Ministru kabineta rīkojums Nr. 551

Rīgā 1998.gada 17.novembrī (prot. Nr. 62, 4.§)

Par Ventspils Augstskolas Satversmes apstiprināšanu

Saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu apstiprināt Ventspils Augstskolas Satversmi.

 

Ministru prezidenta vietā — vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs

Izglītības un zinātnes ministrs J.Gaigals

 

Ventspils Augstskolas Satversme

Preambula

Ventspils Augstskola ir nodibināta 1997.gada 23.jūlijā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.384 "Par Ventspils Augstskolas dibināšanu" (Latvijas Vēstnesis, 1997, 189.nr.).

Ventspils Augstskolas Satversmi ir pieņēmusi Satversmes sapulce 1998.gada 26.martā.

I. Vispārīgie noteikumi

1. Ventspils Augstskola (tālāk tekstā — "Augstskola") ir valsts akadēmiskās un profesionālās izglītības, zinātnes un kultūras iestāde, kas atrodas Latvijā un kalpo tās tautas interesēm. Augstskolas saīsinātais nosaukums VeA. Tās nosaukums citās valodās ir:

1.1. latīņu valodā — Schola superior Vindauensis;

1.2. angļu valodā — The Ventspils College;

1.3. vācu valodā — Hochschule Ventspils;

1.4 . franču valodā — Ecole Superieure de Ventspils.

2. Augstskolas juridiskā adrese ir Inženieru ielā 101, Ventspils, LV–3600, Latvijas Republika.

3. Augstskolai ir juridiskās personas statuss, tās zīmogā ir attēlots Latvijas Republikas ģerbonis un ietverti vārdi *VENTSPILS AUGSTSKOLA*LATVIJAS REPUBLIKA*. Augstskolai ir savs karogs un ģerbonis, devīze un himna. Augstskolas un tās struktūrvienību simboliku apstiprina Augstskolas Senāts. Augstskolas atklāšanas diena — 1.septembris — Ventspils Augstskolai ir svinamā diena.

4. Augstskolā tiek realizēta akadēmiskā brīvība, tā ir autonoma iestāde ar pašpārvaldes tiesībām. Tās pašpārvalde pamatojas uz visa pastāvīgā personāla tiesībām un iespējām piedalīties akadēmisko, administratīvo un saimniecisko lietu vadīšanā un pārvaldē. Augstskolas kompetenci nosaka Ministru kabineta apstiprinātā Satversme. Augstskola darbojas saskaņā ar šo Satversmi, spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un augstskolu starptautiskajiem nolīgumiem.

5. Augstskola ir akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes iestāde, kurā ir tiesības studēt pēc vidējās izglītības iegūšanas. Tiesības studēt Augstskolā ir katram Latvijas Republikas pilsonim un personai, kurai ir Latvijas Republikas nepilsoņa pase, kā arī personai, kurai ir izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja. Augstskolā var studēt arī citu valstu iedzīvotāji, ievērojot normatīvos aktus par ārvalstnieku studijām Latvijā. Augstskolā tiek realizētas akadēmiskās un profesionālās studiju programmas. Pēc akadēmisko studiju programmu apgūšanas tiek piešķirts bakalaura grāds. Pēc profesionālo studiju programmu apgūšanas tiek piešķirta attiecīgā profesionālā kvalifikācija.

6. Personām, kas apguvušas studiju programmas, izsniedz Ministru kabineta noteikta parauga diplomu ar Latvijas Republikas valsts ģerboņa attēlu.

II. Darbības pamatvirzieni un uzdevumi

7. Augstskolas darbības galvenais mērķis ir veicināt Latvijas intelektuālo potenciālu un konkurētspēju darba tirgū, sniedzot studentiem augstāko profesionālo izglītību ekonomikas un pārvaldības, tulku un tulkotāju specializācijām kā arī veicināt iedzīvotāju tālākizglītību. Ekonomikas un pārvaldības studiju programma dod iespēju bakalaura grāda iegūšanai. Ventspils Augstskola rūpējas par jauno zinātnieku sagatavošanu, nodrošinot viņiem iespējas studēt maģistratūrā, doktorantūrā, iekļauties pasaules akadēmiskajos procesos.

