņa un vidēja termiņa ekonomikas stratēģijas izstrādē;

7) Latvijas Garantiju aģentūras Uzņēmējdarbības analīzes vienības apmācība: iepazīstināšana ar projekta sagatavošanu apstiprināšanai, projekta realizācija, projekta atgriezeniskā saikne (iespējami divpusējā sadarbības programmā) ar LR Ekonomikas ministriju un finansu institūcijām;

8) Ekonomikas ministrijas darbinieku apmācība attiecīgajās Somijas institūcijās, kas nodarbojas ar normatīvo dokumentu saskaņošanu atbilstoši Eiropas Savienības prasībām valsts un reģionu atbalstam, kā arī investīciju programmas, tirdzniecības un eksporta atbalstam;

9) atbalsts pieredzes apmaiņai ekonomikas un uzņēmējdarbības izglītības jomā, organizējot mācību braucienus un uzņēmēju forumus (ieskaitot vidusskolas, universitātes, uzņēmējdarbības konsultāciju centrus u.c.);

10) atbalsts starptautiskajai konferencei "Mazo izlašu vērtēšana", kas notiks Rīgā 1999.gada 20.un 21.augustā;

11) atbalsts LR Ekonomikas ministrijas organizēto studentu zinātnisko darbu konkursu uzvarētājiem.

EM informācija

Par grozījumiem likumā

"Par valsts un pašvaldību

īpašuma objektu privatizāciju"

Saskaņā ar likuma "Saeimas kārtības rullis" 95.panta pirmās daļas 5.punktu Ekonomikas ministrija 1998.gada 30.oktobrī iesniedza Saeimā priekšlikumus likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"" otrajam lasījumam, kuri paredz novērst iespēju radīt zaudējumus maksātnespējīga uzņēmuma kreditoriem, ja privatizētais uzņēmums tiek likvidēts.

Minētā likuma 3.panta desmitajā daļā ir noteikts, ka privatizācijai nodoto uzņēmumu likvidācija notiek likumā "Par uzņēmējdarbību" noteiktajā kārtībā un maksātnespējīga uzņēmuma manta tiek pārdota tāpat kā citu privatizējamo uzņēmumu manta tikai pēc kreditoru prasību apmierināšanas un izmaksām darbiniekiem. Tomēr daudzi zemes īpašnieki grib izmantot likuma noteiktās maksātnespējīga uzņēmuma nekustamās mantas pirmpirkuma tiesības, maksājot par to privatizācijas sertifikātos, kuri jādzēš tūlīt pēc maksājuma izdarīšanas. Tādējādi var rasties zaudējumi bankrotējušā uzņēmuma kreditoriem.

Vairāki zemes īpašnieki ir pārsūdzējuši tiesā Privatizācijas aģentūras (PA) atteikumu atļaut norēķināties ar sertifikātiem par mantu, kuru tie vēlas privatizēt, izmantojot pirmpirkuma tiesības. Ja tiesa atceļ PA lēmumu, tad netiek nodrošināts likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" noteiktais bankrota procedūras pamatmērķis: "gūstot maksimālu ienākumu no parādnieku mantas izpārdošanas, pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus". PA jau pārsūdzējusi vairākus pirmās instances tiesu nolēmumus, kas uzliek aģentūrai par pienākumu slēgt pirkuma līgumus par bankrotējuša uzņēmuma mantas pārdošanu pirmpirkuma tiesīgajiem zemes īpašniekiem, ļaujot viņiem izvēlēties maksāšanas līdzekļus. Piemēram, bankrotējušo valsts uzņēmumu "Latgalantērija" un "Lattekstils" kreditori var zaudēt 834400 latu. Kreditoru prasījumu kopējā summa ir 1698000 latu. Lai nodrošinātu vienveidīgu likuma piemērošanu visās valsts institūcijās, Saeimā iesniegtajā likumprojektā ir paredzēts tiešs norādījums, ka bankrota gadījumā maksāšanas līdzekļi ir tikai lati.

