• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Jēkabpils raženākie dārzeņu audzētāji - Salā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.12.1998., Nr. 367/368 https://www.vestnesis.lv/ta/id/50901

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Lauku tūrisms Latvijā: stabila attīstība un izaugsmes iespējas

Vēl šajā numurā

11.12.1998., Nr. 367/368

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Jēkabpils raženākie dārzeņu audzētāji — Salā

Par intensīvu lauksaimniecības attīstību

B1.JPG (28601 BYTES)
Valda Bekina

B2.JPG (30124 BYTES)
Adoms Stanišausks

Vēlā rudenī Jēkabpils rajona Salas pagasta SIA "Rītausma" siltumnīcās tiek iegūta pēdējā tomātu raža. Oktobra vidū bija palikusi vairs tikai viena tomātu māja, kur audzēja vēlīno šķirni ‘Esperanza’, pārējās izvāktas tukšas, lai pēc tam dezinficētu un sagatavotu nākamai sējai. Tagad siltumnīcas strādā taupības režīmā. Ziemā, protams, siltuma režīms tiek uzturēts tādā līmenī, lai caurules neaizsaltu.

Siltumnīcas būvētas vēl kolhozu laikos — 1983. gadā. Agrofirma "Daugava" 1993. gadā, uzsākot privatizācijas procesu, šo objektu piedāvāja izpirkt, un savas pajas šeit ieguldīja turpat simts strādājošo. Sevišķi grūta bija pirmā ziema. Naudas nebija, toties vēlēšanās strādāt un audzēt dārzeņus gan. Tomēr kolektīvs bija neatlaidīgs un risinājums tika atrasts.

Uzņēmuma galvenais inženieris Adoms Stanišausks izrāda savu saimniecību — tā vispirms ir katlu māja un siltummezgli, kas ir paši svarīgākie objekti, lai siltumnīcas varētu intensīvi un rentabli darboties. Automātiskie apkures katli, kuru darbību regulē datori, izskatās iespaidīgi.

Tā ir uzņēmuma šodiena. Kā bija sākumā? Ar A. Stanišauska rūpēm un jaunizveidotā uzņēmuma direktores Valdas Bekinas neatlaidību savulaik tika izglābts siltumnīcu kombināts. Stāsta V.Bekina:

— Pirmajā darbības gadā agrajam pavasarim un saulainajai vasarai sekoja ar sniegu bagāta ziema, taču apsildīt siltumnīcas un maksāt par apkuri 29 latus par gigakaloriju mēs nevarējām atļauties, tādēļ apkuri nācās atslēgt. Ziemā siltumnīcu konstrukciju montāžas defekta dēļ sniega svaru neizturēja viens no koridora jumtiem. Ātri to atjaunojām, nomainījām sniega izspiestos stiklus un sākām jauno sezonu, siltumu daļēji nodrošinot ar savu konteinera tipa katlu māju, kuru pēc ilgiem meklējumiem izdevās atrast un nopirkt. Tā krietni vien samazināja apkures izmaksas, taču jauda bija nepietiekama. Tāpēc arī nākamajā ziemā nācās iztikt bez apkures. 1995.gadā uzstādījām jaunos, kompjuterizētos dāņu firmas "Clauhan" apkures un barošanas mezglus, kas savu efektivitāti apliecināja jau pirmajos darbības mēnešos. Gadu vēlāk divos hektāros nomainījām Jelgavā gatavoto pilienveida laistīšanas sistēmu ar Dānijā ražoto. Tolaik kā substrātu augu audzēšanai sākām izmantoto akmens vati. 1997.gadā jau pilnīgi visu pilināmo sistēmu nomainījām pret jauno. Akmens vati kā substrātu izmantojam visos četros hektāros. Šosezon sākām siltumīcas visā pilnībā nodrošināt ar pašražoto siltumu. Automātiskā sistēma ļauj noregulēt kurināšanu atbilstoši laika apstākļiem un stādu augšanai. Tādējādi tiek ietaupīts arī kurināmais. Patlaban tā pašizmaksa ir 11 lati par gigakaloriju.

Jāpiebilst, ka pirmajos gados daudzi paju turētāji nenoticēja uzņēmumam un izstājās no īpašnieku pulka. Vēlāk nācās atteikties arī no vienas plēves mājas, jo īpašnieks pieprasīja zemi atpakaļ. Pārējo zemi "Rītausma" nomājot no pagasta.

Patlaban tiek būvēta jauna Francijas firmas "Richel" 1400 kvadrātmetru liela siltumnīca. Šeit stiklu vietā tiek izmantota plēve, tās garantijas laiks — trīs gadi. Arī pārējo siltumnīcu siltināšanai izmantots agromateriāls.

Par jauniem materiāliem un jauno tehnoloģiju daudz var stāstīt galvenā agronome Anna Pugača. Savulaik viņa strādājusi lielsaimniecībā par agroķīmiķi, tagad šīs zināšanas lieti noder. Protams, daudz interesantu atziņu speciālisti ieguvuši pieredzes braucienos Polijā un Dānijā, tāpat Norčēpingā Zviedrijā. Tas rosinājis tomātu un gurķu audzēšanai izmantot nevis ierasto kūdru, bet sintētisko materiālu. Aprēķins bijis vienkāršs — kūdra vai zeme laiku pa laikam ir jāmaina, tās izvākšana no siltumnīcām ir ļoti darbietilpīga. Pēc tam siltumnīcas jāapstrādā ar karstu tvaiku, bet tas jau izmaksā ļoti dārgi. Savukārt tagad vecos hidroponikas maisus var viegli izmest.

