INFROMĀCIJA

Aizvadītajā nedēļā Briselē zemkopības ministrs Andris Rāviņš piedalījās Eiropas un Latvijas līguma lauksaimniecības apakškomitejas sēdē un lauksaimniecības likumdošanas caurskatīšanas atklāšanas sanāksmē.

Pēc atgriešanās no Briseles A.Rāviņš pastāstīja, ka Latvijas delegācija informējusi Eiropas Savienības (ES) pārstāvjus par nepieciešamību atļaut Latvijai tirgot ES vairāk piena produktu nekā līdz šim.

Piešķirt vai nepiešķirt eksporta kvotas — tas šoreiz nebija attiecīgās lauksaimniecības apakškomisijas kompetencē, par to lemj visas 15 Eiropas Savienības dalībvalstis. Ja gadījumā viena no dalībvalstīm ir pret kvotu palielināšanu, tad ES lēmums ir negatīvs.

Kvotu palielināšana ir īpaši svarīga tādēļ, ka Krievijas krīzes dēļ Latvijas pārstrādes uzņēmumos ir lieli siera un piena produktu uzkrājumi. Šajā kvotu gadā, kas ilgs līdz 1999. gada 1. jūlijam, Latvija uz Eiropas Savienību drīkst eksportēt 990 tonnas sviesta.

A.Rāviņš piebilda, ka daļēji šī sasāpējušā jautājuma atrisināšanu kavē smagā ekonomiskā krīze Krievijā. Tā ietekmē visu Eiropas piensaimniecību kopumā — ES ir spiesta maksāt augstas eksportsubsīdijas pašu ražotajiem produktiem, lai tos varētu realizēt ārpus ES robežām. Pēc neoficiālām ziņām, iespējams, ka Krievijas valdība lūgs ES palīdzību pārtikas produktu piegādē. Savukārt Eiropas Savienības tirdzniecības noteikumos minēts, ka šādā gadījumā līdz 50% varētu būt ES kandidātvalstu devums.

A.Rāviņš atzinīgi novērtēja Latvijas piedalīšanos lauksaimniecības likumdošanas caurskatīšanas sanāksmē. Šajā sanāksmē piedalījās visas 2. grupas ES kandidātvalstis. ES pārstāvji precīzi informēja klātesošos par tām prasībām, kas strikti jāievēro katrā lauksaimniecības nozarē, un par to, kā tiek veidots cenu mehānisms, kādi ir intervences noteikumi, — šiem jautājumiem jābūt saskaņotiem ar ES.

Latvijas delegācija atzina: ja šādas sarunas būtu notikušas jau pirms gada, tad redzami rezultāti būtu jau tagad. Sarunās atzīmēta Latvijas pieredze graudu intervences veidošanā te mēs esam diezgan tuvu tam, kā to dara ES. Savukārt igauņiem, ar kuriem jau sāktas sarunas par iestāšanos ES, vēl nav precīza intervences mehānisma.

ES pārstāvji atzīmēja, ka vajadzīga intervence arī piena produkcijai. Nākamajā tikšanās reizē (aptuveni pēc gada) Latvijai vajadzēs informēt ES par padarīto trūkumu novēršanā.

Par Pasaules bankas kredītlīniju

Dažos plašsaziņas līdzekļos izskanējusi ziņa par to, ka esot apdraudēts Pasaules bankas kredīts lauku attīstībai. Zināma vaina jāuzņemoties attiecīgajām ministrijām, to skaitā arī Zemkopības ministrijai, kas nav izrādījusi vajadzīgo ieinteresētību šajā jautājumā.

Atgādinājumam — septembrī Latvijas valdība parakstīja līgumu ar Pasaules banku par 25 miljonu ASV dolāru aizdevuma piešķiršanu lauku attīstības projekta organizēšanai. Trīs ceturtdaļas jaunās kredītlīnijas tika paredzēts novirzīt lauksaimnieciskās attīstības finansēšanai, bet vienu trešdaļu — ar lauksaimniecību nesaistīto mazo uzņēmumu atbalstam laukos. Kredīts domāts arī jaunu darba vietu veidošanai laukos. Aizdevumu uz aptuveni 17 gadiem paredzēts piešķirt divos posmos. Pirmā summa akceptēta jau šoruden.

Maksimālā kredīta summa ir divi tukstoši latu ar vismaz divu gadu atmaksas periodu. Savukārt subsīdijas tiek piešķirtas līdz 30 procentu vērtībā no kredīta pamatsummas.

Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Marģers Krams paskaidroja, ka jau šī gada subsīdiju programmā tika atvēlēta nauda Pasaules bankas finansētā kredīta atbalstīšanai. Pasaules banka ir sagatavojusi lauku attīstības projektam lauku uzņēmumu kreditēšanas noteikumus. Šie noteikumi arī paredz valsts subsīdiju piešķiršanu tiem mazajiem lauku privātuzņēmējiem, kuri ņem kredītus bankās, kas ir tiesīgas izsniegt paredzētos kredītlīdzekļus. Paredzēts, ka lauku attīstības projektu apkalpos Hipotēku un zemes banka, Latvijas Unibanka, Latvijas Krājbanka un Pareksa banka.

Pašlaik komercbankas gan vilcinās ar līgumu parakstīšanu par Pasaules bankas kredītlīnijas apkalpošanu, bet pie tā nav vainojama Zemkopības ministrija, atzina Marģers Krams. Zemkopības ministrija ir ieinteresēta, lai lauksaimnieki šos kredītus lauku attīstībai saņemtu iespējami drīzāk.

29.septembrī Zemkopības ministrija izdeva rīkojumu Nr.199 "Par Pasaules bankas piešķirtā kredīta lauku attīstības projektam līdzfinansēšanu". Tas paredz, ka Zemkopības ministrija no subsīdiju līdzekļiem paredz novirzīt 60 tūkstošus latu Pasaules bankas investēto kredītu dāvinājuma daļas segšanai.

Starp citu, vairāki zemnieki, īpaši Latgales pusē, jau ir sākuši izmantot šo kredītu. M.Krams piebilda, ka tas ir viens no kreditēšanas noteikumu principiem, kurš paredz, ka tiek apkalpoti arī pirms dažiem mēnešiem izsniegtie kredīti.

Dagnija Muceniece