EM Privatizācijas departamenta direktors Aivars Bernāns

Par Pašvaldību

kreditēšanas fonda darbību

Pagājušajā nedēļā Latvijā viesojās Starptautiskās rekonstrukcijas un attīstības bankas (Pasaules Bankas) misija. Viens no misijas vizītes mērķiem bija veikt Pašvaldību kreditēšanas fonda (PKF) kā komunālo pakalpojumu attīstības projekta sastāvdaļas progresa analīzi. Lai novērtētu pēdējos septiņos mēnešos sasniegto, Pašvaldību kreditēšanas fonda darba grupa sagatavojusi Progresa atskaiti, kas atspoguļo gan paveikto vispār, gan pēdējo septiņu mēnešu laikā paveikto.

Pavisam PKF iesniegti 93 projekti un projektu koncepcijas, no kuriem atbalstu finansējumam saņēmuši 28 projekti un jau realizēti vai patlaban tiek realizēti 26 projekti Rīgas rajona Mārupes, Allažu, Ādažu un Garkalnes, Bauskas rajona Rundāles, Talsu rajona Rojas, Liepājas rajona Dunikas, Grobiņas un Virgas, Ogres rajona Mazozolu, Cēsu rajona Mores un Amatas, Valmieras rajona Skaņkalnes, Alūksnes rajona Trapenes, Gulbenes rajona Beļavas, Lejasciema un Lizuma, Jēkabpils rajona Sēlpils un Rēzeknes rajona Maltas pagastā, Durbes, Bauskas, Dobeles, Olaines un Pāvilostas pilsētā un Preiļu rajonā. Tas ir par 12 projektiem vairāk nekā šā gada martā.

Visvairāk kredītu pieprasījumu joprojām attiecas uz uzlabojumu ieviešanu enerģētikas sektora projektos — siltumtrašu nomaiņu, siltummezglu, siltuma un karstā ūdens skaitītāju uzstādīšanu, kā arī katlu māju rekonstrukciju. Šāda tipa projekti veido aptuveni 41 procentu no kopīgā pieprasīto projektu skaita un apmēram 66 procentus no visa pieprasīto kredītu apjoma; 32 procenti pieprasīto projektu paredz uzlabojumus izglītības iestādēs — to kapitālo remontu, siltināšanu.

Lai gan PKF sākotnējais kredītu kapitāls 3,5 miljonu ASV dolāru apmērā no Pasaules Bankas kredītlīdzekļiem nav palielināts un fonda rīcībā palikuši vairs tikai aptuveni 650 tūkstoši ASV dolāru, pieprasītais kredītu apjoms jau sasniedz 42 miljonus ASV dolāru. Ļoti svarīgi ir turpināt PKF darbību un piesaistīt tai jaunus līdzekļus, jo fonds ne tikai kalpo kā finansu avots investīcijām infrastruktūrā, bet arī sniedz palīdzību projektu prioritāšu novērtēšanā, padomus projektu sagatavošanā un analīzē un, protams, pašvaldību pasūtījuma veikšanā — preču un darbu iepirkumu konkursu organizēšanā. Kā svarīgs fakts atzīmējams tas, ka PKF izveidojusies laba sadarbība arī ar citiem fondiem un programmām, īpaši Ekonomikas ministrijas Investīciju departamentu, Reģionālo fondu u.c.

Kopā ar Pasaules Bankas ekspertiem un konsultantiem sekmīgi risināts jautājums par projekta tehniski ekonomiskā novērtējuma kvalitātes uzlabošanu — īpaši tas saistīts ar projekta finansiālā un ekonomiskā efekta noteikšanu. Tāpat sadarbībā ar Pasaules Banku tiks izstrādāta sistēma, kas ļaus veikt projekta novērtējumu. Tādā veidā plānotais projekta efekts tiks salīdzināts ar reālo rezultātu.

