Par jaunāko tehniku un tehnoloģiju lauksaimniecībā

Daiva Vikmane

Agris Vikmanis

Māris Bošs

Vieglā tipa kūts govīm

Valmieras rajonā arvien vairāk gados jaunu lopkopju, uzticoties veterinārārstu Andra Zālīša un Egila Juitinoviča ieteikumiem un servisam, savās zemnieku saimniecībās radikāli maina piena lopkopību. Rūjienas pusē deviņas lauksaimnieku ģimenes ir pat izveidojušas domubiedru "Piena klubiņu", kurā, katru reizi tiekoties citā sētā, viņi salīdzina paveikto, dalās pieredzē un runā par rītdienu. Šajās deviņās saimniecībās kopā dienā jau saražo vairāk nekā 3 tonnas piena, un šis apjoms aug, jo katrs atbilstoši savām iespējām cenšas iegādāties mūsdienīgākās slaukšanas iekārtas, celt modernas, viegla tipa kūtis un ieviest visu jaunāko lopu ēdināšanā un veselības profilaksē. Pirmais Rūjienas novadā "Alfa Laval" piena vadu 1997.gadā iegādājās Piksāru zemnieku saimniecības "Sporas" jaunais saimnieks Agris Vikmanis. Ar to arī maisam gals bija vaļā. Šogad šīs firmas slaukšanas zāle — tandēms sāka darboties Jeru pagasta lopkopja Alda Kļaviņa Ceriņos. "Alfa Laval" piena vads ienāks arī Lodes pagasta Kalntontēs, kur saimnieko Kalvju ģimene, un Ķoņu pagasta Pērlēs — klubiņa prezidentes Daces Pastares sētā. Arī citi jau noslēguši līgumus par šo iekārtu iegādi. Pērn jaunu modernu kūti uzcēla Pērlēs, bet šogad — Naukšēnu pagasta Tiltgaļos, kur saimnieko Māris Bošs — arī viens no "Piena klubiņa".

Teliņš būdiņā

Kad pirms pāris gadiem Sporās A.Vikmanis, uzsākot sadarbību ar E.Juitinoviča veterinārservisu, viens no pirmajiem rajonā tikko dzimušus, apžuvušus telēnus izlika laukā speciāli uzbūvētās būdiņās pat ziemas salā un sniegā, daudzi par šādu rīcību galvas vien nogrozīja. Sirds dziļumos arī pašam Agrim tas šķitis risks, bet viņš ticēja un joprojām tic veterinārārsta E.Juitinoviča idejām. Sporu ganāmpulka šodiena pierāda šo ideju pareizību. A.Vikmanis atceras:

— Šogad nākušas slaucamas tās teles, kuras pirms diviem gadiem, tikko dzimušas, sāku audzēt āra apstākļos. Nu tās ir veselīgas, izskatīgas un brangas govis. Medikamentiem nauda nav jātērē, jo lopi ir veseli. Par veterinārservisu saku — augsta klase! Kopš izmantoju tā pakalpojumus, ne ārstēšanas, ne padomu ziņā nav gadījusies neviena kļūme. Bieži zvanām Egilam, mūsmājās viņa konsultācijas iesauktas par dāvanām pa telefonu. Visi viņa ieteikumi darbojas perfekti. Lopu slimības vairs nepazīstam, atliek vienīgi profilakse, vitamīni un pareizi līdzsvarota ēdināšana. Nebūtu Egila, diezin vai es vispār vairs darbotos šajā nozarē, jo, pastāvot pašreizējām piena iepirkuma cenām "Rūjienas piensaimniekā", ne reizi vien ir gribējies atmest visam ar roku. Neesmu muļķis, gan jau darbu atrastu...

Pašlaik Sporās pārraudzībā ir 25 govis. Ganāmpulks pēc izcelsmes, radurakstiem un krāsām ir raibs vārda tiešā un pārnestā nozīmē. Ir ievestās vācu melnraibās, ir Latvijas brūnās un ir arī Latvijas brūnās un Kanādas Holšteinas–Frīzijas krustojumi. Saimniecība orientējas galvenokārt uz holšteinietēm. Ir piedzimusi F otrā paaudze. Krustojot Latvijas brūnās un tīršķirnes Holšteinas–Frīzijas govis, rodas F1. Kad tām savukārt piedzimst telēns, tas jau ir F2. Ģenētikā uzskata, ka F4 jau ir tīršķirne. F1 govis ir lēnas un mierīgas. Pēc pirmpieņu rezultātiem F1 govju paaudzes izslaukumi var konkurēt ar pirmpienēm, kas ievestas no ārvalstīm.

