Saskaņā ar 1995. gadā Saeimas akceptēto pensiju sistēmas reformas koncepciju 1996. gada 1. janvārī stājās spēkā jaunais likums "Par valsts pensijām". Atbilstoši tam pašlaik valsts pensiju sistēma darbojas pēc paaudžu solidaritātes shēmas — pensijas tiek izmaksātas atkarībā no uzkrātā pensijas kapitāla un pensionēšanās vecuma.

Iedzīvotājiem, kuri pensionējušies vēl atbilstoši iepriekšējai likumdošanai, pensijas tiek izmaksātas no līdzekļiem, kurus sociālās apdrošināšanas budžetā iemaksā strādājošā paaudze.

Tomēr atbilstoši parlamentā akceptētajai pensiju reformas koncepcijai pakāpeniski tiek veidotas vēl divu līmeņu pensiju shēmas — privātie pensiju fondi un valsts fondēto pensiju shēma.

Šī gada 1. jūlijā reizē ar likumu "Par ieguldījumu sabiedrībām" stājās spēkā likums "Par privātajiem pensiju fondiem". 1998. gada 23. oktobrī licenci saņēma pirmais atklātais pensiju fonds "Saules stars", kas Uzņēmumu reģistrā reģistrēts jau 1998. gada 4. februārī. Tā dibinātāji — akciju sabiedrība "Saules banka", apdrošināšanas akciju sabiedrība "Ezerzeme" un apdrošināšanas akciju sabiedrība "Salamandra — Baltic".

Pēc septītās Saeimas ievēlēšanas jau otro reizi parlamenta izskatīšanai tika iesniegts Ministru kabineta akceptētais likumprojekts "Valsts fondēto pensiju likums".

Ingūna sudraba, Finansu ministrijas valsts sekretāres vietniece,

likumprojekta "Valsts fondēto pensiju likums" izstrādes grupas

vadītāja, — "Latvijas Vēstnesim"

— Ko nozīmē fondēto pensiju shēma, un kādēļ Latvijas pensiju sistēmai vajadzīgs šāds papildinājums?

— Likumprojektam pievienotajā ekonomiskajā pamatojumā mēs redzam, ka tuvākajā laikā sakarā ar pensiju vecuma likumā noteikto paaugstināšanu pensionāru skaits Latvijā attiecībā pret strādājošo nedaudz samazināsies. Faktiski šī tendence sākās jau līdz ar jaunā pensiju likuma stāšanos spēkā 1996. gadā. Aprēķināts, ka 2005. gadā šī proporcija būs visoptimistiskākā — 66 procenti iedzīvotāju būs darbspējas vecumā. Pēc tam demogrāfisko procesu rezultātā šī attiecība atkal pasliktināsies.

Kā šāda darbspējīgo un pensionēto iedzīvotāju attiecība ietekmē valsts pensiju izmaksu pēc paaudžu solidaritātes shēmas, ir skaidrs — jo mazāk to, kas maksā sociālās apdrošināšanas iemaksas, jo mazāk iespēju indeksēt valsts vecuma pensijas. Faktiski pašreizējā situācijā viss, ko sociālās apdrošināšanas budžetā vecuma pensiju apdrošināšanai iemaksā strādājošie, tiek tūlīt izmaksāts pensijās citiem.

Jau šodien par savām vecumdienām

Jānis Bokāns, Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas

Dzīvības apdrošināšanas un privāto pensiju fondu daļas

vadītājs, — "Latvijas Vēstnesim"

— Kā jūs raksturotu privāto pensiju fondu vietu Latvijas pensiju sistēmā, un kāpēc ir radusies vajadzība pēc šādu finansu institūciju izveides?

— Uz šo jautājumu vislabāk acīmredzot var atbildēt, atgādinot jums par tā saukto demogrāfisko bumbu, kuras laika mehānisms diemžēl jau ir ieslēgts. Proti — pašlaik Latvijā ir aptuveni 1,45 strādājošie uz vienu pensionāru. Sakarā ar pensijas vecuma palielināšanos tuvākajā laikā pensionāru skaits varētu samazināties, tomēr katastrofāli zemā dzimstība, kas acīmredzot tuvākajā laikā nepalielināsies, šo strādājošo un pensionāru skaitlisko attiecību saglabās un, iespējams, pat pasliktinās.

Ko tas nozīmē pensiju sistēmai? Jo mazāk strādājošo, kas veic iemaksas sociālās apdrošināšanas budžetā, jo mazākas pensijas. Jo vecuma pensiju sistēmas pamatprincips mūsu valstī ir stingri definēts — iespējamais pensiju apjoms ir tieši atkarīgs no speciālajā budžetā saņemto sociālās apdrošināšanas iemaksu apjoma, nevis, piemēram, no kāda politiķa solījumiem palielināt pensijas vai ne.