Par Reģionālā vides centra projektu

Ērika Lagzdiņa, Reģionālā vides centra pārstāvniecības Latvijā vadītāja

Ilona Skangale, Reģionālā vides centra pārstāvniecības Latvijā projektu vadītāja Vides aizsardzības rīcības plānošana pašvaldībās

Cilvēku veselības un labklājības pamats ir kvalitatīva dzīves vide. Pieaugot ekonomiskās attīstības tempiem, vide arvien vairāk tiek noplicināta un piesārņota. Šīs sekas skar gan dabas vidi un cilvēku veselību, gan arī ekonomiku. Vides aizsardzība nav šķirama no sociālās un ekonomiskās attīstības.

Politiskais atbalsts pašvaldību vides aizsardzības rīcības programmu veidošanai tika apliecināts Eiropas valstu vides ministru konferencē Dobrišā 1991.gadā, kur ministri atzina nepieciešamību izstrādāt vienotu vides programmu Eiropai. Divus gadus vēlāk Lucernā ministri apstiprināja īpašu programmu vides kvalitātes uzlabošanai Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs — vides aizsardzības rīcības programmu (VARP). Šī programma sniedz pārskatu par rīcības variantiem vides kvalitātes atjaunošanai un aizsardzībai. Tās mērķis ir atvieglot Eiropas reģiona valstu viedokļu saskaņošanu neatliekamāko vides problēmu risināšanai, kā arī iesaistīt lēmumu pieņemšanā visas ieinteresētās puses. Programmas struktūru iespējams izmantot par paraugu nacionālo VARP izstrādāšanai.

Nacionālā vides aizsardzības rīcības programma saskaņā ar valsts vides politiku un tajā atzītajām prioritātēm izvirza mērķus un uzdevumus konkrētās valsts vides stāvokļa uzlabošanai attiecīgajās sfērās, nosakot laika grafiku un stratēģiju. Šāda programma ļauj veidot ilgtermiņa vides politiku. Sagatavota VARP ir viens no priekšnoteikumiem Rietumu finansiālā atbalsta saņemšanai — tas ir nopietns arguments, uz kā balstīties sarunās ar potenciālajiem ieguldītājiem. Nacionālā VARP izmantotā metodika un ieteiktie risinājumi kalpo par pamatu pašvaldībām, izstrādājot savu vietējā līmeņa VARP, kas orientēta uz vietējo problēmu risināšanu, konkrētu mērķu sasniegšanai izmantojot pieejamos resursus.

Pašvaldības ir tas posms, kas īsteno saikni starp iedzīvotājiem un augstākā līmeņa valsts pārvaldes institūcijām, un tieši pašvaldību līmenī notiek praktiska darbība valdības nosprausto attīstības mērķu, kā arī starpvalstu vienošanos īstenošanai. Kāpēc nepieciešams plānot procesus, kas saistīti ar vidi? Tāpēc, ka vides aizsardzības rīcības plāns pašvaldībai palīdzēs noteikt svarīgākās vides problēmas, ņemot vērā to radīto risku, sabiedrības intereses un problēmu risināšanas iespējas risināt vides problēmas, izvēloties efektīvas izmaksu stratēģijas; izglītot iedzīvotājus vides jautājumos, tādējādi veicinot sabiedrības atbalstu vides aizsardzības pasākumu īstenošanai; palielināt pašvaldības kompetenci/gatavību vides aizsardzības plāna sagatavošanai un īstenošanai.

VARP izstrādāšanas nepieciešamība pašvaldībās saskan ar daudzu starptautisku iniciatīvu mērķi — veicināt ilgtspējīgu attīstību un vides aizsardzību. ANO konferencē "Vide un attīstība" (Riodežaneiro, 1992) apstiprināja "Darba kārtību 21.gadsimtam: rīcības programmu ilgtspējīgai attīstībai", kuru angļu valodā saīsināti sauc "Agenda 21". Šajā rīcības programmā norādīta attīstības un vides aizsardzības savstarpējā saistība un uzsvērta pašvaldību loma "Vietējās darba kārtības 21" (Local agenda 21) ieviešanā, sadarbojoties ar iedzīvotājiem, sabiedriskajām organizācijām un uzņēmējiem. Ar "Vietējo darba kārtību 21" tiek saprasta ilgtspējīgas attīstības programma, kas ietver vides, sociālos un ekonomiskos aspektus. Vides problēmām nav administratīvu robežu, tāpēc ļoti svarīgs ilgtspējības priekšnoteikums ir pašvaldību sadarbība, kuras rezultātā pozitīvi tiktu ietekmēti procesi reģionālā, nacionālā, starptautiskā un globālā līmenī.