Pasaules Bankas misijas pārstāvji savas vizītes laikā apmeklēja arī Mārupes pagastu, lai iepazītos ar projekta "Jaunmārupes ciema siltumsaimniecības rekonstrukcija", kas arī tika realizēts par PKF līdzekļiem, rezultātiem. Projekta ietvaros Jaunmārupes ciematā tika nomainīta lielākā daļa siltumtrašu, uzstādīti siltummezgli, kā arī siltuma un karstā ūdens skaitītāji. Projekta rezultāti ne vien iepriecinājuši vietējos iedzīvotājus, pašvaldības un siltumsaimniecības vadību, bet arī atzinīgi tiek vērtēti no Pasaules Bankas speciālistu puses. Tā kā projekts tika realizēts pagājušā gada vasarā un rudenī, tad jau pagājušajā apkures sezonā bija redzami reāli rezultāti — pēc siltumsaimniecības speciālistu aprēķiniem, ietaupījumi no siltuma zudumu samazināšanas vien apkures sezonā veidoja gandrīz 11,5 tūkstošus latu. Siltumtīklu kopējie siltuma zudumi pirms projekta realizācijas bija 1339,4 gigakalorijas, bet pēc rekonstrukcijas — 667,7 gigakalorijas.

Kaut arī Komunālo pakalpojumu attīstības projekta ietvaros piešķirto PKF līdzekļu lielākā daļa jau izsmelta, bet jau tuvākajā nākotnē iespējams līdzekļu papildinājums, pašvaldības joprojām tiek aicinātas iesniegt projektus. Atgādinām, ka no PKF līdzekļiem var tikt finansēti ilgtermiņa investīciju projekti, kuri atbilst pašvaldību un valsts prioritātēm. Noteikumi pagaidām ir tie paši — sākuma posmā PKF dalība projektos nedrīkst pārsniegt 1 miljonu ASV dolāru, kā arī 80 procentus no projekta kopējām izmaksām, procentu likme, kas jāmaksā pašvaldībai, ir aptuveni 8 procenti, kredīta atmaksāšanas periods var būt pat līdz 10 gadiem.

EM informācija

Par zemes politikas

veidošanu Latvijā

Tuvojoties nobeigumam zemes reformas procesam Latvijā, svarīgi veidot vienotu zemes politiku, lai līdzsvarotu valsts un pašvaldību zemes īpašnieku un zemes lietotāju intereses. Šā gada 16. septembrī Ministru kabinets apstiprināja Zemes problēmu konsultatīvo padomi, kuras sastāvā ir ieinteresēto ministriju — Tieslietu, Ekonomikas, Zemkopības, Aizsardzības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas — speciālisti, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības, Centrālās zemes komisijas, Valsts nekustamā īpašuma aģentūras un Privatizācijas aģentūras darbinieki, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes mācību spēki.

Pirmajā sēdē, kas notika 11. novembrī, tika akcentētas problēmas un izstrādāta rīcības programma turpmākajam darbam.

Konsultatīvās padomes priekšsēdētājs, Valsts zemes dienesta ģenerāldirektors Guntis Grūbe iepazīstināja ar zemes reformas gaitu valstī. Pēdējā laikā ievērojami palielinājies reģistrēto zemes īpašumu skaits. Pirms gada mēnesī tika reģistrēti vidēji apmēram 4000, turpretī šogad — jau 6000 īpašumu. Tomēr vislielākā atpalicība ir vairākos Latgales rajonos. Var prognozēt, ka līdz reformas pabeigšanai šeit būs reģistrēta tikai viena trešā daļa no visas zemes kopplatības. Ko darīt ar pārējo? Likumdošana paredz, ka bezīpašnieku zeme automātiski pāriet valsts valdījumā. Kas maksās nodokļus pašvaldībām? Un kā būs ar pašvaldību zemju apsaimniekošanu? Tā kā daudzos gadījumos zemes īpašnieki nespēj reģistrēt īpašumus tikai spaidīgo materiālo apstākļu dēļ, valstij vajadzētu mēģināt risināt šos jautājumus.