8. Augstskola saskaņā ar saviem darbības mērķiem izvirza šādus uzdevumus:

8.1. patstāvīgi nosaka studiju saturu un formas, zinātniskās pētniecības pamatvirzienus, normatīvajiem aktiem atbilstošus uzņemšanas noteikumus un imatrikulācijas kārtību;

8.2. piešķir profesionālās izglītības kvalifikāciju un bakalaura grādu, izsniedz Augstskolas diplomus un diplomus par bakalaura grādu;

8.3. ievēlē Augstskolas Goda biedrus un Goda doktorus, nodibina un piešķir prēmijas un stipendijas;

8.4. organizē kursus un lekcijas, rīko konferences un citas sanāksmes;

8.5. patstāvīgi nosaka savu organizatorisko un pārvaldes struktūru, veido personālsastāvu, nosaka darba algas un citas darbu samaksas likmes, kuras nav zemākas par normatīvajos aktos oficiāli noteiktajām;

8.6. nosaka savus iekšējās kārtības noteikumus.

III. Augstskolas pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcijas

9. Augstskolas lēmēja, vadības un pārstāvības institūcijas ir:

9.1. Satversmes sapulce;

9.2. Senāts;

9.3. rektors;

9.4. Revīzijas komisija;

9.5. Šķīrējtiesa.

10. Satversmes sapulce ir Augstskolas pilnvarota augstākā koleģiālā pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcija. Satversmes sapulces darbību nosaka Augstskolas Satversmes sapulces nolikums.

11. Satversmes sapulci ievēlē uz trim gadiem, aizklāti balsojot, no akadēmiskā personāla, studējošajiem un citām darbinieku grupām. Katra grupa ievēl savus pārstāvjus.

12. Satversmes sapulce sastāv no 26 locekļiem, no kuriem:

12.1. pastāvīgais akadēmiskais personāls — ne mazāk kā 60 procenti no sapulces pārstāvju skaita;

12.2. studējošie — ne mazāk kā 20 procenti no sapulces pārstāvju skaita;

12.3. vispārējais personāls — 20 procenti no sapulces pārstāvju skaita.

13. Ja ievēlētie pārstāvji pārtrauc darba attiecības ar Augstskolu vai studijas Augstskolā, tad trīs mēnešu laikā no attiecīgās personāla grupas Satversmes sapulcē tiek ievēlēti citi pārstāvji. Satversmes sapulce ievēlē priekšsēdētāju, viņa vietnieku un sekretāru.

14. Satversmes sapulci sasauc Senāts vai rektors ne retāk kā reizi gadā vai arī pēc 1/3 Satversmes sapulces pārstāvju pieprasījuma. Satversmes sapulces ārkārtas sapulci jāsasauc, ja to pieprasa Senāts, rektors, Studentu padome, viena trešdaļa Satversmes sapulces pārstāvju.

15. Satversmes sapulce:

15.1. pieņem Augstskolas satversmi un izdara tajā grozījumus;

15.2. ievēlē un atceļ rektoru;

15.3. ievēlē Augstskolas Senātu un apstiprina Senāta nolikumu;

15.4. ievēlē Revīzijas komisiju un apstiprina tās nolikumu;

15.5. ievēlē Šķīrējtiesu un apstiprina tās nolikumu.

16. Satversmes sapulce ir tiesīga pēc Senāta vai rektora ierosinājuma pieņemt izskatīšanai un izlemšanai arī citus būtiskus Augstskolas darbības un attīstības jautājumus.

17. Senāts ir Augstskolas personāla koleģiālā vadības un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas Augstskolas darbības jomas.

18. Senātā ir 16 senatori, kurus uz trim gadiem ievēlē Satversmes sapulce no Augstskolas pastāvīgā personāla:

18.1. 75 procenti no akadēmiskā personāla, garantējot nodaļu (fakultāšu) pārstāvniecību;

18.2. 25 procenti no studējošajiem un vispārējā personāla.

