Foto: Arnis Blumbergs, "LV"
Ojāra Vācieša atceres sarīkojumā Sv.Pētera baznīcā sestdien, 21. novembrī
Metot atmiņu laipu uz 1983. gada rudeni, kad Ojārs Vācietis savu 50 gadu jubilejas sarīkojumu nobeidza ar gluži pravietisko "Piesaukšanu", dzejnieka 65. dzimšanas dienas atceres koncertā Sv. Pētera baznīcā skanēja dzejas rindas, kas pirmoreiz tika publicētas viņa jubilejas sarīkojuma programmiņā: "Cik karsti likt dvēseļu tiesai priekšā jau padarīto! Cik karsti dvēseļu tiesas priekšā par nepadarīto!" To, cik dziļi Ojārs Vācietis izjuta savu dzejnieka un cilvēka sūtību, pauž arī Ritas Valneres veidotais portrets. Liekot domāt par dzīvības trauslo spēku, laicīgo un pārlaicīgo, par nīcību un nemirstību, tas kļuva par būtisku koncerta dominanti.
Ojāra Vācieša dzeju runāja Ārija Stūrniece, Ņina Ņeznāmova, Jānis Kaijaks un radioierakstā — nesen Aizsaulē aizgājušais Arnolds Liniņš. Dziesmas ar Ojāra Vācieša dzeju skanēja Ivara Kalniņa un Artura Maskata, kā arī vīru kora "Absolventi" izpildījumā. Koncerta režisore Venta Vecumniece un dzejnieks Imants Auziņš īpaši akcentēja Ojāra Vācieša uzticību Rīgai. Kaut kas no mūžības gaismas, kas apmirdz Ojāra Vācieša dzejas tēlus, jaudās arī Māra Villeruša un Gunāra Stades priekšnesumā, viņiem atskaņojot Dmitrija Šostakoviča "Adagio".
Izskanot dienu pirms Svecīšu vakara, Ojāra Vācieša atceres koncerts deva cildenu vertikāli dzīvo dvēseļu sarunai ar mūsu tuvinieku un mūsu tautas lielo garu dvēselēm Aizsaules dārzos.
Aina Rozeniece,
"LV" nozares redaktore
Vēl un tuvāk par notikumu —
nākamajā "Latvijas Vēstneša"
laidienā, rīt