LR Ministru kabinets 1995.gada 25.aprīlī apstiprināja "Vides aizsardzības politikas plānu Latvijai" (VAPP) kā pamatdokumentu, kurā formulēti vides politikas mērķi un principi, doti prioritāro vides problēmu apraksti un analīze, sniegts vides politikas līdzekļu pārskats un ieteikumi to izmantošanai. VAPP ir stratēģisks dokuments, kas paredzēts 25—30 gadus ilgam laika posmam, tāpēc tajā nav ieskicēti ne prioritāro problēmu risinājumi, ne atbildīgās institūcijas, ne ieviešanas mehānismi, ne izmaksas un iespējamie finansējuma avoti. Kā VAPP īstenošanas pasākumu kopumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības valsts ministrs Indulis Emsis 1997.gada 10.janvārī apstiprināja "Latvijas Vides aizsardzības rīcības programmu" (VARP), saskaņā ar kuru tiek īstenota uz programmām orientēta vides aizsardzība.

Līdzšinējā pieredze rāda, ka vietēja līmeņa Latvijas pagastu un rajonu attīstības plānos vides aizsardzības jautājumi tiek iekļauti kā atsevišķa sadaļa vai integrēti katrā nodaļā, izvērtējot dažādu saimniecības un sociālās sfēras nozaru stāvokli un attīstības iespējas. Vairākās pašvaldībās (Liepāja, Ventspils) ir izstrādāta atsevišķa vides aizsardzības politika vai rīcības plāns, kas ļauj efektīvāk noteikt un risināt vides problēmas, kā arī piesaistīt līdzekļus vides kvalitātes uzlabošanas projektiem.

Reģionālā vides centra Viduseiropai un Austrumeiropai (REC) pārstāvniecība Latvijā, realizējot savu mērķi — veicināt vides aizsardzību, kopš 1997.gada strādā pie programmas "Vides aizsardzības rīcības plānošana pašvaldībās". Šīs programmas ietvaros Latvijā tika aptaujāti 55 pašvaldību un vides speciālisti. Aptauja parādīja, ka galvenās vides problēmas Latvijas pagastos un pilsētās ir saistītas ar sadzīves cieto atkritumu apsaimniekošanu, notekūdeņu attīrīšanu, ainavu saglabāšanu un nesaimniecisku, neefektīvu vides pārvaldi. Uz jautājumu "Kā pašvaldības risina ar vidi saistītās problēmas?"saņēmām atbildi, ka pašvaldības izstrādā vietējos noteikumus, iesaistās jau esošajos vides apsaimniekošanas projektos, cenšas optimāli izmantot dabas resursu nodokli, meklē finansējumu savu vides projektu īstenošanai, kā arī sadarbojas ar kaimiņu pašvaldībām. Kā būtiski kavēkļi vides aizsardzības pasākumu plānošanā tika nosaukta nesakārtotā likumdošana, īpaši pašvaldību tiesību un pienākumu apjoma nesaskaņotība ar finansējumu, kā arī nelielā dabas resursu nodokļa daļa, kas paliek pašvaldības rīcībā. Būtisks bremzējošs faktors vides aizsardzības aktivitātēm pašvaldībās ir zināšanu un informācijas trūkums gan par vides stāvokli konkrētā pašvaldībā, gan iespējamiem projektu finansējuma avotiem. Aptauja parādīja, ka pašvaldības labprāt iesaistītos apmācības semināros par vides jautājumiem, projektu sagatavošanu, juridisko dokumentu kārtošanu, kā arī pieredzes apmaiņas pasākumos.

1997.gada decembrī, balstoties uz aptaujas rezultātiem, REC pārstāvniecība Latvijā noorganizēja semināru ar mērķi noskaidrot, kāda veida apmācība nepieciešama, lai palīdzētu vispusīgi atspoguļot vides aspektus pašvaldību attīstības plānos.

Kā konkrēts solis metodiskās palīdzības sniegšanā pašvaldībām projekta ietvaros tika plānota rokasgrāmatas sagatavošana, pie kuras darbs tika sākts 1998.gada janvārī. Lai grāmatā ietvertu pašvaldībām svarīgāko un izzinātu pašvaldību pieredzi attīstības un vides aizsardzības plānošanā, uz diskusiju tika aicināti aktīvākie vides speciālisti no pagastu un rajonu pašvaldībām un reģionālajām vides pārvaldēm. Šā darba rezultātā sagatavotā grāmata "Vides aizsardzības rīcības plānošana pašvaldībās" plašākai sabiedrībai tika prezentēta 24.augustā.