Laika ietaupījums ir pašu strādājošo ziņā, to iespējams izmantot atvaļinājumam. Parasti tas gan ilgst nelielajā starplaikā starp sēju un stādiņu izpiķēšanu. Pirmā sēja sākas decembrī, un marta sākumā gaidāma pirmā gurķu, bet maijā — tomātu raža. Otrajai apritei pēc gurķiem tiek stādīti tomāti. Ražošanas process ilgst līdz oktobra vidum.

Svarīga ir sabalansēta augu piebarošana, tādēļ jāizstrādā augu barošanas programma. Kad tā ievadīta datorā, atliek vienīgi sekot tās izpildei un barošanas mezgla automātiskai darbībai. Šķīdumu gatavošana augiem ir Annas Pugačas ziņā. Parasti tiek izmantots speciālais siltumnīcām paredzētais firmu "Kemir" un "Hydro" pilnmēslojums. Uzņēmumā ir arī sava laboratorija, kur analīžu rezultātus var iegūt pāris stundu laikā, negaidot dienas vai nedēļas. Darba ražīgumu ievērojami palielina Holandē iegādātais miglotājs.

Ko un kā audzēt — arī uz šiem jautājumiem jēkabpilieši vienmēr centušies rast atbildes. Jau pirmajā darbības gadā pārliecinājušies, ka salātus audzēt nav izdevīgi. Kaut arī bijuši aizņemti tikai 300 kvadrātmetri siltumnīcas platības, pircējus atrast nav izdevies. Vest uz Rīgu bijis pārlieku tālu. Tagad jau dažus gadus jēkabpilieši audzē saldos piparus. Tomēr šoruden nācās lemt, vai to turpināt darīt, vai nē. Ja nav iespējams saglabāt pusotra lata augstu cenu par kilogramu, tad neatmaksājas. Arī pārdodot gurķus un tomātus, nākas rēķināties ar ievesto preci, kas visai ievērojami nosit cenu. Par to jādomā, izvēloties dārzeņu šķirnes.

Jēkabpils produkcijai pircēji ir visā Latvijā no Dagdas līdz Liepājai. Vieni vēlas iegādāties tomātus ar plānāku miziņu, citiem vajadzīgi sārti, bet konservēšanai tiek pieprasīti zaļie. Pasūtītāji paši ierodas pēc dārzeņiem. Lai spētu konkurēt, nākas pazemināt cenu. Tā jau pie mums ir, ka tomāti Jēkabpilī maksā uz pusi lētāk nekā veikalos Rīgā un citviet. Lielākā peļņas daļa parasti tiek tirgotājiem.

Visas dārzeņu šķirnes ir iegādātas Holandē un tiek aprobētas tepat uz vietas. Vienā no siltumnīcām tiek veikti izmēģinājumi. Jēkabpilī audzē piparus ‘Spartacus’, ‘Mazurka’, ‘Kelvis’, ‘Gold flame’. Par labāko garo gurķu šķirni atzīta ‘Ventura’. Šeit ir arī 11 šķirņu tomāti, no kuriem uzslavas vērti ir ‘Rigano’, ‘Printo’, ‘Delta star’, vēlā šķirne ‘Esperanza’. Vienmēr ir labāk, ja tiek audzētas dažādas šķirnes, jo vienu gadu padodas vienas, bet citu gadu — citas. Tā šogad bija ar ‘Adelaidi’, kam ir lieli skaisti tomāti. Pērn tā uzrādīja ļoti labus rezultātus, taču šāgada lietainā vasara nebija labvēlīga. Tāpēc vienā siltumnīcu mājā vienmēr tiek stādītas divas šķirnes. Piemēram, šogad ‘Cunero’, kaut arī vidēji ražīga, bija tā, kas izvilka.

Jēkabpilieši atzīst, ka uzņēmuma augšanas iespējas vēl ir lielas. Pašlaik vidējā raža sezonā sasniedz 20 līdz 21 kilogramu no kvadrātmetra, bet tā varētu būt arī augstāka. Jaunā tehnika un tehnoloģijas ir tās, kas sekmē tālākvirzību. Un prieks ir par to, ka viss nelielais uzņēmuma kolektīvs strādā tiešām pašaizliedzīgi. Valdas Bekinas viedoklis:

— Kaut arī saražoto produkciju realizējam visos Latvijas reģionos, tomēr izjūtam konkurenci. Tirgū nonāk liels daudzums no siltākām zemēm ievestu ne pārāk kvalitatīvu dārzeņu. Toties tiem ir zema cena.

Tādēļ, lai varētu konkurēt, nepieciešams iegūt augstas ražas, kvalitatīvus dārzeņus, kas atbilstu pircēju gaumei un kuriem būtu zema pašizmaksa. Lai to sasniegtu ekonomiski un plānveidīgi jāstrādā, izmantojot Somijā, Holandē, Dānijā un Zviedrijā iegūtās zināšanas, tāpat arī Polijas un Baltijas valstu kolēģu pieredzi. Lietderīgi jāizmanto viss saražotais siltums, maksimāli to taupot. Ir jāizmēģina jauni hibrīdi un jaunas iekārtas. Par to, kā mūsu apstākļos var izmantot Francijā ražotās plēves seguma siltumnīcas, varēsim spriest nākamgad.

Galvenais ir soli pa solim attīstīties, jo pasaulē nekas nestāv uz vietas.

Ingrīda Rumbēna, "LV"

Foto: Aleksejs Koziņecs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!