Par zemes reformu Latvijā

2. decembrī kārtējā Valsts zemes politikas veidošanas Konsultatīvās padomes sēdē galvenā uzmanība tika veltīta priekšlikumu izskatīšanai.

Konsultatīvās padomes priekšsēdētājs, Valsts zemes dienesta ģenerāldirektors Guntis Grūbe lūdza padomes locekļus komentēt iesniegtos priekšlikumus.

Valsts nekustamā īpašuma aģentūras Uzskaites departamenta Tiesisko aktu un īpašuma reģistra nodaļas vadītājs J.Cakalovs uzskata, ka 1990. gadā uzsāktā zemes reforma ļoti ieilgusi. Patlaban vēl arvien nav atrisināts jautājums, kā tiks uzmērīti koplietošanas ceļi, dzelzceļš, valsts meži. Daļēji to varētu veikt tajos gadījumos, kad tiek uzmērītas zemes pierobežniekiem. Nepieciešams izstrādāt arī pašvaldību zemes politikas nostādnes. Patlaban valsts politiku realizē Valsts zemes dienests, tomēr derētu padomāt par funkciju pārdali - piemēram, zemes uzmērīšanu uzticot privātfirmām. Latvijai nepieciešams savs Zemes kodekss, kas pēc reformas pabeigšanas regulēs ar zemes apsaimniekošanu saistītos jautājumus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Ruško atbalstīja priekšlikumu par Zemes kodeksa izstrādāšanu. Arī viņš izteica viedokli, ka jāparedz iespēja rezervēt zemes, lai sekmētu pašvaldību attīstību. Tāpat pašvaldībām to nosaka arī valdības deklarācija, jābūt pieejamiem kartogrāfijas materiāliem digitālā formā.

Privatizācijas aģentūras juridiskais direktors Viktors Šadinovs uzsvēra, ka sakārtojama likumdošanas bāze, nepieļaujot pretrunas normatīvajos aktos. Konsultatīvā komisija, strādājot pie ilglaicīgiem mērķiem, nedrīkst piemirst arī tuvākos uzdevumus. Piemēram, precizēt jautājumu par zemes pirmpirkuma tiesībām to objektu īpašniekiem, kuru būves šķērso vai iestiepjas citā zemes gabalā. Joprojām neskaidrs jautājums par zemes aprobežojumiem un īpašuma reģistrāciju. Sarežģītas situācijas veidojas ar sabiedrību īpašumu. Ja mainās uzņēmuma īpašnieku sastāvs (proporcija starp pilsoņiem un nepilsoņiem), vai tiešām zeme atsavināma? Sevišķi tad, ja īpašums iegūts likumīgā ceļā. Tikpat problemātiska situācija patlaban veidojas, ja kooperatīvo sabiedrību biedri vēlas pirkt zemi zem kooperatīvam piederošiem objektiem utt.

Kādi mērķi būtu izvirzāmi? Pirmām kārtām - nekustamā īpašuma veidošana atbilstoši Civillikuma 968. pantam; zemes nedalāmības principa īstenošana saskaņā ar likumu "Par zemes dzīlēm"; normatīvās bāzes noteikšana vai izveide rīcībai ar nekustamo īpašumu pēc zemes reformas pabeigšanas.

Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultātes Ģeodēzijas katedras docents Jānis Bikše vērsa klātesošo uzmanību tam, ka pilnveidojams zemes politikas tehniskais pamats. Ģeodēzija, kartogrāfija un zemes pārvalde veido it kā trīsstūri. Ja trūkst kāda no tā komponentiem, veidot zemes politiku kļūst neiespējami. Pielietojot arvien modernākas tehnoloģijas mērniecības un kartogrāfijas darbu veikšanā, Latvijas pašvaldības jānodrošina ar teritoriālai plānošanai nepieciešamo kartogrāfisko materiālu digitālā formā. Nozīmīga loma ir kvalificētu speciālistu sagatavošanai. To trūkumu īpaši izjūt rajonos. Tāpēc jārisina jautājums par speciālās izglītības pilnveidošanu Latvijas augstskolās.

