Raits Černajs, Latvijas Republikas Valsts kontrolieris, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

— Pavisam tuvu Ziemassvētki, drīz arī gadu mija. Kā jūs, Černaja kungs, raksturotu aizvadāmo 1998.gadu Valsts kontroles darbības laukā?

— Šis gads bijis īpatnējs — atzīmējām 75 gadu jubileju, kopš nodibināta Valsts kontrole (VK), un piecus gadus, kopš 1993.gada oktobrī Saeima atjaunoja likumu "Par Valsts kontroli". Kaut gan ne jau jubilejas ir svarīgākais, bet darbs un paveiktais, tomēr gribu uzsvērt: arī vēsture ir jāzina. Kāds gudrais teicis, ka bez pagātnes, bez vēstures nav nākotnes.

Šādos laika griežos lietderīgi ielūkoties pagātnē, izvērtēt padarīto. Un šogad bijuši vairāki notikumi, pasākumi, kas it kā izgājuši ārpus mūsu ikdienas. Šajā posmā par vienu no lielākajiem panākumiem uzskatu "Revīzijas rokasgrāmatas" izdošanu. Šeit lielāko palīdzību metodiskajā ziņā mums sniedza starptautiskā auditorfirma "Coopers and Lybrand", tagad tai ir mazliet cits nosaukums, bet finansiāli balstīja Pasaules banka.

Jau rokasgrāmatas tapšanas gaitā notika praktiskas nodarbības revīziju lietās, semināri un lekcijas Latvijas Universitātē, tika izstrādāti ieteikumi, kas nu apkopoti vairāku simtu lappušu biezajā krājumā un, galvenais, atbilst starptautiskajiem standartiem revīzijas jomā. Šajā mūsu revidentiem pieejamajā izdevumā konkrēti aprakstīts, piemēram, kā izvēlēties pārbaudāmo objektu, ir revīzijas riska analīze, plānošana, pierādījumu apkopošana un tamlīdzīgi. Protams, šādu darbu, ievērojot starptautisko pieredzi, veicām arī līdz šim, taču nebija tik stingri un detalizēti tas izstrādāts. Jāteic, ka "Revīzijas rokasgrāmatas" veidošanā rosīgi strādāja arī mūsu darba grupa, VK padomes locekle Dzidra Ceihnere.

Šo krājumu augstu novērtēja gan Ungārijā, kur to prezentēja mūsu kolēģi, gan Lietuvā un Igaunijā, kā arī citur. Turklāt esam pat apsteiguši Eiropas Savienības (ES) Revidentu tiesu, kas nav tik pilnīgi izstrādājusi šādu krājumu. Tā kā pašlaik rokasgrāmata iespiesta tikai latviešu valodā, nobriedusi nepieciešamība to tulkot angļu, vēlāk, iespējams, krievu un vēl kādā svešvalodā. Domāju, ka Eiropas Savienības struktūras te varētu palīdzēt ar finansēm, jo interese par to ir liela.

— Piekrītu, ka rokasgrāmata ir ļoti svarīgs palīgs un padomdevējs, taču galvenais ir — kā izmantot tajā paustās gudrības, ieteikumus un darboties saskaņā ar tiem.

— Protams, tas ir nākamais un sarežģītākais posms, jo jāpanāk, lai revidenti izmantotu to savā darbā. Valsts kontrole jau ilgāku laiku sadarbojas ar ES PHARE programmas apakšgrupu SIGMA, veidojot VK iekšējās revīzijas kvalitātes sistēmas modeli. Cerams, ka nākamā gada februārī šis apjomīgais darbs būs pabeigts. Katru gadu notiek darbinieku atestācija, un saprotams, ka tagad tā būs ciešā saistībā ar minētās rokasgrāmatas ieteikumu ieviešanu praksē. Strādājot Valsts kontrolē, nedrīkst iesūnot, bet nemitīgi jāmācās, jāstrādā, pilnveidojot sevi. Šajā ziņā palīdz gan Latvijas Universitātē rīkotie kursi par saskarsmes psiholoģiju, ētiku un citu. Jo ir gadījumi, kad dažam revidentam pamatoti pārmet augstprātīgu izturēšanos, zināmu snobismu. Bet tādi fakti nedrīkstētu būt!

Nozīmīga Valsts kontroles darbības sastāvdaļa ir sadarbība ar Eiropas Savienības kontrolējošām struktūrām, to skaitā ES Revidentu jeb Audittiesu. Starp citu, man labāk patīk latviskais — Revidentu tiesas — nosaukums. Ir kontakti ar Eiropas Komisijas iekšējām struktūrām. Šajā gadā Valsts kontroli apmeklēja ANO Attīstības depertamenta diagnostikas misija. Tās pārstāvji atzina, ka ir patīkami pārsteigti par padarīto tik īsā laikā, taču vienlaikus atzīmēja mūsu iestādes zemo datorizācijas līmeni, nav saslēgti pilnībā iekšējie tīkli, novecojuši datori...