— par starptautisko sadarbību

To materiālu kopā, ko jau pirms pāris nedēļām saņēmis ikviens LPS kārtējā kongresa (atgādināsim: iepriekšējā — septītā — šāda tikšanās reize bija tieši pirms gada — 1997.gada 12.decembrī) delegāts, neierasti plaša ir sadaļa par starptautisko sadarbību. Vismaz ne pērn, ne aizpērn tāda apjoma (astoņas lappuses) pārskats netika piedāvāts.

Protams, laika ritējums dara savu, un Latvija nav vientuļa sala pasaules okeānā. Vismaz 15 mūsu pašvaldību, kā arī vairāku ministriju pārstāvjiem vēl spilgtā atmiņā ir kārtējā Baltijas jūras valstu reģiona pašvaldību konference (BSSSC) Dānijā, Roskildē, kas risinājās tikai pirms pāris mēnešiem — no 22. līdz 24. oktobrim. Tur vienlaikus notika pašvaldību sadarbības projektu partneru forums, kura laikā pašvaldību pārstāvji varēja iepazīstināt iespējamos projektu partnerus ar savām idejām.

Kā izteikusies LPS atbildīgā sekretāre Ligita Začesta, par šo tikšanās reizi bijusi neparasti liela interese: pārstāvēti ap 350 reģioni ne tikai no Baltijas valstīm, bet arī no Skandināvijas zemēm, Vācijas, Polijas un Krievijas. Šo amplitūdu ir svarīgi uzturēt arī turpmākajos mēnešos. Jo īpaši tāpēc, ka 1999.gada konference iecerēta mums ģeogrāfiski tuvajā Lietuvā, tās kādreizējā galvaspilsētā Kauņā.

Patlaban sevišķi būtiska ir iekļaušanās Eiropas Padomes starptautiskajās organizācijās. Visciešākie kontakti pagaidām ir ar Eiropas Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresu (CLARAE). Mums jau ir sava stabila LPS delegācija, kas piedalās kongresa sesijās, pastāvīgajā komitejā un darba grupās, sagatavojot savu viedokli par tajā izskatāmajiem jautājumiem, iesniedzot dažādus priekšlikumus. Stabilajā LPS delegācijā iekļauti: Andris Bērziņš (Rīgas pilsētas dome), Jānis Teikmanis (Bauskas pilsētas dome), Aleksandrs Lielmežs (Rīgas rajona Mālpils pagasta padome), Ligita Začesta (Jūrmalas pilsētas dome), Dagnija Staķe (Tukuma rajona Tumes pagasta padome), Zigmunds Fīrers (Saldus rajona padome).

Zīmīgi, ka mūsu pašvaldību pārstāvji šajā institūcijā aicināti piedalīties būtiskās sfērās: Aleksandrs Lielmežs — Eiropas vietējo pašvaldību hartas darba grupā, Jānis Teikmanis — pilsētu politikas darba grupā, Ligita Začesta iekļauta grupā, kas pievēršas reģionālās plānošanas un transporta politikas perspektīvām Eiropā, Dagnija Staķe — grupā, kas pārzina izglītību, kultūru un plašsaziņas līdzekļus, Zigmunds Fīrers — grupā, kuras interešu lokā ir federālisms, reģionālisms, vietējās autonomijas un minoritātes.

Ilgi gaidīts notikums Latvijas Pašvaldību savienības šī gada darbībā bija tās uzņemšana Starptautiskajā Pašvaldību savienībā (IULA). Kā jau rakstīts arī "LV", tas notika SPS rudens sesijā Lisabonā 26. un 27. oktobrī. Šīs organizācijas pamatmērķis ir attīstīt vietējo pašvaldību demokrātiju, pārstāvēt un aizstāvēt vietējo un reģionālo pašvaldību intereses starptautiskajā līmenī. Vienlaikus Latviju uzņēma arī Eiropas municipalitāšu un reģionu padomē (CEMR). Šī padome ir viena no septiņām IULA reģionālajām nodaļām.

Ejot tālāk, Latvijas Pašvaldību savienība ir sākusi priekšdarbus, lai iekļautos Eiropas Savienības Reģionu komitejā. Ko lai dara: pamazām praktiski jāatšifrē dažādas līdz šim mums nezināmas struktūras. ESRK ir viena no tādām. Tajā iekļāvušās 222 pašvaldības no dažādām Eiropas valstīm, nu Reģionu komitejai arī par Latviju ir neviltota interese. To apliecināja fakts, ka gluži nesen — 7.decembrī — Rīgu apmeklēja komitejas viceprezidenta Rodžera Kalifa vadītā delegācija. Tika runāts par to, vai Latvijas pašvaldības jau tagad kā novērotājas varētu piedalīties ESRK darbā, cik liela ir iespēja jau laikus domāt par līdzdalību kādā no septiņām komisijām, kam visciešākā saistība ar Latvijas pašreizējiem apstākļiem. Rādās, ka jau LPS nākamajā kongresā būs iespējams runāt par praktisko veikumu šajā virzienā.

