— apsveikumā Tirdzniecības un rūpniecības

kameras kongresam

Piektdien, 20.novembrī, Ministru prezidents Guntars Krasts nosūtīja apsveikumu Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) kongresam un tās prezidentam Viktoram Kulbergam. Kongress atskatījās uz LTRK veikumu aizvadīto četru gadu laikā un noteica turpmākās attīstības stratēģijas virzienus.

Ministru prezidenta vēstulē teikts:

"Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ar savu darbību ir pierādījusi, ka tirgus saimniecība Latvijā ir ienākusi ne tikai ar privātajiem uzņēmumiem, bankām, bet arī ar jauna tipa uzņēmējdarbības pārstāvības organizācijām.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ir organizācija, kas nāk ar skaidru un pozitīvu, radošu nostāju Latvijas ekonomikas ikdienas un stratēģisko jautājumu risināšanā, ne tikai ar politiku, arī ar praktisku darbu uzņēmēju konsultēšanā un dažādu pakalpojumu sniegšanā, kuru kvalitāte šī gada februārī tika novērtēta ar ISO 9001 sertfikātu.

Jāatzīmē, ka Latvijā diemžēl nav pilnībā izskausta arī vēl cita pieeja, cita izpratne par uzņēmējdarbības interešu pārstāvēšanu. Tā balstās tikai uz cenšanos jebkādā veidā saņemt valsts palīdzību, tajā pašā laikā šīs valsts institūcijas vietā un nevietā kritizējot.

Tādēļ ļoti iepriecina to uzņēmēju pozīcija, kas, atklāti pasakot arī par valdības institūciju trūkumiem un nepilnībām, tomēr saprot, kas ir valsts un kas — paša uzņēmēja atbildības sfērā.

Tā paveras dialoga iespējas.

Tirgus pamatu izveide Latvijā mūs — valsts institūcijas un uzņēmējus — nostāda vienādās pozīcijās, līdzsvaro mūsu intereses, kas galarezultātā ir vērstas uz mūsu valsts ekonomiskā stipruma un tautas labklājības pieaugumu. Šādai sadarbībai arvien piemērotāks kļūst apzīmējums — partnerattiecības. Un, jo tālākā perspektīvā mēs raugāmies, jo nepieciešamāka kļūst valsts un biznesa sadarbība. Latvijas stratēģisko biznesa iespēju izmantošana iespējama tikai ciešā uzņēmēju un valsts institūciju sadarbībā. Jo stratēģisko iespēju nodrošināšanā nepieciešama gan izglītības sistēmas attīstība, valsts iekšējā un ārējā stabilitāte, gan ekonomisko attiecību attīstība ar pārējām valstīm.

Ir nepieciešama uzņēmēju aktīvā interese un kūtrāko valsts institūciju pabikstīšana — gan korupcijas un noziedzības apkarošanā, gan intensīvākā Eiropas integrācijas procesa virzīšanā, gan arī citos jautājumos.

Šis kopējais stratēģiskais redzējums pašlaik ir īpaši nepieciešams, lai tas nepazustu aiz šīsdienas problēmām, ārējām krīzēm un iekšpolitiskiem ķīviņiem. Jo arī šajā ārējo ekonomisko krīžu laikā mēs taču neesam zaudējuši nevienu no Latvijas stratēģiskajām priekšrocībām.

Pēdējā gada laikā esam būtiski nostiprinājuši savu vietu ārējā ekonomiskajā vidē — esam iestājušies PTO, aktīvi virzāmies uz Eiropas Savienību. Vadošās kredītreitinga aģentūras ir saglabājušas savu pozitīvo vērtējumu par mūsu ekonomiku.

Jo grūtāk Rietumiem saprast, kas notiek un notiks Krievijā, kā tur tagad veidot ekonomiskās attiecības, jo vairāk pieaug starpnieku loma. Un no tās mums arī nevajadzētu atteikties, kur tas iespējams.

Esam saglabājuši budžeta un naudas stabilitāti. Un saglabāsim to kā pamatu, uz kura balstoties mēs varam meklēt jaunas iespējas gan iekšējā, gan ārējā tirgū.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai es novēlu turpināt šo aktīvā un pozitīvā dialoga pozīciju arī savā turpmākajā darbībā."