Vakar, 16. decembrī, Žurnālistu namā tika prezentēts 1998. gada februārī Ministru kabinetā akceptētās Korupcijas novēršanas programmas ietvaros Pasaules bankas finansētais pētījums "Korupcija Latvijā".

Pētījuma pamatā esošo socioloģisko aptauju šī gada vasarā veicis uzņēmums "Latvijas fakti", bet ziņojumu par to sagatavojis Pasaules bankas eksperts Džeimss Andersons.

Ar tādām pašām aptaujas anketām iedzīvotāji par korupcijas izplatību ar Pasaules bankas atbalstu jau aptaujāti arī Albānijā un Gruzijā. Apkopotie rezultāti liecina, ka korupcija Latvijā, kaut arī ir ļoti izplatīta, tomēr ir mazāka nekā abās pārējās apsekotajās pārejas ekonomikas valstīs.

Kā atzina Pasaules bankas Eiropas un Centrālāzijas reģiona Polijas un Baltijas valstu direktore Helēna Sača, pētījuma pamatā ir subjektīva informācija — aptaujāto sabiedrības locekļu priekšstats par korupcijas izplatību un ietekmi. Tomēr tas bijis vienīgais iespējamais informācijas avots par šo slēpto parādību. Turklāt, kā uzsvēra H.Sača, socioloģiskajai aptaujai bijusi nozīme ne tikai kā informācijas avotam, bet arī kā paņēmienam, kā aktivizēt sabiedrības līdzdalību korupcijas problēmas risināšanā.

Savu viedokli par pētījuma rezultātiem izteica arī Korupcijas novēršanas padomes locekļi — tieslietu ministre Ingrīda Labucka, valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča, valsts kontrolieris Raits Černajs, Valsts policijas priekšnieks Juris Rekšņa, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Andrejs Sončiks un Ģenerālprokuratūras virsprokurors Edvīns Ziediņš.

Vairāki sarunas dalībnieki izteica kritisku attieksmi pret aptaujā iekļautajiem jautājumiem un to, viņuprāt, neprofesionālo formulējumu, kā arī neskaidrajiem aptaujas respondentu atlases kritērijiem. Kaut arī visi Korupcijas novēršanas padomes locekļi piekrita pētījumā secinātajam — korupcija Latvijā ir plaši izplatīta, tomēr priekšstats par tās patiesajiem apmēriem sabiedrībā ir acīmredzami pārspīlēts. Un šāds sabiedrības locekļu viedoklis savukārt nepamatoti mazina uzticību valsts un tiesu sistēmas institūcijām un valstij vispār.

Pētījumā apkopoti dati, kas iegūti, aptaujājot 1100 mājsaimniecības, 438 uzņēmumus un 218 valsts amatpersonas.

Atbilstoši respondentu viedoklim, visvairāk korupcija Latvijā ir izplatīta muitā, prokuratūrā, policijā, tiesā un nodokļu inspekcijās un citās valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos, pat pastā.

Kā secinājis Pasaules bankas eksperts, plašajai korupcijas izplatībai Latvijā par pamatu kļuvusi sistēma, kurā valsts atradās pirms neatkarības atgūšanas, kad ekonomiskā, politiskā un tiesu vara faktiski atradās vienās rokās un šis apstāklis veicināja korumpētību visos valsts pārvaldes līmeņos. Daļēji tieši šī iemesla dēļ arī tagad biznesa un politiskās intereses valstī ir cieši savijušās un ekonomiskā vara koncentrējas nelielu interešu grupu rokās, kas atkal rada augsni korumpētībai.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore

Ģenerālprokuratūras virsprokurors Edvīns Ziediņš, Valsts kontrolieris Raits Černajs; valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča, Pasaules bankas Eiropas un Centrālāzijas reģiona Polijas un Baltijas valstu biroja direktore Helēna Sača; tieslietu ministre Ingrīda Labucka; Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Andrejs Sončiks un Valsts policijas priekšnieks Juris Rekšņa Foto: Arnis Blumbergs, "LV"