Grāmatas pirmās divas nodaļas sniedz vispārēju izglītojošu informāciju par vides aizsardzības rīcības programmām ilgtspējīgas attīstības kontekstā. Lai arī Latvijas likumdošanas aktos nav tieši paredzēta pašvaldību atbildība par vietējo vides aizsardzības rīcības plānu sagatavošanu, tomēr iespējas un pamatojumu strādāt pie šāda plāna var rast dažādu tiesisko aktu formulējumos un pantos. Saistībā ar Latvijas ārpolitikas mērķi — iestāšanos Eiropas Savienībā — grāmatā sniegta arī informācija par pašvaldībām veicamajiem uzdevumiem šā mērķa sasniegšanai. Pārzinot ES vides politiku, pašvaldības var izvērtēt savu situāciju un iespējas un tādējādi ilgtermiņa vietējās programmās un stratēģiskajos plānos savlaicīgi integrēt ES izvirzītos vides mērķus. Šī pieeja ir svarīga nākotnes kontekstā, tā ļaus mobilizēt visa veida resursus, jo īpaši finansiālos resursus, prioritāro jautājumu risināšanai. Veicinot pašvaldību lomu integrācijas procesā, REC vadībā tiek īstenoti divi citi nozīmīgi aptauju projekti. Projekts "Godalga pilsētai ceļā uz atbilstību Eiropas Savienībai" tika izveidots kā jauna iniciatīva ar mērķi veicināt pilsētu vides kvalitātes uzlabošanu saskaņā ar ES prasībām.

Rokasgrāmatā raksturots viss vides aizsardzības rīcības plānošanas process: lēmuma pieņemšana par plānošanas uzsākšanu, vides problēmu un prioritāšu identificēšana, mērķu noteikšana un rīcības izvēle, plāna ieviešana, plāna izpildes novērtēšana un analīze. Aplūkoti arī plāna īstenošanas līdzekļi, īpaši projektu priekšlikumu noformēšana un finansu piesaistīšana projektu īstenošanai.

Atsevišķā nodaļā uzsvērta un pamatota sabiedrības iesaistes nozīme katrā plānošanas procesa posmā, izklāstīti arī sabiedrības iesaistes principi. Sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanā ir viens no demokrātiskas sabiedrības priekšnoteikumiem. Sabiedrība ir arī daudzpusīgs un vietējās problēmas zinošs informācijas avots, tāpat sabiedrības līdzdalība un atbalsts ir nepieciešami vides problēmu sekmīgai risināšanai. No otras puses, līdzdalība veicina sabiedrības informētību un izglītošanu, veido izpratni par vides problēmām pašvaldībā.

Grāmatā dots ar vidi, attīstību, plānošanu un vides pārvaldi saistīto terminu skaidrojums. Pielikumā atrodama arī cita aktuāla informācija, piemēram, ar vidi saistīto likumdošanas aktu saraksts, informācija par pašvaldībām pieejamajiem finansu avotiem un vides aizsardzības institūcijām; dotas arī plāna sastādīšanas gaitā izmantojamās darba lapas un padomi projektu izstrādāšanā.

Grāmatas izplatīšana ir plānota kā mērķtiecīgs process, kas nodrošinātu intereses veidošanos un projekta ilgtspējību. Lai saņemtu grāmatu un īsu informāciju par tās mērķiem, saturu un REC tālāko darbu saistībā ar pašvaldībām, katram pagastam, rajonu padomēm, kā arī sabiedriskajām organizācijām un citiem interesentiem tiek piedāvāta iespēja uzaicināt REC pārstāvi uz savu pašvaldību vai citu organizāciju sniegt šo informāciju. Līdz šim vislielāko interesi par šo publikāciju izrādījušas Ventspils, Alūksnes, Talsu, Preiļu, Dobeles un Gulbenes rajona padome, kā arī Jēkabpils Pašvaldību savienība, atsevišķi pagasti un mūsu sadarbības organizācijas.

Ar Vides aizsardzības fonda atbalstu tiks īstenots uz grāmatas bāzes izveidotais apmācības semināru cikls pašvaldību darbiniekiem un citām interešu grupām (uzņēmējiem, nevalstiskām organizācijām u.c.). Triju semināru ciklā paredzēts Gaujienas pagastā noorganizēt mācības, iepazīstinot auditoriju ar visiem plānošanas posmiem — sākot no vides aizsardzības rīcības plāna gatavošanas un problēmu identificēšanas un beidzot ar projektu priekšlikumu izstrādi konkrētu vides problēmu risināšanai. Apmācības rezultātā paredzēts palīdzēt Gaujienas pašvaldībai un tās partnerpašvaldībām sagatavot vides aizsardzības rīcības plāna pirmo variantu, ko tālāk varēs papildināt un pilnveidot. Iegūtā pieredze tiks apkopota brošūrā, kā arī popularizēta vairākos semināros rajonu vai novadu līmenī.

REC pārstāvniecība Latvijā pateicas visiem, kas ar padomiem un pieredzi piedalījās grāmatas tapšanā, un aicina uz turpmāku sadarbību.