• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Rīgas Fondu biržas pieci gadi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.12.1998., Nr. 367/368 https://www.vestnesis.lv/ta/id/50898

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Vides aizsardzības rīcības plānošana pašvaldībās

Vēl šajā numurā

11.12.1998., Nr. 367/368

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Rīgas Fondu biržas pieci gadi

Par vērtspapīru tirgu Latvijā

F1.JPG (17412 BYTES)
Rīgas Fondu biržas prezidents Uldis Cērps

(no kreisās) un Amerikas Savienoto Valstu vēstnieks Latvijā Džeimss Holmss

F4.JPG (34302 BYTES)F3.JPG (22572 BYTES)F2.JPG (29883 BYTES)
"Hansabank Latvija" sabiedrisko attiecību speciāliste Elīza Ābele; Privatizācijas aģentūras sabiedrisko attiecību speciālisti Vija Kasakovska un Edgars Zellis; akciju sabiedrības "Grindevits" stends

Rīgas Fondu birža savu piecu gadu jubileju 7. decembrī atzīmēja ar atvērto durvju dienu. Tā bija jau trešā izstāde, kurā piedalās bankas, uzņēmumi un aģentūras.

Rīgas Fondu biržas prezidents Uldis Cērps pasākuma atklāšanā uzsvēra, ka tas ir daļa no sabiedrības izglītības programmas, kura ikvienam interesentam — akcionāram, studentam vai pensionāram dod iespēju iepazīties ar biržas darbu.

1993. gada decembrī biržu dibināja četras bankas. 1995. gada 25. jūlijā tika uzsākta pirmo četru uzņēmumu akciju pārdošana. Patlaban biržai ir 25 biedri, kapitalizācija sasniedz 0,5 miljardus dolāru. Un tajā tiek kotētas 64 uzņēmumu akcijas un Investīciju bankas obligācijas. Kopš 1997.gada Rīgas Fondu birža ir Starptautiskās biržu federācijas biedre un aktīvi piedalās Eiropas biržu federācijas forumā.

Apsveicot Rīgas Fondu biržu piecu gadu jubilejā, īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberts Zīle uzsvēra, ka sabiedrībai ir svarīgi izprast vērtspapīru tirgus darbības principus un atvērto durvju diena to veicina.

Amerikas Savienoto Valstu vēstnieks Latvijā Džeimss Holmss piecu gadu jubilejas sakarā teica:

— Latvija strauji mainās un arvien vairāk integrējas Rietumu demokrātijas ekonomiskajās, sociālajās un politiskajās struktūrās. Par to liecina Latvijas nesenā uzņemšana Pasaules tirdzniecības organizācijā.

Man ir gods piedalīties svinībās, kas veltītas Latvijas sasniegumiem publiskā vērtspapīru tirgus izveidošanā. Rīgas Fondu birža, Latvijas Centrālais depozitārijs un Vērtspapīru tirgus komisija vada vērtspapīru tirgu Latvijā, un tas ir veicinājis investoru un uzņēmēju tuvināšanos.

Amerikas Savienotās Valstis lepojas ar savu ekonomiskās sadarbības programmu, kas pēdējos gados ir palīdzējusi attīstīties šīm trim institūcijām. Starptautiskās attīstības aģentūra, ASV Valsts kase, Vērtspapīru tirgus komisija un vairāki ievērojami amerikāņu konsultanti strādājuši kopā ar jums cerībā, ka Latvijā veidosies plaukstošs vērtspapīru tirgus. Šo institūciju darbinieki piedalījušies arī Latvijas grāmatvedības un revīzijas standartu pilnveidošanā atbilstoši starptautiskajiem standartiem. ASV atbalsta Latvijas izvirzītos mērķus integrēties Eiropas ekonomiskajās un drošības institūcijās.

Emitentu vārdā biržu tās svētkos sveica akciju sabiedrības "Rīgas kuģu būvētava" padomes priekšsēdētājs un akciju sabiedrības "Ogre" valdes priekšsēdētājs Ēriks Kaža.

Atvērto durvju dienas apmeklētāji varēja vaigu vaigā tikties ar biržas dalībniekiem un emitentiem. Šā gada izstādē piedalījās Latvijas Unibanka, Trasta komercbanka, "Hansabank–Latvija", Latvijas Hipotēku un zemes banka, Latvijas Investīciju banka, Rīgas komercbanka, akciju sabiedrības "Balta", "Rīgas kuģu būvētava", "Rīgas transporta flote", "Ventspils nafta", "Grindeks", "Valmieras stikla šķiedra", "Staburadze", "Latvijas balzāms" u.c.

