Bankas un finanses

Pasaules Banka atbalsta ieņēmumu sistēmas modernizāciju Latvijā

3.decembrī Pasaules Banka apstiprināja aizdevumu 5,1 miljona ASV dolāru vērtībā (8,585 miljoni vācu marku) Valsts ieņēmumu dienesta modernizācijas projektam, lai tādējādi palīdzētu Latvijas valdībai veidot ilglaicīgu valsts ieņēmumu sistēmu, kas darbotos stingrā saskaņā ar noteikumiem un kuras darbības izdevumi samazinātos.

Projekts ietver šādas sadaļas:

Organizatoriskās un vadības daļas jeb apakšprojekta (5,4 miljonu ASV dolāru vērtībā) ietvaros tiks nodrošināti konsultantu pakalpojumi, darbinieku apmācība, preču piegādes un neliela apjoma celtniecības darbu izpilde nolūkā stiprināt visa Valsts ieņēmumu dienesta darbības efektivitāti. Paredzēts arī atbalsts organizācijas struktūru uzlabošanai, stratēģiskajai plānošanai, budžeta veidošanai, finansu vadībai un īpašuma pārvaldei, darbības nodrošinājumam, personāla vadībai, iekšējās kontroles sistēmas izveidei un korupcijas novēršanai, iekšējo un ārējo sakaru sistēmas nostiprināšanai un vadības informācijas sistēmas uzlabošanai.

Darbības komponentu (29,9 miljonu ASV dolāru vērtībā) ietvaros tiks panākts VID darbības uzlabojums nodokļu, muitas darbības un sociālās apdrošināšanas iemaksu administrēšanas tehniskajos aspektos. Šī projekta sadaļa paredz uzlabojumus īpaši tādās darbības jomās kā nodokļu maksātāju reģistrācija, nodokļu parādu deklarēšana, piedziņa un iekasēšana, audits un izpēte, muitas darbība, prasību izskatīšana un pārsūdzība, nodokļu maksātāju un klientu apkalpošana, informācijas sistēmas infrastruktūra.

Aizdevums tiks izsniegts vācu markās uz 15 gadiem, uzsākot saistību kārtošanu pēc trim gadiem. Kopējās projekta izmaksas, ieskaitot investīcijas un atkārtotos izdevumus ir aptuveni 45,7 miljoni ASV dolāru. Latvijas valdība nodrošina finansējuma daļu 40,64 miljonu ASV dolāru apmērā. Kopš 1992.gada, kad Latvija pievienojās Pasaules bankai, tai sniegta finansiālā palīdzība 12 projektu īstenošanai 20 miljonu ASV dolāru vērtībā.

Situācijas raksturojums

Valsts ieņēmumu administrācijai Latvijā jāveic organziatoriski un pārvaldes pasākumi, kas nodrošinātu panākumus Latvijas pārejā uz tirgus ekonomiku. VID struktūras vēl arvien darbojas savrup, un pārvaldes sistēmā liela daļa lēmumu un pasākumu nodrošina tikai pagaidu un daļēju risinājumu esošajām problēmām. Lai panāktu valsts ieņēmumu sistēmas uzlabošanu kopumā, projekts paredz pilnveidot VID organizācijas, vadības un darbības iespējas. Šis projekts veido daļu no valsts sektora vispārējās modernizācijas pasākumiem, un tā pamatā ir nesen uzsāktās reformas valsts sektora pārkārtošanā. Latvijas pilsoņu un iedzīvotāju ieguvums no šī projekta būs stabilākas un iepriekš plānojamas ienākumu plūsmas; tas palīdzēs saglabāt makroekonomisko stabilitāti valstī un palielinās valdības iespējas īstenot paredzēto valsts politiku, tai skaitā sekmīgi realizēt pensijas politiku.

Pasaules bankas informācija

Par pirmo starptautisko konferenci "Audits’98"

10.decembrī Rīgas Menedžeru skola rīkoja pirmo specializēto konferenci "Audits’98", kura iecerēta kā gadskārtējs pasākums. Konferencē tika apspriesti Latvijas revīzijas tirgus aktuālie jautājumi: Latvijas grāmatvedības likumdošanas saskaņošana ar Eiropas Savienības prasībām, starptautisko un vietējo audita kompāniju un zvērinātu revidentu konkurence un mijiedarbība, uzņēmumu iekšējā audita pieredze un prakse, revidentu profesionālās ētikas kodekss u.c. Konferences dalībnieki tika iepazīstināti arī ar auditorpakalpojumu tirgu Igaunijā un Lietuvā.