Tieslietu ministrijas Zemesgrāmatu departamenta direktores Ineses Kalniņas ieteikums - Konsultatīvās padomes darbā izmantot zemes politikai veltītā semināra materiālus. Šajā pasākumā, kas notika 1998. gada 25. martā, piedalījās daudzas ieinteresētās institūcijas un izteiktie viedokļi var palīdzēt Konsultatīvās padomes darbā. Šeit tika formulēta zemes politikas definīcija, terminu skaidrojumi, kā arī nozīmīgs bija Starptautiskās mērniecības organizācijas prezidenta profesora Pītera Deila referāts.

Pēc zemes reformas pabeigšanas, kas vairs nav tālā nākotnē (patlaban jau reģistrēti aptuveni 200 tūkstoši zemes īpašumu) nāksies risināt iepriekš minētos un daudzus citus jautājumus. Tāpēc Konsultatīvā padome turpina darbu pie vienotas zemes politikas mērķu un principu, kā arī ilglaicīgo un īslaicīgo uzdevumu deklarācijas izstrādāšanas.

Ingrīda Rumbēna, "LV"

Īpašuma tiesības un likumdošana.

Vērtēšana un licencēšana

Jānoskaidro atšķirības likumdošanā attiecībā uz zemi un ēkām. Civillikums paredz, ka ēkas iekļaujamas definīcijā par zemi, bet prakse pierāda, ka starp šīm divām lietām pastāv atšķirība. Tas ir daļēji tāpēc, ka nepilsoņiem nevar piederēt zeme, bet var piederēt ēkas. Šis ir strīdīgs jautājums, vadoties no priekšstata par lietošanas tiesībām.

Lai sakārtotu terminoloģiju, ir jāizveido visaptveroša terminu vārdnīca, kurā būtu izskaidroti tādi jēdzieni kā zeme, nekustamais īpašums, zemes lietošana, zemes īpašuma tiesības, zemes konsolidēšana, plānošana utt.

Jautājumam par zemes īpašumu ārzemniekiem (ieskaitot ārzemju latviešus) un nepilsoņiem ir jābūt iekļautam valsts zemes politikā, un tas var tikt risināts tikai augstākajā politiskajā līmenī. Ņemot vērā Eiropas Savienības un Apvienoto Nāciju Organizācijas noteikto politiku, šiem jautājumiem ir jāvelta liela uzmanība.

Īpašuma tiesību atjaunošanas procesā radušies daudzi konflikti starp zemes statusu "de iure" un "de facto" . Šie konflikti ir laikus jāatrisina, un jaunajā likumā jāpanāk, lai tiktu novērstas pieļautās kļūdas (šeit varētu noderēt īpašuma iegūšana ar noilgumu).

Plānošanā ir nepieciešama ciešāka zemes ierīcības un teritoriālās attīstības kontrole. Jānodrošina līdzsvars, kas ļauj darboties tirgum, tajā pašā laikā nodrošinot vides aizsardzību un ilgtermiņa izaugsmi.

Lielu atbildību plānošanas procesā vajadzētu uzņemties pašvaldībām. Tomēr ir jābūt iespējai pārsūdzēt netaisnīgus lēmumus.

Valsts zemes politikai vajadzētu noteikt vispārējos virzienus, bet ir nepieciešama arī skaidra pašvaldību zemes politika vietējo jautājumu risināšanā. Pilsētu ģenerālplāni ir jāizstrādā saskaņā ar demokrātijas procesiem, kas nosaka atbildību vietējās sabiedrības, nevis ideoloģijas priekšā.

Ir jāpilnveido zemes un īpašuma vērtēšana, ko veic privātā sektora vērtētāji, un, iespējams, jāuzlabo licencēšanas sistēma.

Jābūt pieejamiem tirgus vērtēšanas datiem.

Kompensācijai par piespiedu atsavināšanu vajadzētu atbilst tirgus, nevis kadastra vērtībai.

Daži ieteikumi par to, ka zemes nodoklim vajadzētu atbilst tirgus vērtībām. Īpaši mežu nozares speciālisti uzsvēra, ka zemes nodokli nevajadzētu noteikt jaunizveidotajām meža zemēm, jo investīcijas tuvāko trīsdesmit četrdesmit gadu laikā neatmaksāsies. Zemes nodokļa aprēķināšanā ieteicams ņemt vērā gan zemes vērtību, gan zemes izmantošanas veidu.

Jāsagatavo likumi par zemes konsolidāciju, kas ļautu izveidot ekonomiskākas zemes platības. Likumdošanā jāiestrādā mehānisms, kas nodrošinātu vietējās sabiedrības izpratni par notiekošo.

