Andris Guļāns, Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim"

Turpinājums no 1.lpp.

— Kopš likuma "Par tiesu varu" pagājuši seši gadi, taču tiesu reformai vēl neredz nobeiguma. Kas, jūsuprāt, darāms, lai paātrinātu Latvijas virzīšanos uz tiesisku valsti, uz Eiropas Savienību?

— Tik tiešām likumu "Par tiesu varu" var uzskatīt par tiesisko bāzi tiesu reformai. Atbilstoši tam izveidota un strādā trīspakāpju tiesu sistēma, ir tiesu neatkarības princips, tiesnešu pašpārvalde. Protams, šajos gados dažas izmaiņas likumā ir izdarītas, bet tās nav sevišķi būtiskas. Taču, kā rāda pieredze, bieži vien tiek pieņemti likumi, bet nav pietiekami precīza to īstenošanas mehānisma, vai — kā allaž tas notiek — pietrūkst naudas. Arī tiesu reformas gaitā nav šī virzošā spēka, koncepcijas konkrētu mērķu realizēšanā. Pārsteidz tas, ka mēs šo tiesu reformu pieminam arvien retāk. Izskan gan pārmetumi tiesai un tiesnešiem, protams, tostarp pelnīti, tomēr netiek analizētas šo kļūdu vai trūkumu cēloņu saknes. Tā vien šķiet, ka tiesu reforma sāk atgādināt vispārēju deklarāciju, sak, lai pasaule redz, bet pie tā satura paši īsti nestrādājam. Daudzkārt esmu jau runājis par tiesnešu atlasi. Taču, lai to reāli īstenotu, jāveic vairāki pasākumi, paaugstinot tiesneša amata prestižu. Kamēr tas nenotiks, nebūs konkursu uz tiesneša amatu, tiesās arvien nepietiks augsti kvalificētu juristu, kas apveltīti ar nepieciešamo intelektu, cilvēciskajām īpašībām. Un vēl, manuprāt, saistībā ar integrēšanos ES, vajadzīgs sistemātisks mācību process gan tiesnešiem, gan citiem juridiskās profesijas pārstāvjiem.

— Vai cerat, ka jaunā valdība un Saeima varētu vairāk pievērsties tiesu varas problēmām, neatrisinātajiem jautājumiem?

— Deviņdesmito gadu sākumā vairākas partijas savās programmās pirms vēlēšanām bija ierakstījušas nepieciešamību veikt tiesu reformu, bet, ejot pretī 7.Saeimas vēlēšanām, ar ļoti retiem izņēmumiem varēju izlasīt partiju programmās veicamos pasākumus, kas attiecas uz tiesu varu. Vienīgi gala dokumentā par integrēšanos ES tika izteikta doma: ja vēlamies tur iestāties, tad gan vajadzēs šajā virzienā strādāt.

Jā, bija man tikšanās ar premjeru. Krištopana kungs izteica savu atbalstu tiesu problēmu sakārtošanai, taču nākamā gada budžets vēl nav apstiprināts. Līdzšinējā pieredze rāda, ka valstī allaž atrodas svarīgākas nozares, prioritātes un tiesu varai jāsamierinās ar atlikuma principu...

Domāju, ka arī mūsu sabiedrības apziņa nav tik attīstīta, nobriedusi, lai aktīvāk izvirzītu prasības tiesu varai, likumdevējam un izpildvarai. Taču tas cieši saistīts ar sabiedrības informēšanu, izglītošanu, un šajā jomā arī paši tiesneši, visi juristi var daudz ko darīt. Jāatzīst, ka mēs vēl neprotam strādāt ar masu saziņas līdzekļiem. Ideja par preses sekretāru tiesās arī joprojām ir tikai laba doma.

— Vai drīz sagaidīsim Augstākās tiesas Senāta spriedumu krājumu par 1997.gadu? Kā zināms, ar Augusta Lēbera fonda gādību izdoti Senāta spriedumu apkopojumi par neatkarīgās Latvijas laika posmu.

— Man rokās jau ir Augstākās tiesas Senāta spriedumu krājums krimināllietās par pagājušo gadu. Ceram, ka 19.decembrī interesenti varēs saņemt līdzīgu, taču krietni biezāku spriedumu krājumu civillietās. Tas būs vēl viens vērtīgs darbs tiesību jomā.

Rita Belousova,

"LV" nozares redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"