— Pērn uzstādījām firmas "Alfa Laval Agri" slaukšanas iekārtu, — stāsta A.Vikmanis. — Šai pusē mums tāda bija pirmajiem. Šķiet, ka mēs ar sievu Daivu sākumā bijām vairāk no šīs iekārtas nobijušies nekā govis. Lopi to pieņēma necerēti viegli un ātri. Priecājos, ka mūsu pusē arvien vairāk gados jaunu zemnieku izšķiras par labu jaunajām tehnoloģijām. Žēl vienīgi, ka attīstību bremzē smieklīgi zemās piena iepirkuma cenas un birokrātija. Esmu pārliecināts, ka mūsu veterinārserviss savās zināšanās un pieredzē krietni pārspēj valsts institūcijas, kurās daudzviet vēl valda vecā domāšana. Arī attiecībā uz piena lopkopību.

A.Zālīša un E.Juitinoviča veterinārservisa speciālistei Sporu lopkopības pārraudzei Līgai Spalvai lūdzu ar skaitļiem paraksturot Vikmaņu ģimenes veikumu.

— Pērn ap šo laiku Sporās vidējais izslaukums bija 4500 kg, bet šogad tas jau ir 5100 kg. Piena tauku saturs ir 4,36 procenti, bet olbaltuma — 3,2 procenti. Izslaukumiem ir tendence augt. Starp ārzemēs iepirktajām vācu melnraibajām govīm ir tādas, no kurām izslaukums sasniedz pat 6000 kg un kuras pašlaik dod 25 litrus dienā. Ievestajām otrās laktācijas rezultāti šķiet krietni labāki. Arī Latvijas brūno un Kanādas Holšteinas–Frīzijas govju krustojuma F1 pēcnācējas pašlaik dod 25 litrus dienā.

Jurģošanās

Naukšēnu pagasta Tiltgaļos nu jau labu laiku valda jurģu noskaņojums. Maijā šajā sētā Rūjienas būvfirma VALMA sāka celt jaunu, modernu viegla tipa kūti ar 34 vietām govīm un plašu piena telpu. Paredzēts ar laiku ierīkot arī speciālu slaukšanas zāli. No vecās kūts šaurības 17 tīršķirnes piena devējas drīz pārnāks uz savu jauno mājvietu.

Tiltgaļu jaunais saimnieks M.Bošs, kurš savu senču mājā uzsācis mūsdienīgu lopkopību, kopsaimniecības laikā bija šoferis, bet viņa sieva Sandra — zootehniķe. Sandrai gan tuvāki esot zirgi, bet dzīve jau diktējot savus noteikumus, tādēļ bērīši palikuši tikai kā aizraušanās, jo Tiltgaļos govis ir vienīgā nozare, uz kuras balstās un no kā pārtiek saime. Saimniecības 100 hektāros liela daļa ierādīta graudaugiem, kas paredzēti tikai lopbarībai. Paši maļ un paši gatavo ēdamo. Par jauno kūti M.Bošs stāsta:

— Projekts tapa pēc E.Juitinoviča veterinārservisa ieteikumiem. Tā ir viegla tipa kūts, kurā lopi atradīsies nepiesieti un katrs zinās savu vietu. Kūts vaļējā daļa ir pavērsta pret dienvidiem, lai govis varētu gozēties saules staros. Tā kā dzīvojam netālu no divām upēm, celtniecībā nācās ievērot stingras "zaļo" prasības. Uzbūvējām speciālu betonētu mēslu laukumu. Izmantojām paši savus kokmateriālus, lai izmaksātu lētāk, tomēr būvniecībai ņēmām kredītu uz pieciem gadiem. Esam tikuši pāri prāvajiem papīru kalniem, lai ar subsīdijām varētu saņemt 30 procentu atlaidi. Ceram, ka šis valsts atbalsts mums tiks.

Māra Rone

Foto: Aleksejs Koziņecs