Vācija uz Latviju raugās labvēlīgām acīm

"44 procenti vāciešu atbalsta Latvijas virzību uz Eiropas Savienību (ES), un tikai 29 procenti ir pret to," uzsvēra pazīstamais vācu politologs, Vācijas Federatīvās Republikas kanclera Gerharda Šrēdera padomnieks un viņa vēlēšanu kampaņas vadītājs Manfrēds Gillners, Rīgas Diplomātiskā salona programmā tiekoties ar Latvijas žurnālistiem, politiķiem un diplomātiskā korpusa pārstāvjiem. Kanclera padomnieks arī atzīmēja, ka Latvijas vēlēšanos iestāties NATO atbalsta mazāk vāciešu — 37 procenti no vairāk nekā 1000 aptaujas dalībniekiem. Zīmīgi, ka Vācijas austrumu apgabalos, kādreizējās VDR teritorijā, atbalsts Latvijas virzībai uz Eiropas Savienību ir lielāks nekā rietumu federālajās zemēs. Savukārt attieksme pret Latvijas ceļu uz NATO Vācijas austrumu un rietumu reģionos ir gluži pretēja.

Īpaši interesanta, Vācijas kanclera padomnieka vērtējumā, ir viņa tautiešu attieksme pret Krievijas iebildumiem NATO paplašināšanas jautājumā. Vairāk nekā trešā daļa aptaujas dalībnieku uzskata, ka Latvijai jebkurā gadījumā, neraugoties uz Krievijas iebildumiem, jāturpina ceļš uz NATO. Izteiktāks šis viedoklis ir Vācijas austrumu daļā — 40 procenti. (Trešajai daļai aptaujas dalībnieku šajā jautājumā nav skaidra viedokļa.)

Tikai četri procenti vāciešu Latvijas un Krievijas pašreizējās attiecības uzskata par labām, kamēr 54 procenti atzīst, ka tās nav īpaši labas. Lielākā daļa vāciešu — 52 procenti — par "ne pārāk labām" uzskata arī savas valsts attiecības ar Krieviju, taču 30 procenti tās vērtē kā labas.

Ļoti zīmīga, M.Gillnera skatījumā, ir dažādu paaudžu vāciešu attieksme pret Otrā pasaules kara notikumiem, kad Vācija okupēja Latviju. Kopumā 42 procenti vāciešu šo faktoru uzskata par "slogu pašreizējām latviešu un vāciešu attiecībām". Gandrīz tikpat liela vāciešu daļa ir pretējās domās. Jauniešu vidū abi viedokļi pārstāvēti vienādā attiecībā — 41 procents. Vidējās paaudzes vācieši vairāk sliecas uz kritisku savas vēstures izvērtējumu — puse aptaujāto vecumā no četrdesmit deviņiem līdz piecdesmit deviņiem gadiem uzskata, ka Latvijas okupēšanas fakts joprojām apgrūtina mūsu tautu attiecības. Savukārt vairums vāciešu, kam sešdesmit un vairāk gadu, uzskata, ka pagātne netraucē mūsu šodienas attiecībām. Lielāku pagātnes atbildības nastu izjūt austrumvācieši, un tikai 17 procentiem aptaujāto šajā jautājumā nav sava viedokļa.

Kanclera Šrēdera padomnieks arī uzsvēra, ka vācieši trīs Baltijas valstis sliecas redzēt kā vienotu veselumu — tikai 28 procenti aptaujāto atbildējuši, ka starp Latviju, Lietuvu un Igauniju ir arī būtiskas atšķirības.

Interesi par Latviju kopumā pauduši 62 procenti aptaujāto vāciešu, un 37 procenti izteikuši vēlēšanos mūsu valsti apmeklēt. Latvijā bijuši tikai 4 procenti vāciešu, turklāt vecākās paaudzes vidū Latvijas apmeklētāju skaits ir ievērojami lielāks — 9 procenti.

Un vēl kāds zīmīgs fakts: 42 procenti Vācijas iedzīvotāju savas valsts plašsaziņas līdzekļos gribētu atrast vairāk ziņu par mūsu valsti — galvenokārt par ikdienas dzīvi un demokrātijas attīstību Latvijā.

Izteiktu interesi par Latviju paudusi vairāk nekā desmitā daļa vāciešu —12 procenti aptaujāto Vācijas austrumu daļā un 11 procenti rietumos.

Vācijas kanclera padomnieks brīvā domu apmaiņā ar Latvijas žurnālistiem un politiķiem analizēja arī Gerharda Šrēdera panākumus 1998. gada vēlēšanās un dalījās atziņās par sarežģīto demokrātijas attīstības procesu Vācijā pēc Pirmā un arī pēc Otrā pasaules kara. Manfrēds Gillners atgādināja, ka Vācijas centieni pēc Pirmā pasaules kara kļūt par demokrātisku valsti, sastapuši aktīvu pretdarbību. Pēc viņa domām, tieši fakts, ka daļa Veimāras republikas pilsoņu nepieņēma demokrātijas principus, Vācijā savā laikā pavēra ceļu fašismam.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors