Piektdien, 13.novembrī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar vairāk nekā 50 vēsturniekiem un pārrunāja nepieciešamību objektīvi pētīt XX gadsimta vēsturi, īpaši abu totalitāro režīmu laikā. Valsts prezidents informēja, ka ir izveidota vēsturnieku komisija, kas koordinēs abu totalitāro režīmu noziegumu, kā arī to seku un Latvijas XX gadsimta vēstures tālāku pētīšanu un izskaidrošanu Latvijā un ārzemēs. Komisijai tuvākajā laikā jāizstrādā nolikums, darba plāns un finansējuma projekts darbības nodrošināšanai un jāiesniedz Ministru kabinetam apspriešanai. Rīkojumu par vēsturnieku komisijas izveidi parakstījis Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Ministru prezidents Guntars Krasts.

Vēsturnieku komisijas sastāvs:

Andris Caune — Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta direktors, komisijas priekšsēdētājs,

Valdis Bērziņš — Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta Latvijas vēstures nodaļas vadītājs,

Inesis Feldmanis — Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesors,

Armands Gūtmanis — Latvijas Valsts prezidenta ārlietu padomnieks,

Ēriks Jēkabsons — Latvijas Valsts vēstures arhīva nodaļas vadītājs,

Kārlis Kangeris — Stokholmas Universitātes Baltijas studiju institūta zinātniskais līdzstrādnieks,

Daina Kļaviņa — Latvijas Valsts arhīva direktore,

Valters Nollendorfs — Okupācijas muzeja valdes loceklis,

Aivars Stranga — Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesors,

Henrihs Strods — Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesors,

Vilnis Zariņš — Latvijas Zinātņu akadēmijas Filozofijas un socioloģijas institūta zinātniskais līdzstrādnieks.

Līdzīgas vēsturnieku komisijas darbojas Lietuvā un Igaunijā, kā arī vairākās ārvalstīs. A.Caune uzsvēra, ka komisijas uzdevums būs apzināt tos tematus, kas pamatīgāk jāpēta, veicināt jauno pētnieku izaugsmi, aktivizēt konferenču un semināru rīkošanu par atsevišķiem vēsturiskiem tematiem utt. Tikšanās laikā izskanēja viedokļi, ka nav pietiekami daudz publicēti un apzināti arhīva materiāli un citi vēstures avoti, kas nepieciešami XX gadsimta vēstures izpētei, lai gan samērā daudz ir izdarīts šajā jomā.

Sarunas laikā uzsvērts, ka nepieciešams vairāk publiski runāt par vēsturi un tās faktiem, tādējādi veicinot vēsturiskās apziņas veidošanos sabiedrībā. Tika pārrunātas arī vēstures mācīšanas problēmas skolā.

Valsts prezidenta preses dienests

Vēl par notikumu — 7.lpp.

Lielās sarunas laikā: vēsturnieki Daina Kļaviņa, Ināra Bērziņa, Valdis Bērziņš, Ēvalds Mugurēvičs, Andris Caune, Kārlis Kangers; Marģers Vestermanis, Jānis Stradiņš, Ēriks Jēkabsons; sarunu kopskats; Ainārs Lerhs, Ļubova Zīle, Valters Nollendorfs; Ilona Celmiņa, Ināra Baumane, Kristīne Ducmane, Velta Radziņa, Ilga Apine