Latvijas Zvērināto revidentu asociācijas priekšsēdētāja Sandra Vilcāne informē: "Šajā konferencē pulcējās straptautiskās un Latvijas audita kompānijas, zvērinātie revidenti un valsts institūciju pārstāvji, lai apspriestu pašreizējo situāciju Latvijas revīzijas tirgus attīstības jomā un tās perspektīvas. Konferences dalībniekiem un visiem revīzijas veicējiem saskaņoti jārisina tādi jautājumi, kā likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" precīza izpilde, veicot gada pārskatu revīzijas, LR Uzņēmumu reģistra, VID un revidentu sadarbības veicināšana, revidentu profesionālās ētikas kodekss, vienotu Latvijas revīzijas standartu izveidošana, auditorfirmu un revidentu uzņēmumu licencēšana."

Konferences plēnārsēdē ziņojumus sniedza Latvijas Zvērināto revidentu asociācijas priekšsēdētāja Sandra Vilcāne, LR Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietniece Vaira Gromova, LR Uzņēmumu reģistra vadītājs Māris Gulbis, kā arī Lietuvas un Igaunijas Finansu ministriju pārstāvji. Savukārt pēcpusdienā konferences darbs noritēja trīs sekcijās. Tika aplūkoti audita un grāmatvedības standarti, auditoru pakalpojumi, uzņēmumu un banku iekšējā kontrole.

Rīgas Menedžeru skolas direktors Aleksejs Milovskis uzsvēra: "Konferences galvenais mērķis ir propagandēt kvalificēta aufita pakalpojumus, apzināt revīzijas un audita tirgus attīstības tendences, veicināt šā tirgus dalībnieku savstarpēju komunikāciju. Kopēja aktuālo jautājumu apspriešana noteikti sekmēs gan valsts institūciju, gan uzņēmumu, gan revidentu sadarbību. Jāatzīmē, ka šāda mēroga audita konference Latvijā notiek pirmo reizi un tajā piedalās gandrīz visas Latvijas audita un revidentu kompānijas, kā arī vairāki uzņēmumi, esošie un potenciālie revīzijas pakalpojumu klienti."

Rīgas Menedžeru skolas informācija

"RMS — Consulting" jaunā programma "Uzņēmuma vadība krīzes apstākļos"

Izstādē "Uzņēmums ’98", kas notika no šā gada 26. līdz 28.novembrim, firma "RMS — Consulting" iepazīstināja ar jaunu semināru programmu "Uzņēmuma vadība krīzes apstākļos". Šī programma paredz izstrādāt uzņēmuma darbības un attīstības stratēģiju iekšēju un ārēju apstākļu radītās krīzes situācijās. Viens no programmas mērķiem ir veicināt uzņēmuma iekšējo resursu mobilizāciju, kas ļautu uzņēmumam izdzīvot krīzes apstākļos un turpināt tā attīstību pēc krīzes pārvarēšanas.

Semināru programmā iekļautas tādas tēmas kā korporatīvā stratēģija krīzes apstākļos, uzņēmuma restrukturizācija, mārketinga stratēģijas reorganizācija, finansu plānošanas un kontroles pārveidošana, tai skaitā izdevumu analīze un plānošana krīzes apstākļos, aktīvu novērtēšana un restrukturizācija, uzņēmuma finansu politika krīzes situācijā.

Kā sacīja "RMS — Consulting" vadītājs Aleksandrs Gamaļejevs, šī programma izstrādāta, lai palīdzētu Latvijas uzņēmumiem maksimāli izmantot to iekšējos resursus krīzes situāciju pārvarēšanai, nevis tikai paļauties uz valdības veiktajiem pasākumiem vispārējās krīzes novēršanai. Krīzes situācijas ir arī pārmaiņu laiks, kas paver jaunas iespējas. Un no katra atsevišķa uzņēmuma ir atkarīgs, cik lielā mērā šīs jaunās iespējas tiks izmantotas. Firmas uzdevums ir veicināt uzņēmuma iekšējo resursu izmantošanu un palīdzēt tam rast piemērotākos problēmu risinājumus, uzsvēra A.Gamaļejevs.