Latvijas Centrālā depozitārija Attīstības departamenta vadītājs Andris Mucenieks iepazīstināja ar jaunajiem pakalpojumiem. Viens no tiem ir vērtspapīru aizņemšanās un aizdošana. Aizdodot vērtspapīrus, iespējams gūt papildu peļņu. Patlaban jau pieteikušies dalībnieki, kuri vēlas vērtspapīrus aizdot. Trijos darbības gados depozitārija dalībnieku skaits palielinājies no 3 līdz 27. Pērn depozitārijs noslēdzis līgumu ar Igaunijas Centrālo depozitāriju, un tādējādi Latvijā reģistrētos vērtspapīrus iespējams pārskaitīt uz Igauniju un otrādi. Nākotnes ieceres saistītas ar sadarbības līguma noslēgšanu ar Lietuvu.

Latvijas Privatizācijas aģentūras darbiniekiem nācās atbildēt uz daudzu apmeklētāju jautājumiem. Vairs tikai gads atlicis līdz privatizācijas sertifikātu derīguma termiņa beigām. Uzņēmuma Sabiedrisko attiecību departamenta direktors Edgars Zellis pauda pārliecību, ka šis ir arī pēdējais gads, kad aģentūra piedalās šādā izstādē. Rīgas Fondu birža ir publiskā piedāvājuma izsoļu rīkotāja. Vairums no biržā kotēto uzņēmumu akcijām tur nonākušas publiskās privatizācijas rezultātā. Pavisam publiskajā piedāvājumā ir 76 uzņēmumu akcijas. Šobrīd gan iestājies pārtraukums, un nākamajā gadā publiskais piedāvājums tiks atsākts ar Rīgas Elektromehāniskās rūpnīcas un Daugavpils uzņēmuma "Lokomotīve" akcijām. 1999. gadā gaidāma vairāku lielu uzņēmumu — "Latvijas kuģniecība", "Latvenergo" un "Lattelekom" akciju kotēšana. Tādējādi biržas kapitalizācija palielināsies par 300 miljoniem dolāru.

Samērā jauns emitents Rīgas Fondu biržā ir akciju sabiedrība "Grindeks". Uzņēmuma akcijas biržā tiek tirgotas kopš 1998.gada jūnija. Šis gads gan bijis pārbaudījumiem bagāts, uzņēmuma darbību smagi ietekmējusi ekonomiskā krīze Krievijā, jo ceturtā daļa "Grindeksa" produkcijas tika pārdota šajā tirgū. Kaut gan apgrozījums šogad sasniegs 8,9 miljonus latu, tomēr peļņa nav gaidāma.

Nozīmīgs notikums šogad ir Tallinas Farmaceitiskās rūpnīcas akciju kontrolpaketes iegāde, kas sekmēs farmaceitiskās holdingkompānijas veidošanu un ļaus turpmāk radīt efektīvu un konkurētspējīgu ražošanas un tirdzniecības struktūru. "Grindeka" sasniegumus kvalitatīvas produkcijas ražošanā apliecina šogad iegūtā Latvijas Kvalitātes balva.

Akciju sabiedrības "Lode" komercdirektors Valdis Kokle pārliecināts, ka uzņēmums netiek pienācīgi novērtēts, jo akciju cena biržā sasniedz tikai 0,67 latus. Tajā pašā laikā 1998. gadā plānotā peļņa — 400 tūkstoši latu — tiks pārsniegta. Uzņēmums Krievijā tirgo ļoti nelielu daļu no produkcijas apjoma, jo lielākie produkcijas pircēji ir Baltijas valstīs. "Lode" piedāvā apmēram 20 produkcijas veidu.

Akciju sabiedrībai "Latvijas balzams" īpaša reklāma nav nepieciešama. Uzņēmums privatizēts 1997. gadā, bet tā akciju kotācija Rīgas Fondu biržā uzsākta šā gada 16. oktobrī. Kontrolpaketes turētājs ir akciju sabiedrība "Ave Lat Grupa", kam pieder puse akciju. Publiskajā piedāvājumā par privatizācijas sertifikātiem "Latvijas balzama" akcijas iegādājušies vairāk nekā 23 tūkstoši akcionāru. Reģistrētais uzņēmuma pamatkapitāls patlaban ir 7, 4 miljoni latu. Kopš šā gada 16. oktobra uzņēmuma akcijas tiek kotētas Rīgas Fondu biržas otrajā sarakstā un publiskajā apgrozībā atrodas 5, 7 miljoni akciju.

"Latvijas balzams" plāno šogad sasniegt peļņu 2,3 miljonu latu apmērā un savas darbības perspektīvu saista ar ieiešanu Eiropas tirgos. Produkcijas augstā kvalitāte un daudzās specializētajās izstādēs gūtās balvas ir labs pamats šīm iecerēm.

Jāpiebilst, ka Rīgas fondu birža, gatavojoties šim nozīmīgajam pasākumam, izdevusi bukletu "Laipni lūdzam biržā". Tajā izskaidrots, kas ir birža, kā notiek darījumi tajā, iepazīstina ar brokeru darbību, paskaidro, kā izvēlēties akcijas un sniedz vēl citu derīgu informāciju.

Ingrīda Rumbēna, "LV"

Foto: Marika Vanaga

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!