Mums ir īpaša attieksme pret Baltijas jūras valstu reģionu sadarbības konferenci (BSSSC). Šī organizācija, kas dibināta 1993.gadā Stavangerā, Norvēģijā, ir atvērta arī mums, un LPS pārstāvji jau paspējuši darboties gan tās valdē, gan pastāvīgajās darba grupās . Jo BSSSC mērķis ir stiprināt starpreģionālo sadarbību, kā arī kultūras izpratni Skandināvijā un Baltijas valstīs. Populāri kļuvuši ikgadējie forumi, kuros pašvaldībām ir iespējams apmainīties ar pieredzi, veidot jaunas partnerattiecības un piedalīties tikko izstrādātos kopīgos projektos. Lai plašāk iesaistītu Latvijas reģionus BSSSC darbā, izveidotu kontaktu tīklu mūsu novados, izplatītu informāciju par šīs organizācijas starptautiskajām aktivitātēm, kā arī apkopotu ziņas par Eiropas Savienības un Ziemeļvalstu nacionālo valdību finansiālajām iespējām dažādu pašvaldību sadarbības atbalstīšanai, LPS ārējo sakaru koordinatorei Dacei Ozolai dota iespēja praktizēties BSSSC sekretariātā Kopenhāgenā, turklāt finansiālo atbalstu šajā ziņā sniegusi Ziemeļvalstu ministru padome. Starptautiskās sadarbības jomā daudz strādājusi arī viņas kolēģe Agita Strazda, kurai uzticēti Eiropas Savienības integrācijas referentes pienākumi.

Priekšplānā, protams, ir mums tuvās Baltijas jūras baseina valstis. Latvijas Pašvaldību savienība gana labi zina, ko, piemēram, Zviedrijā dara tādas organizācijas kā "Baltic Network", "Swebaltcop" un citas, kā sokas Dānijas Nacionālās pašvaldību asociācijas (NALAD) kontakti ar visu triju Baltijas valstu pašvaldību savienībām.

Pēdējā laikā aizvien zīmīgāka ir dažādu valstu un mūsu vietējo pašvaldību, ne tikai LPS, sadarbība. Šajā ziņā raksturīgs ir kaut vai Zviedrijas Vietējo pašvaldību asociācijas (SALA) projekts sadarbībai ar Latviju. Tas paredz aktivizēt tā saukto sadraudzības pilsētu rīcību. Latvijā zviedri izraudzījušies Jūrmalu, Rēzekni, Talsus, Cēsis un Rūjienu, tās iekļaujot kopprojektā "Local Agenda XXI". To finansiāli atbalsta Zviedrijas Attīstības aģentūra SIDA un Latvijas Vides aizsardzības fonds. Tā īstenošana sāksies jau nākamā gada pirmajā pusē, izstrādājot paraugmodeļus, lai pēc tam te iegūtos materiālus varētu saņemt visas Latvijas pašvaldības.

Līdzīgā kārtā veidojas kontakti ar Norvēģijas Vietējo pašvaldību asociāciju. Norvēģi Latvijā izvēlējušies tādus centrus kā Grobiņa, Lielvārde, Madliena un Straupe, kā arī Rēzekne. Tai paveicies īpaši, jo tikko minējām sadarbību ar zviedriem. NVPA kopīgi ar LPS jau janvārī rīkos plašu konferenci, lai diskutētu par reģionalizācijas problēmām Norvēģijā un Latvijā.

Aizvien aktuālāka kļūst mūsu pašvaldību līdzdalība starptautiskajos projektos. Arī "LV" slejās regulāri vēstīts par "Phare" Valsts pārvaldes reformu projekta īstenojumu vairākos Latvijas rajonos un par citām iecerēm. Tagad Latvijas pierobežu pašvaldībām ir iespējams iesniegt projektus Eiropas Savienības "Credo" programmai. Tā paredz finansēt sadarbības aktivitātes Latvijas un Lietuvas, Baltkrievijas, Krievijas un Igaunijas pierobežu pašvaldībām. Jau noslēgti līgumi ar četrām pašvaldībām (Veclaicene, Rūjiena, Rucava, Jēkabpils), kuras iekļautas tā sauktajā pilotraundā.

Būtisks ir arī tāds projekts kā "Partnership II" — gluži jauna parādība pašvaldību sadarbībai. To vada Dānijas Vietējo pašvaldību asociācija (NALAD), un tajā ir iekļāvušās Nīderlandes Pašvaldību asociācija (VNG), Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), Igaunijas Pilsētu asociācija (AEC) un Lietuvas Pašvaldību asociācija (ALAL). Tā mērķis ir stiprināt Baltijas valstu pašvaldību apvienības, veidot stabilu sadarbības kontaktu tīklu. Sākta kopīga sekretariāta izveide visām trijām Baltijas pašvaldību asociācijām. Sākotnējā koordinācija bija uzticēta LPS. Baltijas sadarbībai patlaban būtiski ir ne tikai pozitīvie, bet arī negatīvie faktori, kuru, izrādās, nav mazums. Kā var secināt LPS VIII kongresā šis temats netiks noklusēts.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors