"Olbraitas grūtā situācija"

"Der Standard"

— 2000.04.19.

ASV ārlietu ministre Vidusāzijā: starp stratēģiskām interesēm un politiskiem apsvērumiem.

Esot ļoti bīstami, ja valdības uz draudiem lietot spēku nereaģē atbilstošiem līdzekļiem. Ar šādu aicinājumu ASV ārlietu ministre Madlēna Olbraita Uzbekistānas galvaspilsētā Taškentā vērsās pie visiem Vidusāzijas valstu vadītājiem. Viņi iepriekšējā nedēļā uz opozīcijas aktivitātēm un atentātiem bija reaģējuši ar stingrām represijām.

"Tieši šādi pasākumi pilsoņus, kuri neinteresējas par politiku, var pārvērst ekstrēmistos," brīdināja Olbraita. Viņa galvenokārt kritizēja šī reģiona vadītājiem piemītošo tendenci pret musulmaņu iedzīvotājiem izturēties kā pret potenciāliem valdību ienaidniekiem.

Olbraita piecu dienu vizītes laikā Vidusāzijā (Kirgizstānā, Kazahstānā, Uzbekistānā) atradās sarežģītā situācijā. ASV arī šajās valstīs vēlas aizstāvēt demokrātiju un cilvēktiesības. Taču vienlaikus te uz spēles ir liktas arī svarīgas stratēģiskas intereses. Pēc Padomju savienības sabrukuma Krievija zaudēja kontroli pār šo kādreizējo nomali.

Šo vakuumu vēlas aizpildīt gan ASV, gan arī Ķīna, Lielbritānija un citas valstis. Runa ir par milzīgām naftas un dabas gāzes rezervēm. Lielākajā Vidusāzijas valstī Kazahstānā ASV naftas firma "Mobil" jau ir investējusi miljardu dolāru. Taču šai izejvielai nav nekādas vērtības, ja trūkst pieejas pasaules tirgum. Līdz šim visi cauruļvadi gāja caur Krieviju. Tagad ASV mēģina lauzt šo Krievijas ģeogrāfiski vadošo lomu.

Tā vēlas naftas vadu būvēt, apejot Krieviju. Kāds ASV prezidenta padomnieks Amerikas intereses formulēja šādi: "Brīva piekļūšana izejvielu atradnēm, pasaules enerģijas apgādes sadalījums pa dažādiem reģioniem, netraucēta izejvielu realizācija pasaules tirgos."

Vidusāzijas valstu pārstāvji ir uzaicināti uz antiterorisma konferenci Vašingtonā, kas notiks jūnijā.

Terorisma un narkotiku tirdzniecības cēloņi ir meklējami šo valstu plašu iedzīvotāju slāņu arvien lielākajā nabadzībā. Savukārt tās ir ekonomisko reformu un demokratizācijas trūkuma sekas. Vidusāzijas valstu prezidenti, kuri padomju laikā bija partiju vadītāji, saprot, ka patiesas reformas var veicināt politisku procesu, kas nozīmētu viņu varas beigas.

Romans Bergers