19. Senāta sastāvu apstiprina Satversmes sapulce. Senātu vada Senāta priekšsēdētājs.

20. Senāts ievēlē :

20.1. Senāta priekšsēdētāju, tā vietnieku un sekretāru;

20.2. Augstskolas Goda doktorus un Goda biedrus;

20.3. Augstskolas prorektoru;

20.4. Padomnieku konventa locekļus.

21. Senāts organizē un apstiprina:

21.1. Augstskolas struktūrvienību, padomju un citu institūciju statūtus vai nolikumus;

21.2. studiju programmas un studiju plānus;

21.3. Augstskolas budžetu;

21.4. rektora ikgadējo pārskatu par budžeta izpildi;

21.5. noteikumus par studijām Augstskolā;

21.6. nodaļu (fakultāšu) ievēlētos nodaļu vadītājus (fakultāšu dekānus) un katedru vadītājus;

21.7. akadēmisko amatu nolikumus;

21.8. uzņemšanas noteikumus un imatrikulācijas kārtību;

21.9. Augstskolas dibināto biedrību un uzņēmumu statūtus;

21.10. rektora vēlēšanas;

21.11. Augstskolas iekšējās kārtības no teikumus.

22. Senāts lemj:

22.1. par būtiskiem akadēmiskās, zinātniskās pētniecības un saimnieciskās darbības jautājumiem;

22.2. par Augstskolas struktūrvienību, kā arī biedrību un uzņēmumu dibināšanu, reorganizāciju un likvidēšanu;

22.3. par Augstskolas budžeta struktūru un izmantošanu;

22.4. par Satversmes sapulces sasaukšanu.

Senāts var pieņemt izskatīšanai arī citus Augstskolas darbības jautājumus.

23. Augstskolas Padomnieku konvents ir institūcija, kas konsultē Senātu un rektoru Augstskolas attīstības stratēģijas jautājumos. Padomnieku konventam ir tiesības ierosināt jautājumu izskatīšanu senātā un Satversmes sapulcē. Padomnieku konventu izveido Senāts, par tā locekļiem uzaicinot Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāju, Ventspils pilsētas un reģiona uzņēmumu vadītājus, kā arī ievērojamus speciālistus izglītības un kultūras jomā. Padomnieku konventa nolikumu apstiprina Senāts.

24. Rektors ir Augstskolas oficiālais pārstāvis visās Augstskolas lietās. Rektors pārzina, vada Augstskolas darbību un ir atbildīgs par to, īstenojot šīs Satversmes sapulces un Senāta lēmumus un ievērojot normatīvo aktu prasības. Rektors savas kompetences ietvaros izdod rīkojuma dokumentus. Rektoru ievēlē Augstskolas Satversmes sapulce uz pieciem gadiem, bet ne vairāk kā divas reize s pēc kārtas. Rektoru amatā apstiprina Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma. Rektora atsaukšanu var ierosināt Senāts vai Padomnieku konvents. Rektora atsaukšanai nepieciešams vairāk nekā 50 procentu balsu no Augstskolas Satver s mes sapulces pārstāvju skaita. Satversmes sapulce lēmumu par rektora atsaukšanu iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai.

25. Rektors ir personīgi atbildīgs par:

25.1. likumu un citu normatīvo aktu izpildīšanu;

25.2. Augstskolas finansiālo darbību;

25.3. Augstskolas izsniegto izglītības dokumentu atbilstību izglītības kvalitātei;

25.4. Augstskolas darbības atbilstību Augstskolas Satversmei.

26. Revīzijas komisija ir Augstskolas darbības kontroles institūcija. Revīzijas komisiju uz trim gadiem triju cilvēku sastāvā no Augstskolas profesoru, asociēto profesoru, docentu un lektoru vidus ievēlē Satversmes sapulce.

27. Revīzijas komisija pārbauda visu Augstskolas darbības jomu atbilstību normatīvajiem aktiem, Augstskolas Satversmei un Augstskolas vadības institūciju lēmumiem. Par veikto pārbaužu rezultātiem Revīzijas komisija ziņo Senātam ne retāk kā vienu reizi gadā.

28. Šķīrējtiesa ir Augstskolas lēmējinstitūcija. Šķīrējtiesu uz pieciem gadiem piecu cilvēku sastāvā no pastāvīgā akadēmiskā personāla ievēl Satversmes sapulce.

29. Šķīrējtiesa izskata:

29.1. studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par Augstskolas Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem un pārkāpumiem;

29.2. strīdus starp Augstskolas amatpersonām un struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās.

30. Šķīrējtiesas lēmumus apstiprina Senāts un izpilda Augstskolas administrācija.

31. Šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild Satversmes sapulcei. Pēc darba devēja iniciatīvas viņus no darba var atbrīvot tikai ar Satversmes sapulces piekrišanu.

32. Akadēmiskā padome ir Augstskolas padomdevējinstitūcija, kas pārzina studiju, zinātniskās darbības un saimnieciskā darba organizācijas un koordinācijas jautājumus. Tā darbojas rektora vadībā, un tajā ietilpst prorektors, rektora vietnieks saimnieciskajā darbā, nodaļu vadītāji (fakultāšu dekāni) un katedru vadītāji. Izskatot jautājumus, kas skar konkrētas struktūrvienības un studentus, Akadēmiskajā padomē piedalās attiecīgo struktūrvienību pārstāvji un studentu pašpārvaldes pārstāvji.

33. Zinātnes padome pārzina Augstskolas zinātniskās pētniecības darba organizāciju, tematiku un koordināciju, Zinātnes padomi vada profesors vai asociētais profesors. Zinātnes padomes nolikumu apstiprina Senāts.

IV. Aug stskolā studējošo pašpārvalde

34. Studējošajiem ir vienota pašpārvalde — Studentu padome — ar vai bez juridiskas personas tiesībām.

35. Studentu padome:

35.1. pārstāv studējošos Augstskolas, valsts un starptautiskajā dzīvē;

35.2. aizstāv un pārstāv studējošo intereses Augstskolā un citās valsts un saimnieciskajās iestādēs;

35.3. nosaka studējošo ievēlēšanas kārtību Satversmes sapulcē un Senātā.

36. Studentu padomes lēmumi pēc to apstiprināšanas Senātā ir obligāti visiem studējošajiem.

37. Studējošajiem Senātā ir veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Pēc veto piemērošanas attiecīgo jautājumu izskata Saskaņošanas komisija, kuru izveido Senāts pēc paritātes principa. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina ar Senāta klātesošo 2/3 balsu vairākumu.

38. Studentu padomes darbību reglamentē Augstskolas Senāta apstiprināts nolikums.

39. Par jautājumiem, kas skar studējošo intereses, Studentu padomei ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju, kā arī saņemt paskaidrojumus no jebkura Augstskolas struktūrvienības vadītāja.

40. Studentu padomes pārstāvjiem ir tiesības līdzdarboties visu līmeņu Augstskolas institūcijās, kā arī piedalīties ieskaitēs un eksāmenos kā novērotājiem.

V. Augstskolas pamatstruktūra

41. Augstskolas struktūrvienības ir nodaļas (fakultātes), katedras, laboratorijas, studiju daļa, personāla un juridiskā daļa, saimniecības daļa, grāmatvedība. To izveidošana un likvidēšana ir Augstskolas Senāta kompetencē. Katrai Augstskolas struktūrvienībai ir savs nolikums, kuru apstiprina Senāts.

42. Augstskolas nodaļas nodrošina studijas vispārizglītojošo un speciālo studiju priekšmetu studiju programmās, kā arī veic zinātniskās pētniecības darbu. Nodaļu vadītāji (fakultāšu dekāni) — Augstskolas profesori, asociētie profesori vai docenti (no ievēlētā akadēmiskā personāla) — vada nodaļas (fakultātes). Nodaļu vadītāji administratīvi ir pakļauti Augstskolas studiju prorektoram.

43. Augstskolas katedra organizē un īsteno studiju procesu vienā vai vairākās saskarīgās disciplīnās, kā arī veic pētījumus. Katedra administratīvi ir pakļauta attiecīgās nodaļas vadītājam (fakultātes dekānam).

44. Saimniecības daļa organizē un veic saimniecisko darbību Augstskolas Satversmē noteikto funkciju nodrošināšanai. Saimniecības daļu vada rektora vietnieks saimnieciskajā darbā.

45. Saistībā ar studijām un zinātnisko pētniecību Augstskolai ir tiesības veidot citas struktūrvienības, dibināt biedrības un fondus, rīkot kongresus, konferences un sanāksmes, organizēt dažādus apmācību kursus un lekcijas, kā arī veikt izdevējdarbību. Augstskolā dibinātas biedrības un fondi darbojas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un Senāta apstiprinātiem statūtiem.

VI. Studiju pamatnoteikumi

46. Augstskola piedāvā akadēmisko un profesionālo studiju programmas:

46.1. ekonomikas un pārvaldes specialitātē;

46.2. tulkošanas specialitātē.

47. Augstskola piedāvā akadēmisko studiju programmas bakalaura grāda iegūšanai:

47.1. ekonomikas un pārvaldes specialitātē;

47.2. tulkošanas specialitātē.

48. Augstskolas absolventi iegūst augstākai profesionālai izglītībai atbilstošu kvalifikāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

49. Augstskolas ekonomikas un pārvaldes specialitātes studenti pēc bakalaura studiju programmas apguves iegūst bakalaura grādu ekonomikā vai pārvaldībā.

50. Studējošie ievēro Augstskolas Senāta apstiprinātos iekšējās kārtības noteikumus.

51. Augstskolas uzņemšanas papildnoteikumus un imatrikulācijas kārtību apstiprina Augstskolas Senāts.

52. Studiju uzsākšana (atsākšana) tālākajos studiju posmos ir iespējama, ja nokārtoti attiecīgās studiju programmas iepriekšējo posmu nepieciešamie studiju pārbaudījumi citā augstskolā vai tos nokārto papildus.

53. Augstskolas studentu izslēgšanu no studējošo sarakstiem regulē Augstskolu likuma 49.pants un Augstskolas Senāta apstiprinātie noteikumi.

54. Studentiem ir tiesības:

54.1. noteiktā kārtībā izmantot Augstskolas telpas, laboratorijas, bibliotēkas, iekārtas un aparatūru studijām un zinātniskai pētniecībai;

54.2. noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas;

54.3. Studentu padomes noteiktajā kārtībā vēlēt un tikt vēlētam studentu pašpārvaldē;

54.4. līdzdarboties Augstskolas visu līmeņu pārvaldes un vadības institūcijās;

54.5. dibināt biedrības, klubus un citus sabiedriskus veidojumus;

54.6. brīvi paust un aizstāvēt savus uzskatus, kas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem un Augstskolas iekšējās kārtības noteikumiem.

VII. Augstskolas personāls

55. Augstskolas personālu veido:

55.1. akadēmiskais personāls, kam augstskola ir pamatdarba vieta;

55.2. vispārējais Augstskolas personāls, kam Augstskola ir pamatdarba vieta;

55.3. pilna laika studējošie.

56. Akadēmiskie amati ir: profesors, asociētais profesors, docents, vadošais pētnieks, lektors, pētnieks, asistents.

57. Augstskolas profesoru, asociēto profesoru, docentu, lektoru un asistentu štata vietas tiek noteiktas un ievēlēšana šajos amatos notiek Augstskolu likuma noteiktajā kārtībā.

58. Prasības akadēmiskā personāla amatu pretendentiem nosaka Senāts,

59. Personas, kas ievēlētas akadēmiskajos amatos uz sešiem gadiem atklātā konkursā nodaļās (fakultātēs), apstiprina Senāts.

60. Vēlētos akadēmiskos (profesors, asociētais profesors, docents vai vadošais pētnieks) un administratīvos amatus (rektors, prorektors, nodaļas vadītājs) Augstskolā var ieņemt līdz 65 gadu vecumam.

61. Rektoram ir tiesības pieņemt darbā akadēmiskajos amatos personas, kurām ir atbilstoši zinātniskie grādi, un noslēgt ar tām darba līgumu uz laiku līdz vienam gadam.

62. Doktora grāda piešķiršanai Augstskola var izveidot promocijas padomi. Tās darbība notiek saskaņā ar likuma "Par zinātnisko darbību".

63. Akadēmiskajam personālam studiju programmu ietvaros jāveic mācību un metodiskais darbs, kā arī zinātniskās pētniecības darbs. Akadēmiskā personāla kompetenci nosaka Senātā apstiprināts "Ventspils Augstskolas akadēmiskā personāla ama tu nolikums".

64. Akadēmiskajam personālam katru gadu pienākas astoņu nedēļu apmaksāts atvaļinājums un ik pēc sešiem gadiem apmaksāts sešu kalendāro mēnešu akadēmiskais atvaļinājums zinātniskās pētniecības darba veikšanai. Akadēmiskajam personālam ir tiesības saņemt apmaksātu studiju atvaļinājumu doktora disertācijas (trīs mēneši) vai habilitācijas darba (seši mēneši) sagatavošanai.

