Par Nacionālās Drošības

padomes 16. decembra sēdi

Vakar, 16.decembrī, notika kārtējā Nacionālās Drošības padomes (NDP) sēde Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa vadībā. NDP noklausījās aizsardzības ministra Ģirta Kristovska, ārlietu ministra Valda Birkava un Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra Andra Stara ziņojumus par valsts drošību. Par Nacionālo bruņoto spēku komandiera iespējamajām kandidatūrām ziņoja aizsardzības ministrs. Padome atbalstīja Valsts prezidenta izvirzīto NBS komandiera kandidatūru.

NDP izskatīja arī citus ar valsts drošību saistītus jautājumus.

Valsts prezidenta preses dienests

Par Ostu padomes 16.decembra sēdi

Vakar, 16.decembrī, Latvijas Ostu padomes sēdē izskatīts grozījumu projekts likumā "Par ostām". Tā kā grozījumu projekts nesaskan ar padomē iepriekš akceptēto koncepciju par ostu attīstību, nolemts sasaukt ieienteresēto pušu darba sēdi, lai novērstu iespējamās pretrunas likumprojektā.

Jautājumu par Ostu attīstības fonda izdevumu tāmi 1999.gadam nolemts izskatīt nākamajā padomes sēdē.

Padome pieņēma zināšanai vides valsts ministres Ineses Vaideres sniegto informāciju par mazo ostu attīstības programu.

Nākamā Ostu padomes sēde notiks 20.janvārī.

Valdības preses departaments

Par Latvijas un Krievijas autopārvadājumiem

Nav politisku šķēršļu, lai darbu atsāktu Latvijas un Krievijas starpvaldību komisija. To vakar, 16. decembrī, tiekoties ar satiksmes ministru Anatoliju Gorbunovu, apliecināja Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Udaļcovs. A.Gorbunovs, kā zināms, ir minētās komisijas vadītājs no Latvijas puses. Vēstnieks arī informēja, ka Krievijas puse vēl nav apstiprinājusi savas puses jauno sastāvu komisijā, tomēr ministrs un vēstnieks vienojās, ka tuvāko nedēļu laikā abu valstu speciālisti veiks komisijā jau iepriekš sagatavoto starpvaldību nolīgumu inventarizāciju. Pēc šīs informācijas apkopošanas varētu atsākt darbu abu valstu darba grupas, kas tehniski gatavo nolīgumus.

Vēstnieks A.Gorbunovam arī apliecināja, ka visdrīzākajā laikā varētu tikties abu valstu kopīgā komisija, kas izveidota saskaņā ar starpvaldību nolīgumu par starptautisko automobiļu satiksmi. Latvijas puse ir ieinteresēta palielināt atļauju skaitu autopārvadājumiem uz Krieviju, savukārt Krievijas pārvadātājus ierobežo vīzu režīma nosacījumi Latvijā. Šo problēmu tikšanās laikā uzsvēra arī Krievjas vēstnieks.

Didzis Jonovs,

satiksmes ministra padomnieks

Par pārtikas preču

ievedumu no Baltijas valstīm

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 1998.gada janvārī–septembrī 19,7% no Latvijas kopējā lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta un 17,1% no kopējā lauksaimniecības un pārtikas preču importa attiecas uz Baltijas valstīm. Salīdzinājumā ar 1997.gada deviņiem mēnešiem 1998.gada janvārī–septembrī Latvijas lauksaimniecības un pārtikas preču eksports uz Baltijas valstīm pieauga par 4 miljoniem latu faktiskajās cenās jeb 27,9%, bet imports — par 9,4 miljoniem latu faktiskajās cenās jeb 40,0%.

Šā gada janvārī–septembrī no Latvijas uz Igauniju izveda 10% no kopējā lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta apjoma (pagājušā gada janvārī–septembrī — 6,8%), bet no Igaunijas Latvijā ieveda 7,3% (6%) no kopējā preču importa apjoma.

Svarīgākās lauksaimniecības un pārtikas preces, kuras 1998.gada janvārī–septembrī no Latvijas izveda uz Igauniju, bija šādas: piens un piena produkti, olas, dabīgais medus — 26,1% (no visa lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta uz Igauniju), alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni, etiķis — 14,5%, augļu, riekstu, dārzeņu pārstrādes produkti — 12,8%, augļi, rieksti — 12,7%, cukurs un konditorejas izstrādājumi — 8,1%.

Salīdzinot ar 1997.gada janvāri–septembri, 1998.gada deviņos mēnešos strauji pieauga piena un piena produktu, olu, dabīgā medus izvedums uz Igauniju, tas palielinājās par 0,5 miljoniem latu jeb 28,7% gaļas, zivju, vēžveidīgo, molusku un citu ūdens bezmugurkaulnieku izstrādājumu — par 0,5 miljoniem latu jeb 5,2 reizes, cukura un konditorejas izstrādājumu — par 0,4 miljoniem latu jeb 2,3 reizes, kā arī alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu, etiķa — par 0,4 miljoniem latu jeb 36,7%.

