Andris Guļāns, Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

— Šodien mūsu saruna notiek svarīgas jubilejas priekšvakarā — aprit 80 gadu, kopš Latvijā nodibināta augstākā tiesu instance — Senāts. Kāds ir jūsu ieskats par šiem vēsturiskajiem faktiem?

— Manuprāt, 19.decembris būs lieli svētki ne tikai mums, Augstākajai tiesai, tiesnešiem, bet lielā mērā visai valstij. Jo, kā zināms, pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas 1918.gada 18.novembrī līdzās citām valsts varas un pārvaldes institūcijām sākās darbs tiesu varas veidošanā. Un Senāts bija pirmā augstākā tiesu instance mūsu valstī, par kuras dibināšanu uzskata 1918.gada 19.decembri. Minēšu pirmos senatorus: Jānis Graudiņš, Kristaps Valters, Kārlis Ozoliņš, Miķelis Gobiņš, Voldemārs Zamuels un Augusts Lēbers.

Šajā atceres brīdī — 19.decembrī — esam aicinājuši ciemos mums zināmo senatoru tuviniekus. Pirmo senatoru liktenis bijis traģisks — pēc 1940.gada Latvijas okupācijas daļa tika izsūtīta un gāja bojā Krievijā, citi devās trimdā uz ārzemēm, tā ka dzīvi palikušo senatoru vairs nav. Tāpēc gribam atdot godu viņu tuviniekiem, kopā atcerēties tolaik padarīto. Savu palīdzību, sagatavojot vēsturisku atskatu par pirmajiem senatoriem, Senāta spriedumiem un to nozīmi mūsdienās, apsolījis pirmā senatora Augusta Lēbera dēls profesors Dītrihs Lēbers, kas dzīvo Vācijā, bet pēdējos gados daudz darījis Latvijas labā. Viņš arī sagādājis un novēlējis mūsu muzeja jeb piemiņas istabas iekārtošanai vairākus vērtīgus dokumentus un fotogrāfijas. Šīs piemiņas istabas atklāšana arī paredzēta sestdien, 19.decembrī, Augstākās tiesas telpās. Uz svinīgo sanāksmi esam ielūguši Valsts prezidentu Gunti Ulmani.

— Kā jūs raksturotu pirmā Senāta un tagadējās — Augstākās tiesas — instances darbību? Vai ir līdzības, risinot tiesu varas jautājumus?

— Vispirms jāsaka, ka neatkarīgās Latvijas augstākās tiesas instance reāli sāka darboties 1919.gada oktobrī. Taču salīdzinoši īsā valsts pastāvēšanas laikā, neraugoties uz grūtībām — nebija savas tiesu sistēmas, likumu, trūka tiesnešu u.tml. —, šiem cilvēkiem, pirmajiem senatoriem, izdevās izveidot pilnvērtīgu, aktīvi darbojošos augstākās tiesu varas institūtu. Tā ir mūsu tiesu, valsts vēsturē liela vērtība. Līdz šim mēs visai maz par to esam runājuši, tāpēc astoņdesmit gadu atceres brīdī gribam pievērst šiem faktiem visas sabiedrības uzmanību.

Diemžēl 1940.gadā vēsturiski tika pārrauta šī pēctecība, piecdesmit gadus mēs dzīvojām un strādājām citā tiesu sistēmā, tāpēc pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas situācija bija visai līdzīga tai, kad sāka darboties pirmais Senāts. Arī tagad pakāpeniski tiek nomainītas padomju tiesību normas. 1995.gada 3.oktobrī, pildot Latvijas Republikas likumu "Par tiesu varu", ko pieņēma 1992.gada 15.decembrī, Augstākās tiesas plēnums apstiprināja Senātu, atjaunoja apelācijas un kasācijas tiesvedību, kā arī izveidoja divas — Civillietu tiesu un Krimināllietu tiesu — palātas.

Ja salīdzinām situāciju tiesnešu izvēlē, toreiz — 1918.gadā — viņu ļoti trūka, īpaši tiesnešu praktiķu, tāpēc par tiesnešiem sāka strādāt advokāti un citi juridisko profesiju pārstāvji. Mums šī problēma bija cita. Faktiski tie tiesneši, kuri strādāja padomju laikā, protams, ar izņēmumiem, turpināja darbu Augstākā tiesā, īpaši tas attiecas uz Civillietu tiesu palātu. Taču visiem nācās pārorientēties no padomju laika tiesību sistēmas uz demokrātiskas valsts tiesību sistēmu. Sevišķi liels darba apjoms bija atjaunotā 1937.gada Civillikuma piemērošanā — īpašuma denacionalizācijas, mantojumu un citās lietās. Tas, protams, radīja psiholoģisku diskomfortu, gadījās arī kļūdas, taču kopumā šie cilvēki tika galā ar saviem jaunajiem uzdevumiem. Lielākā daļa pieredzējušo juristu mācījušies Latvijas Universitātē, lai gan citā laikā, tomēr tiesību principi, kas apgūti, taisnīguma izjūta un praktiskā bāze ir pietiekams pamats, lai varētu strādāt apstākļos, ko prasa demokrātiskas un tiesiskas valsts tiesu sistēma.

Pašlaik Augstākās tiesas Senātā ir 15 tiesneši, bet kopā Augstākajā tiesā — 38. Uzskatu, ka visi viņi ir profesionāļi, kvalificēti juristi savās tiesību nozarēs.

— Kopš likuma "Par tiesu varu" pagājuši seši gadi, taču tiesu reformai vēl neredz nobeiguma. Kas, jūsuprāt, darāms, lai paātrinātu Latvijas virzīšanos uz tiesisku valsti, uz Eiropas Savienību?

— Tik tiešām likumu "Par tiesu varu" var uzskatīt par tiesisko bāzi tiesu reformai. Atbilstoši tam izveidota un strādā trīspakāpju tiesu sistēma, ir tiesu neatkarības princips, tiesnešu pašpārvalde. Protams, šajos gados dažas izmaiņas likumā ir izdarītas, bet tās nav sevišķi būtiskas. Taču, kā rāda pieredze, bieži vien tiek pieņemti likumi, bet nav pietiekami precīza to īstenošanas mehānisma, vai — kā allaž tas notiek — pietrūkst naudas. Arī tiesu reformas gaitā nav šī virzošā spēka, koncepcijas konkrētu mērķu realizēšanā. Pārsteidz tas, ka mēs šo tiesu reformu pieminam arvien retāk. Izskan gan pārmetumi tiesai un tiesnešiem, protams, tostarp pelnīti, tomēr netiek analizētas šo kļūdu vai trūkumu cēloņu saknes. Tā vien šķiet, ka tiesu reforma sāk atgādināt vispārēju deklarāciju, sak, lai pasaule redz, bet pie tā satura paši īsti nestrādājam. Daudzkārt esmu jau runājis par tiesnešu atlasi. Taču, lai to reāli īstenotu, jāveic vairāki pasākumi, paaugstinot tiesneša amata prestižu. Kamēr tas nenotiks, nebūs konkursu uz tiesneša amatu, tiesās arvien nepietiks augsti kvalificētu juristu, kas apveltīti ar nepieciešamo intelektu, cilvēciskajām īpašībām. Un vēl, manuprāt, saistībā ar integrēšanos ES, vajadzīgs sistemātisks mācību process gan tiesnešiem, gan citiem juridiskās profesijas pārstāvjiem.

— Vai cerat, ka jaunā valdība un Saeima varētu vairāk pievērsties tiesu varas problēmām, neatrisinātajiem jautājumiem?

— Deviņdesmito gadu sākumā vairākas partijas savās programmās pirms vēlēšanām bija ierakstījušas nepieciešamību veikt tiesu reformu, bet, ejot pretī 7.Saeimas vēlēšanām, ar ļoti retiem izņēmumiem varēju izlasīt partiju programmās veicamos pasākumus, kas attiecas uz tiesu varu. Vienīgi gala dokumentā par integrēšanos ES tika izteikta doma: ja vēlamies tur iestāties, tad gan vajadzēs šajā virzienā strādāt.

Jā, bija man tikšanās ar premjeru. Krištopana kungs izteica savu atbalstu tiesu problēmu sakārtošanai, taču nākamā gada budžets vēl nav apstiprināts. Līdzšinējā pieredze rāda, ka valstī allaž atrodas svarīgākas nozares, prioritātes un tiesu varai jāsamierinās ar atlikuma principu...

Domāju, ka arī mūsu sabiedrības apziņa nav tik attīstīta, nobriedusi, lai aktīvāk izvirzītu prasības tiesu varai, likumdevējam un izpildvarai. Taču tas cieši saistīts ar sabiedrības informēšanu, izglītošanu, un šajā jomā arī paši tiesneši, visi juristi var daudz ko darīt. Jāatzīst, ka mēs vēl neprotam strādāt ar masu saziņas līdzekļiem. Ideja par preses sekretāru tiesās arī joprojām ir tikai laba doma.

— Vai drīz sagaidīsim Augstākās tiesas Senāta spriedumu krājumu par 1997.gadu? Kā zināms, ar Augusta Lēbera fonda gādību izdoti Senāta spriedumu apkopojumi par neatkarīgās Latvijas laika posmu.

— Man rokās jau ir Augstākās tiesas Senāta spriedumu krājums krimināllietās par pagājušo gadu. Ceram, ka 19.decembrī interesenti varēs saņemt līdzīgu, taču krietni biezāku spriedumu krājumu civillietās. Tas būs vēl viens vērtīgs darbs tiesību jomā.

Rita Belousova,

"LV" nozares redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"