Sanāksmes dalībnieki izteica priekšlikumus attiecībā uz padomes turpmāko darbu. Lielāka uzmanība jāvelta ģeodēzijas un kartogrāfijas nozares attīstībai. Nepieciešams harmonizēt likumdošanas aktus, jo daudzi no tiem ir pretrunīgi. Tāpat vajadzētu izstrādāt zemes likumu, kas būtu sava veida "jumta" likums, kā arī zemes nomas likumu, kas regulētu īpašnieku un nomnieku attiecības.

Plašāku materiālu publicēsim nākamajos "LV" numuros.

Ingrīda Rumbēna, "LV"

"Latvenergo" samazinājusi

elektroenerģijas importu

1998.gada pirmajos deviņos mēnešos valsts akciju sabiedrība "Latvenergo" saražojusi 4169 kilovatstundas elektroenerģijas (pērn šajā pašā laika posmā — 3127 kilovatstundas). Saražoti 96,9 procenti no nepieciešamā elektroenerģijas daudzuma, 2,1 procents iepirkts no citām valstīm, bet 1 procentu devušas mazās stacijas. Ņemot vērā labvēlīgos hidrometeoroloģiskos apstākļus (lielo nokrišņu daudzumu), hidroelektrostaciju izstrāde salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājusies 1,5 reizes. Tādējādi "Latvenergo" varēja samazināt no citām valstīm iepirkto elektroenerģiju par 92 procentiem. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, elektroenerģijas patēriņš lauksaimniecības uzņēmumos un zemnieku saimniecībās samazinājies par 4,2 procentiem, bet rūpniecībā, sākot ar pirmo ceturksni, patēriņš pakāpeniski pieaug. Kopumā elektroenerģijas patēriņš saglabājies pērnā gada līmenī.

Šā gada deviņos mēnešos saražots 1 miljons 966 tūkstoši gigakaloriju siltumenerģijas — par 14,1 procentu mazāk nekā šajā pašā pērnā gada laika posmā.

Līdz šā gada beigām "Latvenergo" plāno ieguldīt dažādos investīciju projektos 47,9 miljonus latu — par 12 procentiem vairāk nekā 1997.gadā. No šīs summas sadales tīklos paredzēts investēt 19,4 miljonus latu, pārvades tīklos — 7,5 miljonus latu un elektrostacijās — 17,8 miljonus latu. Pēc deviņdesmito gadu sākuma krīzes atkal tiek veikti līdzekļu ieguldījumi elektriskajos tīklos.

Sekmīgi norit Daugavas HES kaskādes rekonstrukcija. Pašlaik plašākie darbi notiek Ķegumā, kur tiek atjaunoti divi hidroagregāti. Rekonstrukcijas projekts paredz modernizēt visas četras Ķeguma HES turbīnas, nodrošinot to efektīvu darbību turpmākos 40 gadus. Agregātu modernizāciju paredzēts pabeigt 1999.gada martā. Daugavas HES kaskādes rekonstrukcija tiks pabeigta līdz 2001.gadam. Rekonstrukcijas projektā ietilpst arī divu Pļaviņu HES hidroagregātu remonts un modernizācija.

Gatavojoties šai apkures sezonai, nozīmīgi remontdarbi veikti termoelektrocentrālēs (TEC) — samontēts jauns tvaika katls, pārveidota siltumtīkla shēma (TEC 1), kas palielina sistēmas drošību un operativitāti un garantē resursu taupīgu izlietošanu. TEC 2 veiktā rekonstrukcija ļaus ietaupīt kurināmo vismaz 3 procentu apmērā, savukārt katla lietderības koeficients palielinājies par 1 procentu.

