"Dzeršanā vainīgs nevis cilvēks, bet šņabis"

"Megapolis–Ekspress"

— 2000.04.06.

Amerikāņu nacionālais sporta veids ir tiesāšanās. Aiz okeāna tiesājas, ar ko vien iespējams, par ko vien iespējams un cik vien iespējams.

Kāds Klifords Goldbergs, piemēram, centies saņemt no grupas "Motly crew" 7 miljonus dolāru par to, ka kļuvis gandrīz vai kurls tās koncertā. Taisnība, viņam neizdevās. Bet Čerila Vandevedere no Rietumvirdžīnijas izrādījās daudz veiksmīgāka. Viņa prata pārliecināt tiesnešus, ka guvusi muguras traumu, atverot marinētu sīpolu burciņu, par ko saņēmusi 2 miljonus 699 tūkstošus dolāru.

Summa, par kādu bagātāks kļuvis Konektikutas skolotājs Devids Šovs, ir daudz pieticīgāka — kaut kādi 240 tūkstoši, taču pedagoga atjautība ir iespaidīga. Viņu aizturēja policija, kad viņš dzērumā centās nosēsties pie stūres. Tas notika seksveikala autostāvvietā, un misters Šovs bija tērpies sieviešu drānās. Pārbijies, ka notikums nokļūs avīzēs, skolotājs pašā mācību gada karstumā nozuda nezināmā virzienā, tādēļ administrācija nolēma viņu atbrīvot. Atgriezies, viņš nemaz nedevās pie skolas direktora nožēlot grēkus, bet gan, gluži otrādi, iesūdzēja viņu tiesā. Šovs apvainoja priekšniecību, ka tā nav bijusi pietiekami iejūtīga pret viņa smago slimību alkoholismu un nav neko darījusi, lai viņu izārstētu. Procesa iznākums mums jau ir zināms.

Devids Klinss pratis iekasēt no cilvēka, kurš bija viegli iebuktējis viņa automašīnu, pusmiljona dolāru. Nē, pārvietošanās līdzeklim praktiski nekas īpašs nebija nodarīts, un arī īpašnieks bija ticis cauri ar vieglu galvas sasitumu. Taču viņam kaut kā izdevās pierādīt, ka pēc incidenta viņš raksturā kļuvis daudz maigāks un piekāpīgāks un tas lielā mērā slikti ietekmējis viņa biznesu. Misters Klinss strādā apdrošināšanas jomā.

Melnādainais Tomass Velless no Oklahomas iesūdzējis tiesā enciklopēdijas sastādītāju, kurā viņš bija uzgājis vārdu "nigger". Sev nodarīto morālo kaitējumu prasītājs novērtēja par 40 miljoniem.

Laulātais pāris no Mičiganas saņēmis 10 tūkstošus no kāda kokerspaniela īpašnieka. Četrkājainais nelietis draiskuļodamies bija izvilinājis viņu vācu aitusuni uz ielas braucamās daļas, kur tas gājis bojā zem riteņiem.

Kāda Misuri iedzīvotāja gājusi vēl tālāk. Viņa likumīgi vajā pilsētas varu, kas atļauj dzīvniekiem brīvi skraidīt pa ceļu. Kad ar savu mašīnu viņa bija notriekusi oposumu, dāmu apsēda atmiņas par to, kā viņu bērnībā bija izvarojis audžuvectētiņš.

Vainojami, starp citu, var būt ne vien zvēri, bet arī koki. Reiz jaunais kalifornietis Džeremijs Dins braucis no vētrainas ballītes draugu kompānijā un viņam sagribējās vemt. Jauneklis izbāza galvu pa logu, pilnā ātrumā iedrāzās kokā un pēc tam kļuva invalīds. Cietušā vecāki ir pārliecināti, ka varasvīriem jānoskaita viņiem 700 tūkstoši dolāru, lai turpmāk vairs nenāktu prātā kokus stādīt tik tuvu ceļam.

Bet kāds Vašingtonas atslēdznieks nav apmierināts ar policistu rīcību, kuri cildenu mērķu vārdā atslēgas nozaudējušiem autovadītājiem palīdz atvērt mašīnu durvis, līdz ar to atņemot atslēdzniekam peļņu un pie viena pārkāpjot konstitucionālās tiesības. Tādējādi pilsētas pienākums, kā domā atslēdznieks, ir izmaksāt viņam 250 tūkstošus dolāru.

Tūrists no Mičiganas iesūdzējis tiesā pašu ASV prezidentu. Viņš bija saķēris iesnas Baltā nama apskates laikā. Savus puņķus provincietis novērtēja viena miljona vērtus.

Nav jādomā, ka likumu palīdzību cenšas izmantot tikai tie pilsoņi, kas tos tur godā. Piemēram, par narkotiku tirdzniecību sodītais bijušais Ņujorkas policists grib no saviem kolēģiem saņemt 3 miljonus dolāru — peļņu, ko viņš zaudējis, viņu laipnības dēļ pārtraukdams pārdot heroīnu.

Misuri ģenerālprokurors publicējis visdīvaināko no štata cietumiem saņemto prasību sarakstu. Cietumnieki sūdzas par pārlieku augsto gāzētā ūdens cenu automātos, par to, ka tiem, kuri grib atmest smēķēšanu, bez maksas nedod nikotīna plāksterus, ka bibliotēkā strādājošiem ieslodzītajiem maksā mazāk nekā advokātiem. Viens bijis sašutis par to, ka viņam neļauj nesāt sieviešu apģērbu un lietot lūpu krāsu, cits — par to, ka viņam nedod cirvi, ar ko viņš kamerā uzceltu vigvamu. Trešais izteicis savu sašutumu, ka, bēgdams no cietuma, savainojis sev kāju. No visām prasībām izskatīšanai tikusi pieņemta tikai viena — sūdzība par to, ka svētkos un brīvdienās cietumos nenotiek pikniki.

Gudri rīkojies Floridas pilsētas Tampas iedzīvotājs Eds Rurks, kad dzērumā ielīdis transformatoru būdā un saņēmis 13 000 voltu elektrības lādiņu. Savā nelaimē dzērājs apvainojis visus sešus bārus, kuros viņam tovakar ieliets, un kopš 1996.gada viņš cenšas no katra saimnieka saņemt pa 200 tūkstošiem dolāru.

Līdzīgas idiotiskas prasības var uzskaitīt līdz bezgalībai, taču visus laikam gan pārspējis Ņujorkas iedzīvotājs Alfrēds Spremo, kas savas dzīves laikā ir sācis un zaudējis 51 tiesas procesu. Nesen ar tiesas lēmumu sūdzībniekam tika aizliegts štata robežās iesniegt jebkādu prasību. Un ko Spremo? Viņš iesūdzēja tiesā tiesnesi, kurš bija pieņēmis šo necilvēcīgo likumu.

Eva Solovjova