Latvijas Republikas Ministru kabinets
1998.gada 15.decembrī Noteikumi Nr. 453
Rīgā (prot. Nr. 67, 1.§)
Noteikumi par zvejas tiesību izmantošanu privātajos ūdeņos
Izdoti saskaņā ar
Zvejniecības likuma 7.panta piekto daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā izmantojamas zvejas tiesības privātajos ūdeņos — ezeros, upēs un ūdenskrātuvēs vai privātajā īpašumā esošajās attiecīgo ūdenstilpju daļās.
2. Zvejas tiesības privātajos ūdeņos pieder privāto ūdeņu īpašniekam, izņemot ūdeņus, kas minēti Civillikuma II un III pielikumā.
3. Ūdeņi, kuri nav minēti Civillikuma I, II un III pielikumā un kuriem visā platībā vai tās daļā piekļaujas valsts zemes īpašumi, piekrīt valstij attiecīgajam īpašumam pieguļošajā daļā vai visā to platībā, un šo ūdeņu tiesiskais valdītājs tam piederošās zvejas tiesības var izma n tot, ievērojot šo noteikumu normas, kas attiecināmas uz privāto ūdeņu īpašniekiem.
4. Ja privātie ūdeņi, kuros zvejas tiesības nepieder valstij, kā arī šo noteikumu 3.punktā minētie ūdeņi pārvietojas un izmainās to krasti, iepriekšējais krastu īpašnieks saglabā zvejas tiesības un jaunajam krastu īpašniekam, ievērojot attiecīgo normatīvo aktu prasības, jādod iepriekšējam krastu īpašniekam iespēja izmantot minētās tiesības, kā arī nepieciešamā pieeja pie ūdens, ja iepriekšējam krastu īpašniekam viņa īpašuma r obežās šādas lietojamas pieejas vairs nav.
5. Privāto ūdeņu īpašnieks, kuram pieder zvejas tiesības, ar attiecīgu pilnvarojumu vai nomas līgumu tās var nodot citām juridiskām un fiziskām personām.
6. Izmantojot zvejas tiesības privātajos ūdeņos, jāievēro normatīvie akti, kuri nosaka rūpnieciskās zvejas un amatierzvejas — makšķerēšanas (turpmāk — makšķerēšana) kārtību, izņemot Ministru kabineta 1996.gada 16.janvāra noteikumu Nr.21 "Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību" prasības, kuras attiecas uz ūdenstilpju nomu.
7. Privātajiem ūdeņiem, kuros zvejas tiesības nepieder valstij un kuru krastiem pilnībā piekļaujas tikai viena zemes īpašnieka zemes īpašumi, tauvas josla netiek noteikta un ūdeņu īpašnieks pats nosaka piekrastes joslas izmantošanas prasības rūpnieciskajai zvejai un makšķerēšanai, bet pārējiem privātajiem ūdeņiem tauvas josla ir četri metri.
8. Privātajos ūdeņos, kuri atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, jāievēro attiecīgo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi.
9. To privāto ezeru krastos, kuros zvejas tiesības nepieder valstij, jābūt zīmei ar norādi, ka ezers atrodas privātajā īpašumā.
II. Rūpnieciskās zvejas limitu
un rūpnieciskās zvejas teritorijas sadale
10. Priv ātajos ūdeņos, kuros zvejas tiesības nepieder valstij un kuru krastiem pilnībā piekļaujas tikai viena zemes īpašnieka zemes īpašumi, viss attiecīgajiem ūdeņiem noteiktais rūpnieciskās zvejas rīku veida, to skaita vai nozvejas limits (turpmāk — zvejas limi t s) tiek iedalīts attiecīgo privāto ūdeņu un zvejas tiesību īpašniekam.
11. Privātajā īpašumā esošajās publisko ezeru daļās attiecīgā pašvaldība, kurai ir vienošanās ar Zemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvaldi (turpmāk — Zivsaimniecības pārvalde) par zivju resursu pārzināšanu, vai Zivsaimniecības pārvalde, ja minētā vienošanās ar pašvaldību nav noslēgta, rezervē privāto ūdeņu īpašniekam (īpašniekiem) zvejas limitu, kas ir proporcionāls attiecīgā īpašnieka privātajā īpašumā esošajai ezera daļai .
12. Publiskajās upēs, kurās zvejas tiesības nepieder tikai valstij un kurās atļauta rūpnieciskā zveja, un kopīpašuma ūdeņos, kuros zvejas tiesības nepieder valstij, piekrastes zemes īpašnieki savstarpēji vienojas par zvejas limita sadali, ievērojot, ka kopējais zvejas limita apjoms nedrīkst pārsniegt attiecīgajai upei (upes posmam) vai ezeram (ezera daļai) noteikto apjomu.
13. Ja šo noteikumu 12.punktā minēto kopīpašuma ūdeņu platības nav sadalītas starp to īpašniekiem, tad īpašnieki papildus savstarpēji vienojas (rakstiski vai mutiski) arī par rūpnieciskās zvejas rīku izvietošanas vietu vai teritoriju sadali.