Zemes reforma attiecas gan uz pilsētu, gan lauku zemēm, bet nav nevienas iestādes, kas būtu atbildīga par kopējo zemes reformas plānošanu un ieviešanu. Debatēs par minimālo un maksimālo zemes lielumu, īpaši kontekstā ar lauksaimniecības zemes sadalīšanu mazākos gabalos un iespējamiem zemnieku saimniecību maksimālo platību ierobežojumiem, netika ņemts vērā fakts, ka ir samērā daudz brīvās zemes un tirgus varētu noteikt ekonomiski izdevīgākās zemes gabalu platības.

Prof. Pīters Deils

Pārdomas pēc semināra "Zemes politika Latvijā" 1998. gada 25. martā

Tulkojums no angļu valodas (Gunta Bullīte)

Kā izstrādāt vienotu zemes politiku

Zemes politikas mērķi

1. Saskaņot nacionālās, pašvaldību un privāto fizisko un juridisko personu intereses zemes un cita nekustamā īpašuma apsaimniekošanā. Zemes īpašuma tiesību pilnveidošana.

2. Ārvalstu investīciju veicināšana.

3. Zemes, zemes dzīļu, iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu, meža zemju, kā arī dabas bagātību efektīva un racionāla izmantošana, nodrošinot maksimālu labumu sabiedrībai un tās locekļiem.

4. Zemes apsaimniekošanas un urbanizācijas intensitātes reģionāla izlīdzināšana.

5. Vides aizsardzības prasību un zemes rekultivēšanas nodrošināšana visu veidu zemes īpašumos.

6. Zemes tirgus izveidošana.

Zemes politikas realizēšanas uzdevumi

1. Likumu un citu normatīvo aktu, kas nosaka zemes īpašuma tiesības un apsaimniekošanas kārtību, sakārtošana. Tajā skaitā grozījumu izdarīšana Civillikumā, likumos "Par zemes lietošanu un zemes ierīcību", "Par zemes dzīlēm" (zemes nedalāmības principa īstenošana likumā), "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos", "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" u.c. Izskatīt lietderību izstrādāt jaunus likumus zemes politikas jomā, tai skaitā par Zemes kodeksa izstrādāšanu, jaunu zemes ierīcības likumu u.c.

2. Precizēt valsts un pašvaldību funkciju (pienākumu un atbildības) sadalījumu zemes - nekustamā īpašuma, mežu zemes, ūdeņu, zemes dzīļu un dabas bagātību apsaimniekošanā. Valsts un pašvaldību zemes pārvaldes institūciju pārkārtošana atbilstoši vienotajai zemes politikai.

3. Zemes reformas paātrināta pabeigšana. Pasākumi, kas nodrošinātu zemes īpašumu reģistrāciju 95 procentu apjomā no īpašumu kopskaita.

4. Nodokļu atvieglojumu un citu valsts ar budžetu saistīti netiešu pasākumu noteikšana zemes apsaimniekotājiem no lielajām pilsētām attālās un pierobežas teritorijās.

5. Izlemt jautājumu par pamesto zemju, zemju starpgabalu, nepieprasīto zemju un valsts rezerves fonda zemes izmantošanu.

Jānis Lācis,

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību lietu pārvaldes eksperts

Konsultatīvajā padomē akceptētais projekts, kurš tālāk tiks izmantots vienotas zemes politikas mērķu un uzdevumu izstrādāšanā

Pārskats par nekustamo īpašumu privatizācijas gaitu Latvijas Republikā līdz 1998.gada 1.novembrim

* atjaunotas zemes īpašuma tiesības; zeme iegūta īpašumā par samaksu; zeme iegūta īpašumā darījumu rezultātā; zeme iegūta īpašumā saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldības zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatā"; valsts un pašvaldību dzīvojamo māju īpašumi (ar zemi) pilnajai dzīvokļu privatizācijai.

** zeme ar lēmumu piešķirta pastāvīgā lietošanā (pilsētā - nomā vai lieto uz likumīga lēmuma pamata); atzinumi par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu (tikai pilsētās).

*** ēku (būvju) īpašumi (bez zemes), tai skaitā valsts un pašvaldību dzīvojamo māju īpašumi pilnajai dzīvokļu privatizācijai.