Svētdien, 15. novembrī, Cēsīs svinīgi tika atklāts atjaunotais Uzvaras piemineklis

Pirmskara piemineklis bija kalts šūnakmenī, tagadējais — igauņu dāvinātajā dolomītā. Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Igaunijas parlamenta priekšsēdētājs Tomass Savi kopā ar Cēsu rajona izpilddirektoru Māri Niklasu

Igaunijas un Latvijas militārpersonu sveiciens Uzvaras piemineklim

Pieminekli atklāj Cēsu kauju dalībnieks Kārlis Meiris

Kopā ar jaunajiem cēsiniekiem ārlietu ministrs Valdis Birkavs

Foto: Juris Krūmiņš — "Latvijas Vēstnesim"

Igaunijas Ārlietu ministrijas Protokola departamenta I sekretāram Juri Treijam no Latvijas Valsts prezidenta rokām — Triju Zvaigžņu ordenis

Valsts prezidents Guntis Ulmanis

Uzvaras pieminekļa atklāšanā

Cēsīs 1998.gada 15.novembrī:

Turpinājums no 1.lpp.

Tagad Cēsīs no jauna celtais Uzvaras piemineklis atkal gluži kā 1924.gadā atgādinās par kaujām un to, ka šodienas un rītdienas zīmes rakstītas arī ar mūsu vēsturiskās atmiņas burtiem.

Latvijā atkal ir par vienu zīmi vairāk, kas apliecina cieņu pret tautas vēsturi. Bet pieminekļa sūtība, manuprāt, nav tikai raisīt atmiņas un glabāt piemiņu. Piemineklis ir arī apliecinājums domām, kas vieno paaudzes. Tie pieminekļi, kas no pagātnes šodienā ienes mums svētas un dārgas idejas, nekad nesabrūk, netiek gāzti uz visiem laikiem, šādi pieminekļi piedzīvo vairākus mūžus. Tā ir noticis arī Cēsīs. Esmu pārliecināts, ka šis piemineklis kļūs ne vien par spilgtu vaibstu pilsētas akmens sejā, bet arī par spilgtu zīmi katra cēsnieka un pilsētas ciemiņa šodienas apziņā.

Šis Uzvaras piemineklis ir dziļi simbolisks. Cēsu kaujās latviešu karavīri gāja kopā ar igauņiem. Uzvaras piemineklis celts no Igaunijas dolomīta. Tas šodien ir mūsu cieņas apliecinājums kopējām cīņām, kopējai vēsturei un arī mūsu šīsdienas vienotībai.

Cēsu kaujas radīja pavērsienu Latvijas un Baltijas atbrīvošanās cīņās un bruģēja Latvijas un Igaunijas neatkarības un demokrātijas ceļu. Šajās kaujās blakus sešiem tūkstošiem igauņu un diviem tūkstošiem latviešu vīru pret pārspēku — deviņus tūkstošus lielo landesvēra un dzelzsdivīzijas armiju — stājās arī brīvprātīgie Cēsu un Valmieras vidusskolas vecāko klašu audzēkņi. Pēc kaujas pretinieka vadonis fond der Golcs bija spiests atzīt, ka viņš par zemu novērtējis igauņu un latviešu kaujas spējas. Tā nebija tikai taktiska uzvara, tā bija pārliecības uzvara, jo tās cena bija brīvība, Latvijas un Igaunijas neatkarība un demokrātijas uzvara Baltijas valstīs. Šajā kaujā uzvarēja arī jaunatnes pašaizliedzība. Vairāk nekā 100 jauniešu cīnījās Cēsu pulka Skolnieku rotā. Šodien Cēsis glabā ne vien no paaudzes paaudzē nodotās atmiņas, bet arī šo puišu balsis un soļus, ko sevī vēl glabā vecā pilsēta. Cēsis tagad ir tuva pilsēta arī kritušo igauņu karavīru piederīgajiem. Igauņu tautas un igauņu karavīru atbalsts šajā kaujā ir nenovērtējams.

Atceroties Latvijas brīvības cīņas dažādos laikos — gan XIII gadsimtā, gan šī gadsimta sākumā — redzam, ka spožākās uzvaras gūtas, cīnoties kopā ar kaimiņu tautām. Saules un Durbes kaujas tika izcīnītas, pateicoties lietuviešu tautas palīdzībai un varonībai, bet Latvijas brīvības cīņās blakus mūsu kareivjiem bija arī igauņu, poļu un angļu karavīri. Visspožākās uzvaras latviešu karavīri guvuši, cīnoties zem sava karoga. Pirms 700 gadiem latviešu kareivji no Cēsīm uz Rīgu devās ar sarkanbalti sarkano karogu. Ar šo karogu brīvības cīņās latvieši atkal stāvēja pie Cēsīm.