Vēl turpinās elektromontāžas darbi piecās augstsprieguma apkašstacijās (Tukumā, Kuldīgā, Brocēnos, Ropažos un Dagdā). Šos darbus plānots pabeigt šogad. Tādējādi pieaugs elektroapgādes drošība klientiem, samazināsies apakšstaciju uzturēšanas un remonta izdevumi. Saskaņā ar paredzēto grafiku plaši darbi turpinās elektrosadales tīklā. Rīgas elektrotīkls, veicot plašus rekonstrukcijas darbus Vecrīgā un Rīgas centrā, elektroapgādē investējis 710 000 latu. Valstī kopumā paredzēts atjaunot elektrosadales tīklu līdz 1000 kilometriem kopgarumā (1997.gadā atjaunoja 400 kilometru tīklu). Tas ļaus ievērojami samazināt elektroenerģijas zudumus. Šogad zudumi samazināti par 1,7 procentiem jeb apmēram 100 miljoniem kilovatstundu. Palielinās elektroapgādes drošība un kvalitāte.

Šā gada deviņos mēnešos "Latvenergo" nodokļu veidā valsts un pašvaldību budžetos ieskaitījusi 38,9 miljonus latu. No tiem uzņēmuma ienākuma nodoklis veidoja 9,3 miljonus latu, sociālais nodoklis — 5,8 miljonus, iedzīvotāju ienākuma nodoklis — 3,3 miljonus, PVN — 17,9 miljonus, īpašuma nodoklis — 2,4 miljonus un zemes nodoklis — 0,2 miljonus latu.

"Latvenergo" preses dienesta

informācija

Latvijas uzņēmumi debitē

gadatirgū "GaLaBau ’98"

Vairāki Latvijas uzņēmumi šogad pirmo reizi piedalījās starptautiskajā specializētajā gadatirgū "GaLaBau ’98", kas no šā gada 23. līdz 26.septembrim notika Nirnbergā (Vācija).

"GaLaBau ’98" ir viens no lielākajiem starptautiskajiem dārzu un parku arhitektūras, dārzu, parku un sporta laukumu ierīkošanas, iekārtošanas un apkopšanas tehnikas gadatirgiem pasaulē. Tā ekspozīcija šogad bija iekārtota 65 000 kvadrātmetru lielā platībā, un ar to iepazinās 36 000 apmeklētāju. Izstādē piedalījās vairāk nekā 700 dalībnieku, kas pārstāvēja celtniecības uzņēmumus, dārza mēbeļu, koka un akmens aprīkojuma ražotājus, koka impregnēto izstrādājumu ražotājus, dārzu, parku un sporta laukumu apkopšanas tehnikas ražotājus, stādāmā materiāla audzētājus, speciālā transporta, kā arī dažādu augsnes substrātu ražotājus, informācijas, sertifikācijas, vides aizsardzības un mācību iestādes.

Šajās nozarēs vadošās valstis Eiropā ir Vācija (apmēram 86 000 strādājošo 10 tūkstošos uzņēmumu), Francija (10 000 uzņēmumu), Spānija (5000 uzņēmumu) un Nīderlande.

Zinot, cik liela uzmanība Rietumeiropas valstīs, īpaši Vācijā, tiek pievērsta vides kopšanai un aizsardzībai, uz gadatirgu devās neliela Latvijas delegācija ar pārstāvjiem no SIA "Dārza apgāds", a/s "Rīgas tonis", a/s "Jauda–koks", SIA "Teiko", SIA "Raunas lauktehnika" un Latvijas Attīstības aģentūras.

Brauciena mērķis bija atrast jaunus sadarbības partnerus Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri ar labiem panākumiem nelielās sērijās varētu ražot dārza mēbeles, dārza mājiņas un to komponentus, impregnētus koksnes izstrādājumus, dārzu un parku aprīkojumu no metāla, granīta un betona, kūdras un cita veida augsnes substrātus, stādāmo materiālu.

"GaLaBau ’98" pārstāvētās nozares — kokapstrāde, metālapstrāde, mašīnbūve, celtniecības materiālu ražošana un lauksaimniecība — visā pilnībā atbilst tām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, kuras attīstās un ražo produkciju arī pašmāju mazajam un vidējam patērētājam. Interese par Latvijas ekspozīciju bija ļoti liela, un tas rada pārliecību par veiksmīgām sadarbības iespējām nākotnē. Kā labs piemērs te minama SIA "Dārza apgāds" sadarbība ar Vācijas uzņēmumiem "Pflanzenhof Frankenland" un "Volker von Sengbush & Partner GmbH".