"RMS — Consulting" piedāvā trīs jaunās programmas veidus:

— 3 dienu (24 stundas) atklātais seminārs, vispārēja apmācība vairāku uzņēmumu pārstāvjiem vienlaikus;

— 3 dienu (24 stundas) korporatīvais, slēgtais seminārs viena uzņēmuma darbiniekiem;

— individuālās konsultācijas krīzes situācijās — konkrētam uzņēmumam piemērota krīzes pārvarēšanas un tālākas attīstības stratēģijas izstrāde un ieviešana.

"RMS—Consulting" ir Rīgas Menedžeru skolas struktūrvienība, kas jau kopš 1995.gada sniedz konsultācijas uzņēmējdarbības attīstības jomā, organizē seminārus un apmācības, kā arī izstrādā ilgtermiņa programmas darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanai. 1998.gadā "RMS—Consulting" ir sniegusi pakalpojumus vairāk nekā 50 uzņēmumiem, piemēram, Hipotēku un zemes bankai, Trasta komercbankai, firmai "Statoil", a/s "Latvijas gaisa satiksme" u.c.

"RMS–Consulting" informācija

Ievieš bāzes kredītlikmi

Rietumu banka 1998.gada novembrī pieņēma lēmumu par bankas bāzes kredītlikmes ieviešanu (dolāros un latos) — "Rietumu Prime". Šī būs minimālā likme no jauna piešķirtajiem un pagarinātajiem kredītiem.

Likme "Rietumu Prime" tiks regulāri pārskatīta — ne retāk kā vienu reizi mēnesī, balstoties uz Latvijas un ārvalstu finansu tirgu konjunktūru un situāciju tajos, kā arī ņemot vērā tekošās RIGIBOR un RIGIBID likmes un Latvijas valsts vērtspapīru ienesīgumu.

Slēdzot jaunus un pagarinot agrāk noslēgtos kredītlīgumus, katra konkrētā kredīta likme tiks aprēķināta šādi: "Rietumu Prime" + noteikts procents atkarībā no kredīta tipa. Turpmāk kopējā ikviena Rietumu bankas izsniegtā kredīta procentu likme katru ceturksni tiks pārskatīta atkarībā no "Rietumu Prime" likmes maiņas. Attiecīgais punkts tiks iekļauts kredītlīgumos.

Pašreiz (1998.gada decembrī) Rietumu bankas noteiktā likme "Rietumu Prime" ir šāda: kredītiem dolāros — 12%, latos — 13%.

Rietumu banka regulāri informēs par tekošo "Rietumu Prime" likmi.

Pieņem ziedojumus Brīvības pieminekļa atjaunošanai

No šā gada 7.decembra visās Rietumu bankas nodaļās: Rīgā — Brīvības ielā 54 (Centrālais birojs), Vesetas ielā 7 (filiāle "Vesetas"), Ilzenes ielā 12 (filiāle "Ilzenes), Pils ielā 8/10 (filiāle "Pils"), Kalnciema ielā 48/50 (filiāle "Kalnciems") un Braslas ielā 16 (filiāle "Brasla"), kā arī Daugavpilī — Kandavas ielā 19 (filiāle "Dvinska") tiek pieņemti ziedojumi Brīvības pieminekļa atjaunošanas fondā.

Ziedot fondam var visi neatkarīgi no tā, vai jūs esat bankas klients vai nē, pie bankas operāciju zāles darbinieces ar pārskaitījumu vai skaidrā naudā, tiklab latos, kā arī citās valūtās. Fonda konta numurs Rietumu bankā — Nr.000804942, kods 310101715. Komisijas maksu par apkalpošanu banka neiekasē.

Katram ziedotājam atbilstoši ziedojuma summai tiek izsniegtas fonda Ls 1, 2 vai 5 ziedojuma zīmes. To ziedotāju vārdi, kuri ziedos vairāk nekā 20 latu, tiks publicēti Latvijas un ārvalstu presē. Turklāt personām par ziedojumiem virs 200 latiem tik piešķirts Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonda diploms ar tajā ierakstītu ziedotāja vārdu un ziedojuma summu.

Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonda svarīgākie uzdevumi ir līdzekļu vākšana Brīvības pieminekļa atjaunošanai, Brīvības pieminekļa kā Latvijas valsts neatkarības simbola popularizēšana, Brīvības pieminekļa laukuma izveidošana.

Kā zināms, Rietumu banka ir viena no lielākajām ziedotājām un aktīvi piedalās fonda darbā. Informāciju par fonda darbību, tā izveides mērķiem un ziedojumu vākšanas gaitu var saņemt Rietumu bankas mājas lapā internetā (www.rietumu.lv/BPAF) vai pa tālruni 7282980.

Rietumu bankas

preses dienesta informācija

Informācija

Augstākas latu noguldījumu procentu likmes

Rietumu banka (RB) no 7.decembra mainījusi procentu likmes noguldījumiem latos. Likmes vidēji ir palielinātas par 3% un ir sekojošas:

noguldījuma summai no 3 000 — 49 999 LVL: termiņā uz 1 mēnesi — 5,25% gadā; 3 mēnešiem — 5,5%, 6 mēnešiem — 7,0%; 12 mēnešiem — 8,0% gadā;

noguldījuma summai no 50 000 — 99 999 LVL: termiņā uz 1 mēnesi — 5,5% gadā; 3 mēnešiem — 6,25%, 6 mēnešiem — 7,5%; 12 mēnešiem — 8,5% gadā;

noguldījuma summai no 100 000 — 499 999 LVL: termiņā uz 1 mēnesi — 6,0% gadā; 3 mēnešiem — 7,25%, 6 mēneši — 8,0%, 12 mēnešiem — 9,5% gadā.

Banka katru mēnesi pārskata un nosaka maksimāli iespējamās likmes, ņemot vērā tekošo tirgus konjunktūru. Bankas nosvērtā un konservatīvā pieeja kapitālieguldījumu jomā ļauj nodrošināt noguldījumu un to procentu drošumu.

Vienlaikus ar termiņnoguldījumu procentu likmju palielināšanu piedāvā trīs jaunus noguldījumu veidus.

Noguldījums ar periodisku procentu izmaksu

Tas paredzēts klientam, kurš vēlas ik mēnesi saņemt fiksētu ienākumu par noguldīto summu, neaiztiekot pašu noguldījuma pamatsummu. Tādējādi depozīta noguldījums, neatkarīgi no tirgus svārstībām, kļūst par drošu un regulāru līdzekļu iegūšanas avotu klienta darījumu aktivitātēm un citiem faktoriem.

Uzkrājuma noguldījums ar papildināšanas iespēju

Tas paredzēts klientam, kas regulāri vēlas noguldīt daļu no saviem pamatienākumiem un tādējādi palielināt savā labā "strādājošos aktīvus". Šajā gadījumā depozīta līgumā tiek fiksēts minimālais papildinājuma solis un minimālais iemaksas biežums.

Noguldījums ar procentu kapitalizāciju

Šis noguldījums (produkts) ir savdabīga divu iepriekšminēto depozītu noguldījumu veidu sintēze — noguldījuma procenti tiek aprēķināti katru mēnesi un šis ienākums tiek pieskaitīts noguldījuma pamatsummai (kura tādējādi pieaug). Arī šajā gadījumā klienta labā "strādājošie aktīvi" regulāri tiek papildināti un katru mēnesi pieaug.

Atvērt depozīta kontu (gan dolāros, gan latos) var jebkurā filiālē. Konta atvēršana un apkalpošana ir bezmaksas.

Bez tam Depozīta programmas dalībniekiem piedāvā vairākus papildpakalpojumus — piemēram, depozīta izmantošanu kā ķīlu, saņemot kredītkarti (ja noguldījums, kura termiņš ir 1 gads, pārsniedz 10 000 dolāru, klients var saņemt MasterCard Gold kredītkarti). Depozīta īpašnieks pret depozīta ķīlu līguma termiņa laikā var saņemt īstermiņa kredītu.

