Informācija

Par cilvēktiesību lekciju Latvijas Universitātē

Sakarā ar Vispārējās cilvēka tiesību deklarācijas 50. gadadienu Latvijas Universitāte un tās Cilvēktiesību institūts 11.decembrī LU Mazajā aulā organizē ļoti nozīmīgu lekciju "Kā padarīt Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju par īstenību?". To lasīs Baltijas jūras valstu padomes cilvēktiesību un demokrātisko institūciju komisārs Ole Espersens.

Līdz ar Cilvēktiesību institūta izveidošanu Latvijā ir pieaudzis LU ieguldījums izglītības un zinātnes cilvēktiesību jautājumu pilnveidošanā. Jau agrāk vairāki izcili vieslektori ir pagodinājuši LU ar saviem priekšlasījumiem. Tāpēc ANO izsludinātās cilvēktiesību dekādes un Vispārējās cilvēktiesību deklerācijas 50. gadadienas kontekstā īpašs prieks uzņemt Oli Espersenu. Viņš ir sekojis notikumiem Latvijā kopš neatkarības atgūšanas pirmajām dienām, dalījies savos vērojumos un zināšanās par Latviju Eiropas Padomes ziņojuma sakarā.

11.decembrī būs iespēja dzirdēt viņa kā Baltijas jūras valstu padomes komisāra izsmeļošo viedokli par Latvijas kā Eiropas institūciju un procesu dalībnieces nākotnes perspektīvām, īpaši cilvēktiesību jomā.

Paredzēts, ka pēc lekcijas notiks arī preses konference, kurā žurnālistiem būs iespēja tikties ar Oli Espersenu un šī pasākuma rīkotājiem.

LU Juridiskās fakultātes

Cilvēktiesību institūta informācija

Par NATO standartiem atbilstošām kartēm

Pagājušajā nedēļā notika preses konference, kas bija veltīta 3. reģionālajai Baltijas valstu konferencei "NATO standartiem atbilstošas topogrāfiskās kartes mērogā 1 : 50 000 izgatavošana". Preses konferencē piedalījās pārstāvji no Polijas, Lietuvas, Igaunijas un Latvijas.

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku ģeoinformācijas dienesta priekšnieks Pēteris Pirtnieks pastāstīja, ka, lai izgatavotu ģeogrāfiskās kartes mērogā 1: 50 000 atbilstoši NATO standartiem, Valsts zemes dienests noslēdza līgumu ar ASV Nacionālo topogrāfijas aģentūru. Karte ir domāta militārām vajadzībām, un Latvijā būs 157 šādas kartes. P. Pirtnieks pateicās Polijas speciālistiem par atbalstu karšu tapšanā. Darbs bija uzsākts pie 16 lapām, sagatavotas 11, nākamgad tiks iespiestas 5 lapas.

Ekonomikas ministrijā iesniegtajai investīciju programmai nākamā gada budžetā atvēlēti 500 000 latu, par kuriem varētu iespiest 20 – 30 karšu lapas. Līdz šim Zemes dienests ir strādājis, atraujot naudu zemes reformas dienestam, kā arī piesaistot ārzemju palīdzību. Šobrīd jau izgatavota digitālā karte mērogā 1: 50 000 visai Latvijai, no tās jau iespiestas sešas lapas. Šo karti izmanto pašvaldības. Tiek domāts arī par valsts topogrāfisko karti mērogā 1: 10 000. Tiek veikta arī Latvijas teritorijas fotografēšana no gaisa, nākamā gadā aerofotogrāfijas varētu būt izdarītas četrām piektdaļām Latvijas teritorijas. Tā sauktie uzlidojumi jau ir notikuši Rīgai, Liepājai un Daugavpilij. Taču atkal nepietiek tehniskā aprīkojuma un finansu.

Latvijas Valsts zemes dienesta nacionālā mērniecības centra direktors Normunds Ābols:

— Viena no būtiskākajām problēmām ir karšu izgatavošana austrumu robežai, jo ir problēmas ar izejmateriālu, ir pieietamas tikai 80. gadu beigu kartes. Jāatzīst, ka triju Baltijas valstu pieredze veikt aerofotografēšanu ir diezgan neveiksmīga. Mēs ceram saņemt materiālu no satelīta. Vairākas kartes ietver Latvijas un Lietuvas un Latvijas un Igaunijas teritorijas, tādēļ mums ir jāveido savstarpējas sadarbības darba grupas. Lai radītu vienu kartes lapu digitālā formā, ir nepieciešami 3 – 6 mēneši. Lai nodrošinātu karšu ražošanu arī aizsardzības vajadzībām, ir jābūt regulārai sadarbībai ar civilajām un militārajām struktūrām. Lai varētu izmantot kartes digitālā formā, to lietotājiem ir nepieciešams tehniskais nodrošinājums. Nacionālā kartogrāfijas aģentūra ir uzsākusi darbu programmā "Partnerattiecības mieram".

ASV Nacionālās kartēšanas aģentūras reģionālo programmu menedžeris Brūss Berlsons:

— Mums ir liels prieks tikties ar Baltijas valstu pārstāvjiem. Informācijas sistēma "Partnerattiecības mieram" ir lietderīgs instruments militāro struktūru rokās. Mēs gribētu, lai šajā programmā līdzdarbotos visu Baltijas valstu pārstāvji.

Igaunijas, Lietuvas un Polijas pārstāvji izteica prieku par labo konferences organizētību, kā arī atzina tās vērtīgo intelektuālo līmeni.

Rūta Jaksona,

"LV" informācijas redaktore