Latvijas Attīstības aģentūra izsaka pateicību SIA "Dārza apgāds" un SIA "Raunas lauktehnika" par veiksmīgo Latvijas stenda iekārtojumu, uzņēmumam "Pflanzenhof Frankenland" un personīgi profesoram Folkeram fon Zengbušam par atbalstu Latvijas uzņēmēju brauciena organizēšanā. Nākamais gadatirgus "GaLaBau" notiks 2000.gadā.

Andris Alksnis,

LAA Eksporta veicināšanas departamenta projektu vadītājs

Vienošanās par informācijas

apmaiņu

Rīgas Fondu birža (RFB) ir parakstījusi vienošanos ar Krievijas informācijas aģentūru "MFD—InfoCentr" par informācijas apmaiņu. "MFD—InfoCentr" piedāvās saviem klientiem Rīgas Fondu biržas tirdzniecības sesijas datus reālā laika režīmā savas informācijas sistēmas "DIKSI+" ietvaros. "MFD—InfoCentr" Baltijas tirgū darbojas jau trešo gadu.

Izsole par sertifikātiem.

Neoficiālie rezultāti

9.novembrī Rīgas Fondu biržā (RFB) notika "Centrālā grāmatu tirdzniecības valsts uzņēmuma" publiskā piedāvājuma par sertifikātiem izsole.

Izsolē tika pārdotas visas 186 568 piedāvātās "Centrālā grāmatu tirdzniecības valsts uzņēmuma" akcijas par Ls 2,18. Dzēsto sertifikātu skaits — 14 525,79.

Visi rezultāti vēl jāapstiprina Privatizācijas aģentūrai.

RFB informācija

Kas ir kas Baltijas valstīs

Pie lasītājiem devusies jauna enciklopēdija — mēneša sākumā "Valērija Belokoņa izdevniecībā" klajā laistā grāmata "Who is Who in the Baltic States" (Kas ir Kas Baltijas valstīs). Izdevumā apkopotas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas populāru zinātnes, kultūras un sabiedrisko darbinieku, kā arī politiķu un uzņēmēju biogrāfijas. Ievada daļā sniegta informācija par trijām Baltijas valstīm, kurā ietverti ģeogrāfiskie dati, ekonomiskais apskats, ziņas par klimatu, iedzīvotājiem, valsts iekārtu, transportu, sakariem, kā arī personāliju saraksts alfabēta kārtībā.

Grāmatas atvēršanas svētkos, kas notika Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas zālē, direktora vietniece Venta Kocere minēja interesantus faktus. Bibliotēka ir viena no senākajām mūsu valstī, dibināta 1524. gadā, un tās krājumos ir vairākas senas enciklopēdijas, kas izdotas XIII, XVI, XVII gadsimtā, tai skaitā arī dažas biogrāfiskas vārdnīcas. Šī izdevniecības dāvinātā enciklopēdija papildinās bibliotēkas krājumus. Par nozīmīgu veikumu uzskatāma arī enciklopēdijas elektroniskā versija. Dāvinājumu saņēma arī Lietuvas Republikas vēstnieks Latvijā Rimants Karazija.

Kā pastāstīja izdevniecības direktore Irīna Tastevena, apstrādāti vairāk nekā 3500 biogrāfiju kopsavilkumu no Lietuvas, 600 — no Igaunijas un 2700 personāliju no Latvijas 1998. gada izdevuma "Kas ir Kas Latvijā", ko papildinājušas vēl 800 jaunas anketas.

Izdevniecības īpašnieks Valērijs Belokoņs informēja, ka paredzēts arī turpmāk ik gadu izdot šādas enciklopēdijas. Nozīmīgi ir tas, ka izdevumi iekļauti pasaules informācijas sistēmas "Who is Who in the European Information World" krājumā, kurā apkopota informācija par vairāk nekā pieciem tūkstošiem biznesa speciālistu no 40 Eiropas valstīm.

Ingrīda Rumbēna, "LV"