Arī šodien, tuvojoties XXI gadsimtam, skaidri redzam, ka drošība, stabilitāte un miers ir garantējams kopīgiem spēkiem. Šodien arī latviešu karavīri kopā ar citiem Eiropas valstu kareivjiem ir gatavi aizstāvēt mieru un stabilitāti. Šodien drošība ir saskaņa sabiedrībā, šodien drošība ir drošība par savu un savu bērnu šodienu un rītdienu. To nosargāt ir arī šodienas kareivja uzdevums.

Latvija, līdzīgi kā kaimiņvalstis, kas šogad ari atskatās uz 80 neatkarības gadiem, par savu drošības garantu izraudzījusies NATO. Taču izvēle iekļauties šajā organizācijā nenozīmē tikai vēlēšanos būt pasargātiem, bet arī vēlēšanos būt atbildīgiem par savu un citu drošību. Arī brīvības kauju uzvaras, zaudējumi un ciešanas ir viens no pārliecinošākajiem argumentiem tam, lai uzņemtos atbildību par mieru savā un arī citās valstīs.

Karš un kaujas lauks visu sakārto divās frontēs. Arī patriotismu un pašaizliedzību, arī gļēvulību un nodevību. Bet, domājot par šodienas Latviju, es domāju arī par to, kas tagad ir patriots. Es viņus redzu gan šeit, Cēsīs, gan citur Latvijā. Tie ir mūsu jaunieši, visi tie, kuri mācās, lai iegūtu mūsdienīgu izglītību, tie ir cilvēki, kuri rada sev un citiem darba vietas, tie bieži vien ir arī cilvēki, kuri strādā, gādājot par līdzcilvēkiem, saņemdami niecīgas algas. Arī šodien mūsu lielākā valsts vērtība ir mūsu cilvēki un viņu ticība valsts nākotnei. Ir stiprs tas tilts, ko paaudzes būvējušas no pagātnes uz šodienu.

Vērtības, uz kurām pirms 80 gadiem tika dibināta un veidota Latvijas Republika, ir arī šodienas un rītdienas vērtības. Arī šodien mūsu mērķis ir celt neatkarīgu, demokrātisku, tiesisku valsti, nacionālu valsti ar daudzkultūru sabiedrību, veidot tajā speciāli atbildīgu tirgus saimniecību. Tās šodien ir arī eiropeiskas vērtības. Tās mums nav jāaizņemas no Rietumiem, tās radīja mūsu tēvi un vectēvi, dibinot un sargājot 1918.gada Latviju.

Godātie klātesošie!

Šodien aicinu pieminēt visus karavīrus, kuriem bija dārgas brīvības un neatkarības idejas.

Aicinu pieminēt visus Cēsu kauju dalībniekus. Pieminēsim Cēsu kaujās kritušos 123 kareivjus.

Atcerēsimies, ka toreiz tika ievainoti 322 cīnītāji. Atcerēsimies tos karavīrus, kurus vēlāk okupācijas vara izkliedēja pasaulē. Viņu vidū bija arī Cēsu kauju komandieris Lāčplēša kara ordeņa un Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris ģenerālis Krišjānis Berķis.

Aicinu šodien pieminēt arī igauņu 3. armijas komandieri, Lāčplēša kara ordeņa kavalieri ģenerāli Ernstu Pederu, viņa štāba priekšnieku Lāčplēša Kara ordeņa un arī Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri pulkvedi Nikolaju Rēku.

Pieminekļus parasti ceļ par godu lielām idejām, vēsturiskiem notikumiem un izcilām personībām. Es domāju, ka šis piemineklis celts vienlaikus gan neatkarības un brīvības idejai, gan Cēsu kauju atcerei, gan Latvijas brīvības cīnītāju piemiņai.

Lai tas allaž atgādina par vienotības spēku, savas pārliecības neuzvaramību un brīvu un neatkarīgu Latviju un Baltiju.

