produkcijas ražotāju situāciju

Atklāta vēstule 7.Saeimas deputātiem,

frakcijām un to vadītājiem

Turpinājums no 1.lpp.

Bet atgriezīsimies pie mūsu cīkstoņiem ringā. Šodien tirgus ringā viņi viens otram stāv pretī. Kad būsim iestājušies ES, tad cīnīsimies vienā komandā, līdz ar to labākos apstākļos. Kungi un dāmas! Es baidos, ka līdz tam laimes brīdim mūsējais cīkstonis būs, tautas valodā runājot, izlaidis garu.

Par to liecina statistikas rādītāji: pagājušajā gadā tirdzniecības deficīts bija 74 miljoni latu, šī gada astoņos mēnešos — jau 80 miljoni latu un pavisam līdz gada beigām, ņemot vērā Krievijas ekonomisko krīzi, — pat 140 miljoni latu.

Presē bija lasāma informācija, ka kādam no mūsu koku pārstrādes uzņēmumiem ES anulējusi licenci uz zināmu produkcijas veidu, jo tas tika realizēts ES par dempinga cenām, proti, mūsu tirgū tas maksāja dārgāk nekā tur. Šodien nav pat neviena mēģinājuma mainīt situāciju mūsu valsts lauksaimniecības produkcijas tirgū, neskatoties uz to, piemēram, liellopu gaļas ražošanas nozarē mūsu tirgū ievestā un realizētā liellopu gaļa maksā divreiz lētāk nekā attiecīgās valsts iekšējā tirgū. Gaļas tirgū vienīgais regulējošais instruments mūsu valstī ir Veterinārais departaments, kas pakļauts vienīgi MK, bet vienīgais ierobežojošais faktors ir gaļas produkcijas kvalitāte. Tad varbūt tāpēc šodien cūku un liellopu audzētāji ir bankrota priekšā. Tiem cieši pastarpināti seko graudu ražotāji, kuru produkcijas realizācija ir cieši saistīta ar minētajām nozarēm. Citās lauksaimniecības nozarēs stāvoklis nav labāks.

Šodien skaidri izjūtama tendence ārzemju kompānijām un tirgotājiem ienākt Latvijas tirgū ar produkciju, ko realizē par dempinga cenām. Lielās kompānijas ir spējīgas uz laiku ciest apzinātus zaudējumus, lai, iznīcinot vietējo ražotāju, ieņemtu tā vietu tirgū, un tad jau cenas būs līmenī. Tā ir drūma vīzija.

Kas attiecas uz jautājumu par attiecībām starp sabiedrību un valsti, ir pilnīgs absurds priekšvēlēšanu gaisotnē valstī pasludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā slikto laika apstākļu dēļ, apsolīt lauksaimniekiem finansiālu palīdzību un, Saeimas vēlēšanām beidzoties, pateikt, ka naudas nav! Savā laikā mežonīgajos Amerikas rietumos ar solījumu nepildītājiem tika galā ļoti cietsirdīgi, bet vienkārši. Tādējādi tika ieaudzināta goda un cieņas apziņa, ka dotais vārds ir vērtīgāks par daudzām citām civilizācijas vērtībām.

Kungi un dāmas! Frakciju vadītāji! Situācija valstī liecina, ka valsts augstākā vara, likumdošana, tās izpildaparāts eksistē atsevišķi no pārējās sabiedrības daļas. Ar patiesu rūgtumu saku, ka zemnieki laukos valdībai netic! Viņi tic visam kam, tikai ne valdībai. Kā atgūt uzticību, lai pateiktie vārdi sakristu ar darbiem?

Jautājumi 7. Saeimas

frakciju vadītājiem:

1. Kāds mehānisms tiks iedarbināts, lai tuvākajā laikā samazinātu tirdzniecības deficītu un līdzsvarotu attiecību līmeni starp lauksaimniecības preču eksportu un importu?

2. Vai valdības koncepcijā tiks iekļautas programmatiskas nostādnes par vienotu nosacījumu izstrādi un izmantošanu brīvā Baltijas tirgus apstākļos, lai tik tiešām tas būtu Baltijas tirgus. Šobrīd gan budžeta asignējumi lauksaimniecībai katrā no šīm valstīm ir atšķirīgi un atbalsta mehānismi dažādi. Cik aktīva šai virzienā būs Ārlietu ministrijas loma?

3. Kad beidzot laukos dzīvojošo problēmas tiks skatītas kopumā, kopīgi strādājot Zemkopības ministrijai, Vides un reģionālās attīstības ministrijai, Finansu ministrijai, Ekonomikas ministrijai, Labklājības ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai? Šodien visas laukos dzīvojošo un nodarbināto problēmas, tā vien šķiet, ir uzkrautas Zemkopības ministrijai.

4. Vai valstī strādā ekspertu grupa, kas pēta gēnu inženierijas ceļā radītu pārtikas produktu ietekmi uz cilvēku? Kas kontrolē, vai šādi produkti ienāk mūsu valstī? Jautājums ir vairāk nekā nopietns. Zinātniskie pētījumi pasaulē pierādījuši šo produktu kaitīgumu, un to ievešana vai realizācija vairākās valstīs aizliegta ar likumu.

Latvijas Graudu audzētāju,

glabātāju un pārstrādātāju

kooperatīvo sabiedrību

savienības padomes priekšsēdētājs

Aivars Legzdiņš