65. Rektors un prorektors ir tiesīgi pēc ievēlēšanas termiņa izbeigšanās attiecīgajā amatā izmantot par katru nostrādāto termiņu sešus mēnešus ilgu apmaksātu radošo atvaļinājumu, t.i. kopumā ne vairāk kā desmit mēnešus, kas izmantojami profesionālās kvalifikācijas celšanai vai pārkvalifikācijai.

66. Akadēmiskajam personālam ir tiesības noteiktajā kārtībā piedalīties vadības un pārvaldes lēmumu izstrādāšanā, izmantojot attiecīgas Augstskolas struktūras, vēlēt un tikt ievēlētām Augstskolas vadības un pārvaldes institūcijās.

67. Augstskolas personālam savi pienākumi jāveic saskaņā ar attiecīgās struktūrvienības nolikumu.

VIII. Augsts kolas īpašums, finanses un saimnieciskā darbība

68. Augstskolai var piederēt zeme, cits nekustamais, kustamais un intelektuālais īpašums, naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Augstskola rīkojas ar savu īpašumu Satversmē norādīto mērķu sasniegšanai. Augstskolas valdījumā vai lietojumā nodotā valsts īpašuma pārvaldīšanas kārtību nosaka un šī īpašuma izmantošanu kontrolē attiecīgās valsts institūcijas saskaņā ar izglītības un zinātnes ministra nolikumu.

69. Augstskolas finansu resursus veido:

69.1. Ventspils pilsētas budžeta līdzekļi saskaņā ar līgumu starp Izglītības un zinātnes ministriju un Venstpils pilsētas domi;

69.2. valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem;

69.3. pašu ieņēmumi:

69.3.1. ienākumi n o studiju maksas;

69.3.2. ienākumi no saimnieciskās darbības;

69.4. juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi ( arī ar izmantošanas nosacījumiem);

69.5. citi normatīvajos aktos paredzētie finansu līdzekļi.

70. Finansu līdzekļus Augstskola saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un Senāta apstiprināto gada budžetu izmanto konkrētu mērķprogrammu un pasākumu finansēšanai, nododot tieši līdzekļus to realizējošai struktūrvienībai, juridiskajai vai fiziskajai personai.

71. Augstskolas finansu resursu struktūru un izmantošanu nosaka Senāts saskaņā ar likumu "Par budžeta un finansu vadību" , bet budžeta izpildi kontrolē Revīzijas komisija. Finansu līdzekļu uzskaiti un grāmatvedību Augstskola kārto atbilstoši likuma "Par budžetu un finansu vadību" un citu normatīvo aktu nosacījumiem. Par budžeta izlietojumu rektors sniedz ikgadēju pārskatu Senātam, Izglītības un zinātnes ministrijai un Venstpils pilsētas domei.

72. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem un attiecīgajiem strapvalstu līgumiem Augstskola ir tiesīga Latvijas Republikā un ārvalstīs:

72.1. atvērt nodaļas, pārstāvniecības un filiāles;

72.2. slēgt līgumus ar juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī veikt citas juridiskas darbības saskaņā ar Augstskolu likumu un citiem likumiem atbilstoši Augstskolas darbības mērķiem;

72.3. izsludināt konkursus, pirkt kustamo un nekustamo īpašumu, dažādu mantu un pārdot Augstskolai piederošo kustamo un nekustamo īpašumu, dažādu mantu atbilstoši Satversmē noteiktajiem darbības mērķiem;

72.4. veikt Augstskolas profilam atbilstošu uzņēmējdarbību, kuras ienākumi ir ieskaitāmi Augstskolas budžetā tās attīstībai, kā arī ieguldīt iegūtos līdzekļus citos uzņēmumos atbilstoši Augstskolas mērķiem.

IX. Augstskolas Satversmes pieņemšanas un grozījumu izdarīšanas kārtība

73. Augstskolas Satversmi var pieņemt un grozīt tikai Augstskolas Satversmes sapulce.

74. Augstskolas Satversme un grozījumi tajā stājas spēkā pēc to apstiprināšanas Ministru kabinetā.