Rietumu Bankas

preses dienesta informācija

Par parādzīmju izsoli

Valsts iekšējā īstermiņa aizņēmuma parādzīmju izsolē 9.decembrī piedalījās 2 komercbankas, kas vēlējās iegādāties parādzīmes ar atmaksas termiņu 28 dienas (1 mēnesis). Parādzīmes tika piedāvātas par kopējo summu pēc nominālvērtības 0,5 milj.latu apmērā; banku pieteikumi bija 0,55 milj.latu. Parādzīmes tika pārdotas par 0,25 milj.latu ar vidējo diskonta likmi 6% gadā.

Šajā Valsts iekšējā īstermiņa aizņēmuma parādzīmju izsolē 3 komercbankas vēlējās iegādāties parādzīmes ar atmaksas termiņu 91 diena (3 mēneši). Tika piedāvātas parādzīmes par kopējo summu pēc nominālvērtības 0,7 milj.latu apmērā; banku pieteikumi bija par 0,76 milj.latu. Parādzīmes tika pārdotas par 0,46 milj.latu ar vidējo diskonta likmi 7,5% gadā.

4 komercbankas vēlējās iegādāties parādzīmes ar atmaksas termiņu 182 dienas (6 mēneši). Tika piedāvātas parādzīmes par kopējo summu pēc nominālvērtības 2 milj.latu apmērā; banku pieteikumi bija par 0,94 milj.latu. Parādzīmes tika pārdotas par 0,27 milj.latu ar vidējo diskonta likmi 8,2% gadā.

Trešdien, 9.decembrī, notika valsts iekšējā aizņēmuma obligāciju atkārtotā izsole, kurā piedalījās 2 komercbankas, kas vēlējās iegādāties obligācijas ar atmaksas termiņu 2 gadi. Tika piedāvātas obligācijas par kopējo summu pēc nominālvērtības 5,08 milj.latu apmērā; banku pieteikumi bija par 6,47 milj.latu. Obligācijas tika pārdotas pēc nominālvērtības par 5,08 milj.latu ar vidējo fiksēto ienākuma likmi 12% gadā un vidējo peļņas likmi 14,91% gadā.

FM preses dienesta informācija

Par apdrošināšanas aģentu pārreģistrēšanu

9.decembrī Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas priekšnieks Gvido Romeiko tikās ar visu apdrošināšanas sabiedrību pārstāvjiem, lai iepazīstinātu ar jauno likumdošanu, kas turpmāk reglamentēs apdrošināšanas aģentu darbu. Jaunie normatīvie akti nosaka, ka Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijai 6 mēnešu laikā (no 17.novembra) jāveic visu apdrošināšanas aģentu pārreģistrācija.

"Apdrošināšanas aģentiem pašiem nevajadzēs mērot ceļu uz Apdrošināšanas uzraudzības inspekciju. Visus nepieciešamos dokumentus pārreģistrācijai iesniegs apdrošināšanas sabiedrības", paskaidroja G.Romeiko. "Ceru, ka vienlaikus samazināsies arī licencēto apdrošināšanas aģentu skaits. Pašlaik licences ir izsniegtas aptuveni astoņiem tūkstošiem cilvēku. Likumdošana nosaka — kā aģentiem nav jāreģistrējas, piemēram, to apdrošināšanas sabiedrību darbiniekiem, kuri sniedz pakalpojumus sabiedrības telpās. Tāpat licence nav nepieciešama citu, ar apdrošināšanas sabiedrību saistītu uzņēmējsabiedrību darbiniekiem, kuri pārdod apdrošināšanas polises šo uzņēmējsabiedrību telpās. Tādējādi licence apdrošināšanas aģenta darbībai nepieciešama personām, kas piedāvā apdrošināšanas sabiedrības pakalpojumus klienta dzīves vai darba vietā."

"Reizē ar apdrošināšanas aģentu pārreģistrāciju tiks izveidots arī apdrošināšanas aģentu reģistrs, kas būs publiski pieejams jebkuram interesentam, lai novērstu iespēju, ka kādas apdrošināšanas sabiedrības vārdā darbojas krāpnieki," uzsvēra G.Romeiko. "Pašreiz Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija izskata izdevīgāko veidus, kā šo reģistra informāciju padarīt operatīvi pieejamu.

