produkcijas ražotāju situāciju

Atklāta vēstule 7.Saeimas deputātiem,

frakcijām un to vadītājiem

Latvija tagad ir pilntiesīga PTO (Pasaules tirdzniecības organizācija) locekle, formāli tas vēl gan jāapstiprina Saeimā, taču es varu apgalvot, ka tas ir noticis fakts. Tāpat kā Latvijas Republikas Ministru kabinetā pieņemtais lēmums par muitas tarifu pazemināšanu lauksaimniecības produkcijai līdz PTO standartiem arī ir fakts. Mūsu Ministru kabinets noraidīja Zemkopības ministrijas ierosināto pazeminājumu līdz PTO maksimāli atļautajiem 50%, bet apstiprināja Finansu ministrijas piedāvāto variantu, kura autors ir Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), kas pieļauj maksimālo tarifa likmi pārtikas rudziem, miežiem un tikai 30% auzām. Šis MK lēmums vēl gan jāapstiprina mūsu jaunievēlētajai Saeimai, tāpēc, godājamie deputātu kungi, frakciju vadītāji, pirms izdarāt savu izvēli par vienu vai otru priekšlikumu, rūpīgi izsveriet, kādas sekas tas radīs mūsu jaunievēlētajai Saeimai, tāpēc, godājamie deputātu kungi, frakciju vadītāji, pirms izdarāt savu izvēli par vienu vai otru priekšlikumu, rūpīgi izsveriet, kādas sekas tas radīs mūsu valsts lauksaimniecībai kā vienai no svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm. Līdz ar jūsu balsojumu mūsu valsts tirgus lauksaimniecības produkcijas importam kļūs pilnīgi atvērts, tai skaitā tādiem stratēģiski svarīgiem produktiem kā graudi, gaļa, piens u.c. Ko varam sagaidīt nākotnē?

Lauksaimniecības produkcijas ražotāji mūsu valstī ir nostādīti nevienlīdzīgā stāvoklī salīdzinājumā ar ražotājiem Eiropas Savienībā (ES), kur pēdējie pēc produkcijas realizācijas papildus saņem vēl divas trešdaļas no produkta cenas dažādu kompensācijas formu veidā. Latvijā lauksaimniecība subsīdiju formā saņem uz kopējo saražoto produkcijas masu apmēram trīs procentus, t.i., 18 miljonus latu. Tā ka papildu piešķīrumi budžetā lauksaimniecībai nav gaidāmi. Ko darīt?

Ja pieņemam faktu, ka valsts finansējums lauksaimniecībai nepalielināsies, atliek vienīgi nodrošināt drošu un stabilu Latvijas tirgus aizsardzību, izmantojot esošās iespējas, kādas pieļauj likumdošana brīvā Baltijas tirgus apstākļos, tirdzniecībā ar ES un tagad arī ar PTO valstīm. Līdz šim mūsu valstī šīs iespējas nav izmantotas, lai pārtrauktu uz laiku gan importa, gan eksporta kustību, līdz ieinteresētās puses izanalizē tās vai citas valsts tirgus darbības ietekmi uz pašmāju produkcijas ražotājiem.

Atvērt Latvijas tirgu ārzemju lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, neņemot vērā tik dažādo attīstības līmeni starp tirgus dalībniekiem, nozīmē palaist boksa ringā labi paēdušu, spēcīgi trenētu cīkstoni pret mūsu pašu slikti sagatavoto un nepaēdušo. Mums šodien strikti pasaka visdažādāko rangu ārzemju konsultanti, eksperti un pašmāju politiķi: nekādas kompensācijas, nekādas subsīdijas, tās ir pretrunā ar tirgus likumiem, tās šo tirgu kropļo, un visbeidzot, tās var būt šķērslis, lai iestātos ES. Tai pašā laikā ES programma "Agenda 2000" budžeta līdzekļu samazinājumu, konkrēti samazinot intervences cenas graudiem, paredz kompensēt, palielinot piemaksas uz vienu hektāru.