14. Lai panāktu vienošanos (rakstisku vai mutisku) par zvejas limitu un rūpnieciskās zvejas rīku izvietošanas vietu vai teritoriju sadali proporcionāli attiecīgā īpašnieka privātajā īpašumā esošajām privāto ūdeņu daļām, šo noteikumu 12.punktā minēto privāto ūdeņu īpašnieki var ņemt vērā piekrastes zemju īpašumiem pieguļošo ūdeņu daļu tuvumu krastam, krastam pieguļošās ūdenslīnijas garumu, kopējo ūdens t ilpes platību, kā arī citus savstarpēji pieņemamus kritērijus.
15. Ja netiek panākta vienošanās starp kopīpašuma ūdeņu īpašniekiem, izņemot gadījumus, kad lieta piekrīt tiesai, zvejas limitu vai rūpnieciskās zvejas rīku izvietošanas vietu vai teritoriju sadales jautājumi pēc visu īpašnieku lūguma var tikt izskatīti īpašnieku, attiecīgās pašvaldības (pašvaldību), Zivsaimniecības pārvaldes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reģionālās vides pārvaldes (turpmāk — reģionālā vides pārvald e ) pārstāvju kopīgā sanāksmē.
16. Privāto ūdeņu īpašniekam, kuram pieder zvejas tiesības un kurš vēlas nodarboties ar rūpniecisko zveju, jāiesniedz attiecīgajā pašvaldībā paziņojums par plānoto darbību vai īpašnieku savstarpējā vienošanās par zvejas limitu sadali kopīpašumā esošajos privātajos ūdeņos. Ja privātajā īpašumā esošās publisko ūdeņu daļas īpašnieks līdz nākamā gada sākumam neiesniedz pašvaldībā paziņojumu par rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošanu, pašvaldība vai Zivsaimniecības pārvalde uz kārtējo gadu ir tiesīga iznomāt zvejas limitu, kas saskaņā ar šo noteikumu 11.punktu rezervēts minētajam privāto ūdeņu īpašniekam.
17. Pašvaldības, kuras nav noslēgušas vienošanos ar Zivsaimniecības pārvaldi par zivju resursu pārzināšanu, divu nedēļu laikā no šo noteikumu 16.punktā minētā paziņojuma vai vienošanās saņemšanas dienas nosūta to Zivsaimniecības pārvaldei. Attiecīgā pašvaldība, kura ir noslēgusi vienošanos ar Zivsaimniecības pārvaldi par zivju resursu pārzināšanu, vai Zivsaimniecības pārvalde, ja mi n ētā vienošanās ar pašvaldību nav noslēgta, izskata un divu nedēļu laikā nosūta attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei privāto ūdeņu īpašniekam (īpašniekiem) noteikto vai saskaņā ar privāto ūdeņu īpašnieku vienošanos panākto zvejas limitu sadali.
18. In formāciju par konkrētajā ūdenstilpē Zivsaimniecības pārvaldes noteikto zvejas limitu privāto ūdeņu īpašnieki var saņemt attiecīgajā pašvaldībā, bet, ja pašvaldība nav noslēgusi vienošanos ar Zivsaimniecības pārvaldi par zivju resursu pārzināšanu, — attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē.
III. Rūpnieciskās zvejas tiesību noma un izmantošana
19. Privātajos ūdeņos, kuros saskaņā ar Civillikuma II un III pielikumu zvejas tiesības pieder valstij, piekrastes zemju īpašniekiem ir priekšroka rūpnieciskās zvejas tiesību nomā, ja šajos ūdeņos rūpnieciskās zvejas tiesības nenomā specializētas vietējās zvejnieku sabiedrības.
20. Privāto ūdeņu īpašnieks, kuram pieder zvejas tiesības, ar rakstisku pilnvarojumu vai nomas līgumu var nodot viņam piederošās rūpnieciskās zvejas tiesības citām juridiskām un fiziskām personām, ievērojot tam konkrētajos ūdeņos noteikto zvejas limitu vai saskaņā ar kopīpašuma ūdeņu īpašnieku savstarpējo vienošanos panākto zvejas limitu un rūpnieciskās zvejas rīku izvietošanas vietu vai teritoriju sadali.
21. Privāto ūdeņu īpašnieks, kuram pieder zvejas tiesības, var saņemt rūpnieciskās zvejas licenci attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē mēnesi pēc šo noteikumu 16.punktā minētā paziņojuma vai savstarpējās vienošanās iesniegšanas un maksas par rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošanu nokārtošanas pašvaldībā.
22. Ja privāto ūdeņu īpašnieks tam piederošās rūpnieciskās zvejas tiesības ir iznomājis vai pilnvarojis citu juridisko vai fizisko personu izmantot rūpnieciskās zvejas tiesības, attiecīgā persona pašvaldībā samaksā par rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošanu un šo noteikumu 21.punktā minēto rūpnieciskās zvejas licenci reģionālajā vides pārvaldē var saņemt, ja uzrāda attiecīgu pilnvarojumu vai nomas līgumu ar zvejas tiesību īpašnieku.
