Par netradicionālo saimniekošanu

Ievlejas ir sena zemnieku sēta Liepājas rajona Sakas pagastā. Šeit jau četrās paaudzēs dzīvo Pētersonu ģimene. Saimniecības statuss Ievlejām tika atjaunots 1992. gadā. Zemes kopējā platība ir 40 hektāru, bet tikai 14 hektāru no tiem piemēroti lauksaimnieciskajai darbībai. Pārējo platību aizņem mežs un Durbes upei piegulošie krūmāji.. Alfrēds Draugs, būdams tālredzīgs saimnieks, savulaik meitu Agitu Pētersoni mudinājis pievērsties kādai netradicionālai saimniekošanas metodei. Un kāpēc gan tas nevarētu būt tūrisms? Veco pirtiņu bija iecienījuši Pētersonu ģimenes draugi un itin bieži brauca te atpūsties. Drīz arī Ievlejas sāka uzņemt tūristus.

Pētersonu ģimenē aug trīs bērni — Līga, Linda un Mārtiņš. Topošais bizness un lielā ģimene mudināja būvēt jaunu māju.

Patlaban Ievlejās viss ir pakārtots jaunajam saimniekošanas veidam. Šeit ir trīs slaucamas govis, daži buļļi, cūkas. Jaunums ir nesen iegādātā tīršķirnes Šarolē telīte. Varbūt ar laiku varētu pievērsties arī liellopu gaļas ražošanai. Kartupeļus, bietes un citus dārzeņus saimnieki audzē savai iztikai un tūristu ēdināšanai. Nekādas ķimikālijas te nelieto.

Agita ir pateicīga saviem vecākiem, kas nekad nav lieguši padomu un palīdzību. Tēvs līdzējis celt jauno māju, bet māte, kas tagad jau atdusas smilšu kalniņā, ierādījusi maizes cepšanu. Maizes krāsns vecajā Ievleju mājā turpina kalpot Agitai tāpat kā mātei un vecmāmiņai. Jaunais saimnieks Jānis iemācījies brūvēt alu un, ievērojot dzimtas tradīcijas, to raudzē uz Jāņiem, Mārtiņiem un Ziemassvētkiem.

Lauku darbos Jānim palīdz arī bērni, kas nu jau paaugušies. Uz viņa pleciem ir arī rūpes par meža kopšanu un izstrādi, tāpat gatera darbi, kur reizēm nopelnīt izdodas pa kādam latam. Agita ir galvenā tūristu aprūpētāja. Viņa ne tikai cep un vāra, poš un gludina, bet arī kārto saimniecības grāmatvedības lietas. Agita saka: "Tūristu uzņemšana ir smags, bet interesants darbs."

Kā atzīst Liepājas rajona Lauksaimniecības departamenta direktora vietnieks Ivars Šalma, Ievlejas ir augoša saimniecība. Šogad par alternatīvās lauksaimniecības nozares veidošanu tai ir piešķirtas valsts subsīdijas. Nauda izlietota teritorijas labiekārtošanai — celiņu grantēšanai, ceļa zīmju uzstādīšanai, upes gultnes attīrīšanai, laivu bāzes un pirts rekonstrukcijai. Tagad Durbes krasts ir sakopts un 800 metru garumā izvietoti soliņi. Tos izmanto ne vien makšķernieki, bet arī tūristi. Ar laivām var doties līdz pat Akmensraga bākai.

Labestīga aura ir senču pirtiņai, kur tagad izbūvēta arī kamīnzāle un atpūtas istaba. Izveidoti divi ūdens baseini, kuros aug trīs krāsu ūdensrozes un mitinās Latvijas Sarkanajā grāmatā ierakstītā zaļā varde. Dīķa vidū atrodas saliņa ar mājīgu lapenīti un dārza kamīnu. Šo vietu atpūtai labprāt izmanto ceļotāji.

Ievleju saimniekiem izveidojusies cieša sadarbība ar vietējo Pāvilostas vidusskolu. Dodoties tradicionālajā pārgājienā "Pretim pavasarim", bērni iepazīstas ar Sakas baznīcu, Durbes un Tebras upju sateku, bet svētozolu birzī Agita viņiem stāsta senus nostāstus un leģendas par pagastu un apkārtni.

Kopš 1993. gada Ievleju saimniecība ir arī "Lauku ceļotāja" biedre. Saņemtais asociācijas sertifikāts ir zināma kvalitātes zīme. Saimniecība reklamējas arī asociācijas izdotajos bukletos.

Par sekmīgu konkurenci tūrisma tirgū liecina arī skaitļi. Piemēram, 1992. gadā Ievlejās atpūtās tikai viena ģimene, bet no 1994. līdz 1996. gadam tūristu skaits gadā pārsniedzis simtu, pērn viesojušies 150 atpūtnieku, bet šogad jau būs vairāk nekā 200. Atpūtnieki ierodas lielākoties no Rīgas, ārzemnieku gan vēl ir tikai piektā daļa.

Pētersonu ģimene ir pateicīga "Lauku ceļotāja" darbiniekiem, kas organizē seminārus, izsniedz informatīvos materiālus un regulāri apmeklē saimniecības, lai konsultētu un ieteiktu jaunāko.

Oktobra beigās Agita piedalījās mācību braucienā uz Vāciju, ko lauku sētu saimniecēm un viesnīcu īpašniecēm sadarbībā ar Latvijas un Vācijas kultūras, izglītības un informācijas fondu organizēja "Lauku ceļotājs".

Lielas cerības tiek saistītas arī ar bērniem. Vecākā meita Līga Liepājas Lietišķās mākslas koledžā apgūst šuvējas un modelētājas profesiju. Varbūt ar laiku viņa attīstīs savu uzņēmējdarbību. Nākotne rādīs, kāda būs jauniešu izvēle — pilnveidot lauku sētu vai saistīt savu dzīvi ar pilsētu.

Anna Viņķele