Savukārt svarīgākās lauksaimniecības un pārtikas preces, kuras 1998.gada janvārī–septembrī no Igaunijas tika ievestas Latvijā, bija: alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni, etiķis — 30,6% (no kopējā lauksaimniecības un pārtikas preču importa no Igaunijas), gaļa un subprodukti — 18,0%, kakao un tā izstrādājumi — 11%, gaļas, zivju, vēžveidīgo, molusku un citu ūdens bezmugurkaulnieku izstrādājumi — 9%, cukurs un konditorejas izstrādājumi no tā — 4,9%. Salīdzinot ar 1997.gada janvāri–septembri, par 2,1 miljonu latu jeb 5,6 reizes pieauga gaļas un subproduktu ievedums no Igaunijas, alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu, etiķa — par 0,9 miljoniem latu jeb 25,2%, augļu, riekstu, dārzeņu pārstrādes produktu — par 0,4 miljoniem latu jeb 3 reizes.

Šī gada janvārī–septembrī no Latvijas uz Lietuvu izveda — 9,7% no kopējā lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta apjoma (pagājušā gada janvārī–septembrī — 7,2%), bet no Lietuvas uz Latviju — 9,8% (8,8%) no kopējā šo preču importa apjoma.

Svarīgākās lauksaimniecības un pārtikas preces, kuras 1998.gada janvārī–septembrī no Latvijas tika izvestas uz Lietuvu, bija šādas: alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni, etiķis — 19,4% (no visa lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta uz Lietuvu), piens un piena produkti, olas, dabīgais medus — 12,3%, augļu, riekstu, dārzeņu pārstrādes produkti — 9,7%, cukurs un konditorejas izstrādājumi — 8,7%, kā arī gaļas, zivju, vēžveidīgo, molusku un citu ūdens bezmugurkaulnieku eksports — 7,4%. Salīdzinot at 1997.gada janvāri–septembri, strauji pieauga dzīvnieku vai augu tauku un eļļas, vaska izvedums uz Lietuvu, tas palielinājās par 0,7 miljoniem latu jeb 12,5 reizes, piena un piena produktu, olu, dabīgā medus — par 0,5 miljoniem latu jeb 91,8%, kā arī cukura un konditorejas izstrādājumi no tā — par 0,3 miljoniem latu jeb 65%.

Savukārt svarīgākās lauksaimniecības un pārtikas preces, kuras 1998.gada janvārī–septembrī no Lietuvas tika ievestas Latvijā, bija: tabaka — 15,5% (no kopējā lauksaimniecības un pārtikas preču importa no Lietuvas), piens un piena produkti, olas, dabīgais medus — 10,2%, kakao un tā izstrādājumi — 9,6%, alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni, etiķis — 7,7%. Salīdzinot ar 1997.gada janvāri–septembri, strauji pieauga tabakas ievedums no Lietuvas, tas veidoja 2,9 miljonus latu, kakao un tā izstrādājumu ievedums no Lietuvas pieauga par 1,4 miljoniem latu jeb 4,3 reizes, miltrūpniecības produkcijas, iesala, cietes, inulīna, kviešu lipekļa — par 0,5 miljoniem latu jeb 3,5 reizes.

Ārējās tirdzniecības dati par lauksaimniecības un pārtikas precēm

(tūkst. Ls, faktiskajās cenās)

Centrālās statistikas pārvaldes Ārējās tirdzniecības statistikas daļa

Par reģistrētā bezdarba līmeni

Bezdarba līmenis aprēķināts kā bezdarbnieku skaita attiecība pret ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji sastāv no nodarbinātajiem un nestrādājošajiem iedzīvotājiem.

Tautsaimniecībā nodarbināto skaitā ietilpst sabiedriskajā sektorā (valsts iestādēs un uzņēmumos, sabiedriskajās un reliģiskajās organizācijās un to uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās ar valsts kapitāla daļu 50% un vairāk) un privātajā sektorā (uzņēmējsabiedrībās ar valsts kapitāla daļu līdz 50%, uzņēmējsabiedrībās bez valsts kapitāla daļas, individuālajos uzņēmumos, arī zemnieku saimniecībās, piemājas un personiskajās palīgsaimniecībās, individuālajā darbā) nodarbinātie. To skaitā neietilpst mācību iestāžu audzēkņi darbspējas vecumā, kas mācās, bet nestrādā algotu darbu.

Nestrādājošie — darbspējas vecuma personas, kas pārskata periodā bija bez darba, aktīvi meklēja darbu un bija gatavas nekavējoties sākt strādāt, bija reģistrējušās Nodarbinātības valsts dienestā.

Centrālās statistikas pārvaldes

Darba statistikas daļa