Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā pirmais padomnieks Džefrijs Barets:

Par Eiropas Komisijas viedokli

Sākot savu runu, atgādināšu dažus svarīgus notikumus Latvijas un Eiropas Savienības (ES) attiecībās:

1991. gada 27. augustā Eiropas Kopiena (EK) paziņo par Latvijas neatkarības atzīšanu. 1992. gada 1. janvārī Latvija tiek iekļauta "Phare" programmā. 1992. gada 11. maijā Latvija un ES paraksta līgumu par tirdzniecību un ekonomisko sadarbību. 1993. gada 5. maijā Latvija un ES paraksta līgumu par attiecībām zvejniecībā. 1994. gada 18. jūlijā Latvija un ES paraksta Brīvās tirdzniecības līgumu, kurš stājās spēkā 1995. gada 1. janvārī. 1995. gada 12. jūnijā Latvija un ES paraksta Eiropas (Asociācijas) līgumu, kurš stājās spēkā 1998. gada 1. februārī. 1996. gada februārī Eiropas Komisijas delegācija Latvijā sāk savu darbību Latvijā. 1997. gada 26. jūlijā Eiropas Komisija publicē atzinumu par Latviju. 1997. gada 12. decembrī ES Padome Luksemburgā pieņem lēmumu sākt uzņemšanas procesu ar visām 11 kandidātvalstīm. 1998. gada 4. novembrī Eiropas Komisija nāk klajā ar Progresa ziņojumu par Latviju. 1999. gada 13. oktobrī Eiropas Komisija nāk klajā ar otro Progresa ziņojumu par Latviju. 1999. gada 11. decembrī ES Padome Helsinkos nolemj sākt iestāšanās sarunas ar Latviju. 2000. gada februārī Eiropas Komisjas prezidents Romano Prodi un komisārs ES paplašināšanās jautājumos Ginters Ferhoigens apmeklē Latviju. 2000. gada 15. februārī ES sāk sarunas ar Latviju.

Visnozīmīgākais ir bijis lēmums, ko pieņēma Helsinkos pagājušā gada decembrī, kurš nozīmēja ne vairāk, ne mazāk kā Eiropas politisko atkalapvienošanos. ES papalašināšanās mērķis ir ilglaicīgs miers un labklājība sabiedrībā, ko veido nācijas ar kopējo iedzīvotāju skaitu 500 miljoni. Eiropas Savienība, kurai Latvija kādu dienu pievienosies, ir veidota uz tādas sabiedrības modeļa redzējuma pamata, kas ir taisnīga un rūpējas par saviem iedzīvotājiem, un šo modeli Eiropas Savienība cenšas popularizēt visā pasaulē. Paplašināšanās izredzes pieprasa veikt nopietnas pārmaiņas kandidātvalstīs, bet lielas reformas ir nepieciešamas arī pašreizējā ES, lai spētu pielāgot esošās institūcijas daudz lielāka dalībnieku skaita uzņemšanai. Eiropas Savienība ir uzņēmusies paveikt šo iekšējo reformu procesu līdz 2002 gada beigām, lai būtu pilnībā sagatavota uzņemt jaunos dalībniekus.

Runājot par Latvijas sagatavošanos dalībai Eiropas Savienībā, Eiropas Komisija redz šādus galvenos jautājumus: likumdošanas saskaņošana, Eiropas Savienības likumu ieviešana Latvijas likumu sistēmā, ES likumu un normu kopuma ( acqius communataire ) pārņemšana. Daudzas tēmas jau ir apgūtas, bet vēl daudz kas ir darāms. Kopā ar saviem sadarbības kolēģiem Latvijas administrācijas sistēmā Eiropas Komisija uzmanīgi seko progresam visās specializētajās jomās. Šis ir ļoti precīzs un pedantisks darbs, tas ir mūsu ikdienas darbs, kas sniedz galveno norādi par valsts gatavību dalībai ES. Svarīgākais uzdevums, protams, ir garantēt, lai tanī brīdī, kad Latvija pievienosies ES, tās likumdošana pilnībā saskanētu ar ES normām. Kamēr likumdošanas pieskaņošana ir vitāli svarīga, mums uzmanīgi jāseko tam, kā likumi stājas spēkā un kā tie tiek pildīti. Likumdošanas ieviešana prasīs būtiskas izmaiņas visos administrācijas līmeņos. Tas nozīmē vadīt budžeta plānošanas procesu pārdomāti, lai struktūrām, ko Latvija plāno izveidot tuvākajos gados, būtu visas iespējas darboties atbilstoši ES dalības prasībām. Tas nozīmē, ka jābūt kopējam, mērķtiecīgam ieguldījumam modernas eiropeiskas administrācijas izveidē un specifiskam ieguldījumam, lai pārveidotu un attīstītu sistēmas atsevišķās daļas. Jābūt garantijai, ka šis ļoti svarīgais un grūtais uzdevums turpināsies.