Vēstures atmiņas — gaismas stundā Cēsīs

Viņsvētdiena, 15.novembris, Cēsīs bija saulaini mākoņaina. Ar atjaunoto Uzvaras pieminekli. Ar zīmīgiem vārdiem "No zobena saule lēca" un "Mõõgast tõusis päike". Mazliet tālāk — "Slava kritušiem varoņiem" un "Langenud kangelastele".

Jo laikam gan Baltijas tautu kopībā šis ir izcils monuments, kas laikmetu griežos piedzīvojis gaismas stundas un atjaunotni, sagrāvi un uzplauksmi. Arī šajā reizē varēja saņemt dažādas versijas par veidola būtību.

Kaut vai tādu.

"Jau 1924.gada 16.novembrī Cēsu Vienības laukumā pēc arhitekta Paula Kundziņa idejas tapa monuments, lai iemūžinātu 1919.gada vasarā notikušo brīvības cīnītāju kauju piemiņu."

"Šim piemineklim ir izcila nozīme, jo tas simbolizē divu kaimiņtautu tieksmi pēc brīvības un neatkarības. Pieminekļa pamatos ir iemūrēta kapsula ar 100 Cēsu pulka un 500 igauņu cīnītāju vārdiem, kuri atdevuši dzīvību par to, lai šajā valstī nekad negūtu virsroku krievu imperiālisma varmācība."

Jaunatklātajam piemineklim speciālisti aplēsuši 18 metru augstumu, lai to vainagotu gandrīz 50 kilogramus smaga apzeltīta lode — Saules simbols. Vēl ceturtdien metālkalēji tēvs un dēls Martinsoni, abi Jāņi, rosījās, lai nebijušo padarītu par iespējamību. Nu jau Martinsoni, tēvs un dēls, ierakstāmi Cēsu pilsētas Goda grāmatā.

Uzvaras pieminekļa atjaunošanas komitejas priekšsēdētājs, Cēsu pilsētas domes priekšsēža vietnieks Kārlis Tomsons pieminekļa atjaunotnes ceremonijā runāja par to, cik būtiski ir saglabāt pēctecību, dažādu paaudžu saskarsmi, arī par to, ka Uzvaras piemineklis tiek atjaunots Vienības laukumā.

Par abu mūsu tautu saskarsmi vēstures peripetijās runāja Valsts prezidents Guntis Ulmanis, kā arī Igaunijas Republikas parlamenta priekšsēdētājs Tomass Savi.

Jā, Uzvaras pieminekli bija lemts atklāt vienam no pēdējiem dzīvajiem Cēsu kauju dalībniekiem Kārlim Meirim, 97 gadus vecam veterānam, kura mūžs vien ir veselas grāmatas vērts. Kā liecina Cēsu Vēstures un novadpētniecības muzeja eksperti, vēl tikai pāris personas varētu stāstīt, kas savulaik īsti noticis un kādās aprisēs tas bijis.

Turpmāk cēsnieki paši apcerēs, kas tieši noticis un kā īsti bijis. Arī par to, ka savu paveikusi objekta būvuzraudze Aija Arāja, ko darījis meistars Vits Kirvelaitis un daudzi citi, kuru vārdus cēsnieki glabās savas vēstures burtnīcās.

Jo kaut kas tāds netop vienā dienā. Gan jau svētdien tika minēti arī iespaidīgie izdevumskaitļi — aptuveni simttūkstoši latu. Igaunijas valdība atvēlējusi 200 tūkstošus kronu un vēl Sāremas dolomītu. Lai būtu kā būdams, atkal un atkal tika minēts Imants Timmermanis. Arhitekts, viens no atjaunotā Brīvības pieminekļa projekta autoriem. Jā, šajās dienās cēsnieki atcerējās daudzus. Arī nule atjaunotā Cēsu Skolnieku rotas karoga mākslinieku Modri Baumani, Rīgas firmas "Latis" meistari Ilgu Kurzemnieci, kas palīdzējusi veidot Cēsu zemessardzes jauno karogu.

Ne velti tieši šajās dienās Cēsīs atkal un atkal tika minēts karoga vārds. Vai gan Tāļa Pumpuriņa pētījumiem, kas raduši atspulgu arī "LV" slejās, par Latvijas sarkanbaltsarkanā simbola krāsām būtu tikai īslaicīga nozīmība? Vismaz cēsnieki tā negribētu domāt.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors

Pieminekļa atklāšanas ceremoniju Cēsīs kuplināja igauņu karavīru orķestris

Ziedus pie pieminekļa noliek Valsts prezidents