"Putina vizīte Tonijam Blēram ir risks"

"Die Welt"

— 2000.04.18.

Tikšanās ar jauno Krievijas prezidentu Lielbritānijā izraisa diskusijas.

Viņš neatvainošoties par jaunu attiecību nodibināšanu ar tik svarīgu valsti kā Krievija. Tā Tonijs Blērs ar sava pārstāvja starpniecību atbildēja kritizētājiem, kuri asi vērsās pret to, ka Tonijs Blērs, kā pirmais no rietumvalstu vadītājiem, uz sarunām Londonā ir uzaicinājis Krievijas jaunievēlēto prezidentu Vladimiru Putinu.

Vairākas demonstrantu grupas Dovningstrītā protestēja pret Putina klātbūtni Londonā un nosodīja cilvēktiesību pārkāpumus Čečenijā.

Konservatīvā opozīcija Putina uzņemšanu Vindzoras pilī pie karalienes vērtēja kā "neatbilstošu un nepatīkamu". Taču karaļnamam šādu lēmumu pieņemšanā ir jāievēro valdības mājieni un padomi.

Pirms sešām nedēļām princis Čārlzs pēc ārlietu ministra Robina Kuka ieteikuma atsauca jau ieplānoto braucienu uz Austriju, kamēr šoreiz Blērs karalienei un arī Lielbritānijas sabiedrībai lika saprast, ka šī vizīte "iezīmē paaudžu maiņu un ir ļoti svarīgi, lai mēs jau no paša sākuma būtu klāt un ar Maskavu izveidotu stipras attiecības". Šādi pretrunīgi signāli sfērā, ko leiboristu valdība sauc par "ētisku ārpolitiku", Liebritānijā tiek vērtēti arvien skeptiskāk, un tas Putina vizīti Londonā padara par iekšpolitisku risku pašam Tonijam Blēram: toriju ēnu kabineta ārlietu ministrs Frensiss Modi mēģināja kritiski ieskicēt pamatnoteikumus attiecībām ar Krieviju, aicinot Blēru viesim no Krievijas paziņot, lūk, ko: "Lai varētu izveidot ilgstošu sadarbību ar Rietumiem, Vladimiram Putinam ir jākļūst par pirmo Krievijas vadītāju, kurš Krieviju padara par tiesisku valsti ar atvērtu ekonomisko kārtību un nepieļauj atgriešanos pie korumpēta kapitālisma, kaušļu autokrātijas un militārā avantūrisma. Krievijai ir vajadzīgs likumdevējs, nevis Napoleons karošanai."

Taču Blērs uzsvaru liek uz "jaunu attiecību sākumu" un neslēpj, ka viņi viens pret otru izjūt personiskas simpātijas, uz kuru pamata var veidot politiku.

Tomass Kilingers