Eiropas Komisijas mērķis ir būt spējīgai uzsākt un beigt sarunu tēmas. Ar to es domāju apstākli, ka sarunu progresu lielā mērā noteiks reformu gaita. Nebūs nekādu kavēkļu, lai uzņemtu valsti, kas būs tam gatava. Latvija jau ir signalizējusi, ka tā vēlas panākt valstis, kuras aizsteigušās priekšā. Eiropas Komisija apsveic šo vēlmi. Tajā pašā laikā ļoti vēlamies redzēt reālas reformas.

Latvija ir veikusi ievērojamu progresu ekonomikā. Pagājušā gada ekonomiskās problēmas prasīja sarežģītus politiskos un strukturālos lēmumus, un Latvija ir parādījusi patiesu drosmi, tos pieņemot. Tas ļāva secināt, ka Latvija ir spējīga tikt galā ar brīvā tirgus ekonomikas prasībām. Tomēr,attīstot ekonomiku un ražošanas stratēģiju, Latvijai jāsaprot — kamēr iespēja piekļūt 500 miljonu patērētāju lielajam Eiropas tirgum kļūst patiesi pievilcīga, Latvijas ražotājiem būs jātiek galā ar milzīgu konkurenci. Tādēļ jāpieliek visas iespējamās pūles, lai valstī veidotos investīcijām, reformām un zinātnes sasniegumiem labvēlīga vide, kurā tālredzīgs bizness spēs attīstīties un radīt labvēlīgu vidi darbaspēkam visā valstī. Kopš šī gada Latvijas centieni pievienoties Eiropas Savienībai saņems ievērojamu atbalstu, dubultojot "Phare" programmas līdzekļus un ieviešot jaunus finansu instrumentus — ISPA un SAPARD. Šo fondu mērķis ir darboties kā katalizatoram. Tie būs tikai papildu līdzekļi tiem, kas jāiegulda pašai valstij, īstenojot tās galveno ārpolitikas mērķi — dalību ES.

Eiropas integrācija un sabiedrības integrācija ir tieši saistītas. Eiropas Komisija apsveic Latvijas centienus radīt modernu, demokrātisku, visaptverošu sabiedrību. 1998.gadā Eiropas Komisijas delegācija organizēja konferenci Rīgā, kuras tēma bija "Ceļā uz saliedētu sabiedrību Eiropā: Latvijas galvenais uzdevums". Vēl pēc diviem gadiem šī aksioma šķiet pietiekami laba. Iekļaušanas princips veido pašu Eiropas Savienības sociālā modeļa pamatu: iepriekšējie savstarpējie naidi un nesaprašanās tika aizmirsti, visu Eiropas Savienības valstu iedzīvotājiem pieņemot kopējās Eiropas vērtības, un šīs vērtības uzplauka, pateicoties daudzajām nacionālajām tradīcijām, kultūrām un valodām, kas veido ES.

Viena no šīm fundamentālajām vērtībām ir dažādības un nacionālās identitātes cienīšana. Visu Eiropas Savienības valstīs dzīvojošo cilvēku ieguldījums "kopējā mājā" ir vislabākais pamats integrētas sabiedrības veidošanai.

Mēs bieži dzirdam, ka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama elitei, to saprot tikai vadošie valdības un administrācijas cilvēki, citiem tā ir grūti saprotama, tāla no ikdienas cilvēku rūpēm. Tomēr visi lielākie parlamenta politiskie grupējumi atbalsta pievienošanos ES — ES integrācijas stratēģija tam ir skaidrs pierādījums — un arī aptaujas norāda uz ievērojamu sabiedrības atbalstu, lai gan šur tur parādās eiroskepticisms, kas ir pilnīgi normāla parādība. Viss pievienošanās process radīs tik lielas pārmaiņas, ka vajadzība saņemt saprotamu un pieejamu informāciju, kas sagaida Latviju kā nākošo Eiropas Savienības dalībvalsti, pieaugs ar katru brīdi. Eiropas Komisijas delegācija jau tagad ļoti aktīvi strādā savas informācijas stratēģijas ietvaros visā Latvijā. Mūsu ilgi gaidītais informācijas centrs tiks atvērts Rīgā nākamajā mēnesī. Delegācija savu iespēju robežās darīs visu, lai nodrošinātu informāciju, kas ir nepieciešama, lai izveidotu savu viedokli un sapratni par valsts nākotni, pieejamu Latvijas iedzīvotājiem. Bet galveno uzmanību mēs vēršam uz Latvijas valdības pusi, kurai vispirms jārūpējas par informācijas pieejamību saviem iedzīvotājiem. Galu galā tā ir pašu kandidātvalstu lielākā atbildība.

Runa Latvijas inteliģences 34. konferencē "Latvija ceļā uz Eiropas Savienību" Latvijas Zinātņu akadēmijā 2000. gada 15. aprīlī