Apdrošināšanas uzraudzības

inspekcijas informācija

Baltijas valstu speciālisti spriež par pārapdrošināšanu

Lai apspriestu ar pārapdrošināšanu saistītos jautājumus un problēmas, 4.decembrī Rīgā tikās Igaunijas, Latvijas un Lietuvas apdrošināšanas speciālisti.

"Esmu gandarīts, ka šādas tikšanās ir kļuvušas regulāras," sacīja Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas priekšnieks Gvido Romeiko. "Tas apliecina, ka šā gada aprīlī visu triju Baltijas valstu parakstītus sadarbības līgums tiek realizēts."

"Jūlijā Baltijas valstu apdrošināšanas uzraudzības dienestu vadības tikšanās reizē tika noteikti apspriežamo jautājumu loks un panākta vienošanās par apspriežu grafiku," pastāstīja G.Romeiko. Saskaņā ar šo grafiku notikušas jau trīs tikšanās. Šā gada septembrī Igaunijā tika aplūkotas problēmas, kas saistītas ar grāmatvedības uzskaiti apdrošināšanas sabiedrībās. Oktobrī notikušajās sarunās (Lietuvā) runāts par apdrošināšanas tirgu reglamentējošo likumdošanu. Novembra sākumā (arī Lietuvā) runāts par aktuālām darba problēmām."

"Ne mazāk nozīmīgs ir arī 4.decembrī diskutētais jautājums par pārapdrošināšanu," atzīmēja G.Romeiko. "Šajā valstī tika skarti divi galvenie jautājumi: par pārapdrošināšanu reglamentējošo likumdošanu un drošību pārapdrošināšanas gadījumā, tai skaitā — kādas ir apdrošināšanas sabiedrību pārapdrošināšanas programmas. Par to, ka šim jautājumam ir jāpievērš pastiprināta vērība, liecina statistika par apdrošināšanas sabiedrību darbu. Piemēram, nedzīvības apdrošināšanas tirgū šā gada deviņos mēnešos pārapdrošinātāju daļa ir vairāk nekā 45 procenti no visām parakstītajāām prēmijām un gandrīz 23 procenti no izmaksātajām atlīdzībām."

Apdrošināšanas uzraudzības

inspekcijas informācija

"Radiotehnika — RRR" — izsolē par sertifikātiem.

Neoficiālie rezultāti

7.decembrī Rīgas Fondu biržā notika a/s "Radiotehnika — RRR" publiskā piedāvājuma par sertifikātiem izsole. Tajā tika pārdotas visas 399 494 "Radiotehnika — RRR" akcijas. Vienas akcijas cena — Ls 1,18. Dzēsto sertifikātu skaits — 16 835,53. Izsoles rezultāti vēl jāapstiprina Privatizācijas aģentūrai.

Rīgas Fondu biržas

Sabiedrisko attiecību departamenta

informācija

Itālijas uzņēmēji Latvijā

No 4.līdz 8.decembrim notika kārtējā itāliešu uzņēmēja Ernesto Preatoni organizētā Itālijas uzņēmēju vizīte Latvijā. Trīs desmiti uzņēmēju no valsts centrālās un ziemeļu daļas, kas ir ekonomiski attīstītākie Itālijas reģioni, apmeklēja Latviju, lai tuvāk iepazītos ar tās ekonomisko vidi un pārrunātu sadarbību ar kolēģiem Latvijā.

Šī bija jau otrā Itālijas uzņēmēju vizīte Latvijā. Iepriekšējā notika oktobra vidū, kad mūsu valstī ieradās vairāk nekā simt Itālijas uzņēmēju.

Ernesto Preatoni jau pirms trim gadiem uzsāka aktīvu darbību Igaunijā. Viņam pieder lielākā Igaunijas nekustamo īpašumu attīstības kompānija "Prok Kapital". Šīs kompānijas Latvijas uzņēmumu nodibināja pirms gada. 1998.gada septembrī tika uzsākta pirmā biroju un dzīvokļu nama rekonstrukcija Rīgā, Stabu ielā 19, kuru pabeigs nākamā gada augustā. Ir iegādāti arī citi nekustamie īpašumi Rīgā—Tallinā un Vecpilsētas ielā. To rekonstrukciju, iespējams, uzsāks jau drīzumā.