23 . Ja privātajos ūdeņos rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošanai tiek organizēta licencētā rūpnieciskā zveja, tai jāizstrādā atsevišķs nolikums, ievērojot normatīvo aktu prasības par licencēto rūpniecisko zveju.
IV. Makšķerēšanas tiesību izmantošana
24. Ar makšķerēšanu bez īpašnieka papildu atļaujas, ievērojot normatīvos aktus, var nodarboties visos privātajos ūdeņos, kuros zvejas tiesības pieder valstij, kā arī privātajās upēs un to privātajā īpašumā esošajās daļās, kurās saskaņā ar makšķerēšanas noteikumi e m nav aizliegta makšķerēšana.
25. Makšķerēšanai ezeros, kuri ir viena zemes īpašnieka zemesgabala robežās un kuros zvejas tiesības nepieder valstij, ir nepieciešama privāto ūdeņu īpašnieka atļauja.
26. Makšķerēšanai kopīpašuma ezeros, kuros zvejas tiesības nepieder valstij, ir nepieciešama kopīpašuma ezera īpašnieku (vismaz viena) atļauja, pamatojoties uz kuru makšķernieks var makšķerēt tajā ezera daļā, kas atrodas tuvāk atļaujas devēja zemei nekā cita īpašnieka zemei.
27. Privātajos ūdeņos maksa par īpašām atļaujām (licencēm) makšķerēšanas tiesību izmantošanai var tikt noteikta tikai tad, ja šajos ūdeņos tiek organizēta licencētā makšķerēšana, kurai saskaņā ar Ministru kabineta 1998.gada 15.septembra noteikumiem Nr.349 "Licencētās amatierzvejas — makšķerēš a nas — kārtība Latvijas Republikas ūdeņos" jāizstrādā atsevišķs nolikums.
V. Zvejas tiesību izmantošana nomātās ūdenstilpēs
28. Visi privātie ūdeņi zvejas tiesību izmantošanai var tikt iznomāti citām juridiskām un fiziskām personām.
29. Visas upes, kurās zvejas tiesības pieder vienīgi valstij, zivsaimnieciskiem izmantošanas veidiem — rūpnieciskai zvejai, makšķerēšanai un zivkopībai — var iznomāt Zivsaimniecības pārvalde pēc saskaņošanas ar reģionālajām vides pārvaldēm un attiecīgajām pašvaldībām.
30. Privātajā īpašumā esošās publisko ūdenstilpju daļas, izņemot upes, kurās zvejas tiesības pieder vienīgi valstij, zivsaimnieciskiem izmantošanas veidiem var iznomāt privāto ūdeņu īpašnieks, informējot par to attiecīgo pašvaldību.
31. Ezerus, kuros zvejas tiesības pieder vienīgi valstij, zvejas tiesību izmantošanai var iznomāt pašvaldības, informējot par to Zivsaimniecības pārvaldi, bet citiem izmantošanas veidiem iznomā privāto ūdeņu īpašnieks, informējot par to attiecīgo pašvaldību, vai ar tā atļauju — pašvaldība .
32. Privātos ūdeņus, kuros zvejas tiesības nepieder valstij, zivsaimnieciskiem izmantošanas veidiem un citiem izmantošanas veidiem iznomā privāto ūdeņu īpašnieks, informējot par to attiecīgo pašvaldību, bet upju vai to posmu iznomāšana ir pieļaujama pēc saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi un tikai noteiktiem izmantošanas veidiem, ievērojot upju hidrotehnisko nozīmi, bet nav pieļaujama kompleksa noma.
VI. Zvejas tiesību izmantošanas kontrole
33. Rūpniecisko zvejas tiesību izmantošanu un makšķerēšanu privātajos ūdeņos kontrolē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides valsts inspekcijas un reģionālo vides pārvalžu inspektori. Uzraudzības darbā savas kompetences ietvaros piedalās arī vides aizsardzības sabiedriskie inspektori, pašvaldību attiecīgi pilnvarotas institūcijas, policija, zemessardze, kā arī attiecībā uz trešajām personām — attiecīgo privāto ūdeņu īpašnieki un nomnieki.
34. Personas, kas pārkāpj šos noteikumus, likumos noteiktajā kārtībā saucamas pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības. Administratīvā atbildība vai kriminālatbildība neatbrīvo minētās personas no pienākuma atlīdzināt dabai nodarīto kaitējumu saskaņā ar Ministru kabineta 1998.gada 21.jūlija noteikumu Nr.261 "Rūpnieciskās zvejas noteikumi Latvijas R epublikas iekšējos ūdeņos" 2.pielikumā apstiprinātajām taksēm.
Ministru prezidents V.Kriðtopans
Ministru prezidenta biedrs,
satiksmes ministrs A.Gorbunovs