Turpinājums

no 1.lpp.

Raits Černajs, Latvijas Republikas Valsts kontrolieris, — "Latvijas Vēstnesim"

Šajā jomā daudz darāmā tuvākajos gados.

Kopumā mūsu darba pozitīvais vērtējums bija par iemeslu tam, ka mani uzaicināja darboties par ANO Attīstības departamenta ekspertu, kura uzdevums saistīts ar nacionālo kontroles iestāžu izveidošanu un nostiprināšanu jaunajās demokrātijas valstīs. Zinu, ka man vajadzēs konsultēt Armēnijas Valsts kontroles kolēģus, perspektīvā — arī Kirgīzijas un citus, to valstu, kuras uzņemtas INTOSAI organizācijā. Šovasar pieredzes apmaiņā pie mums bija Ukrainas Valsts kontroles pārstāvji, tātad reāli uzsākta sadarbība.

— Pēdējā laikā daudz runā un raksta par korupciju, tās apkarošanu, arī starptautiskajā mērogā. Cik zināms, arī Valsts kontroles pārstāvjus aicina piedalīties starptautiskajos kongresos, konferencēs un semināros par antikorupcijas tematu. Kur, jūsuprāt, savu plecu šajā cīņā var pielikt Valsts kontrole?

— Jā, tā ir. Piemēram, šī gada aprīlī ASV Maiami dažiem VK pārstāvjiem bija iespējams piedalīties XII gadskārtējā konferencē par efektīvas finansu kontroles pilnveidošanu. Tās ietvaros norisinājās seminārs par korupcijas apkarošanas problēmām. Pēc tam Urugvajā Montevideo notika pasaules kongress par augstāko kontrolējošo institūciju lomu korupcijas apkarošanā. Šis jautājums ir aktuāls visā pasaulē, un nepiekrītu bieži vien masu saziņas līdzekļos paustajam, ka tikai Latvijā ir kritisks stāvoklis. Protams, situācija ir sarežģīta, pieņemtie likumi šajā jomā vēl nedarbojas, kā vajadzētu, jo korupcija ir liels finansu, politiskais un sociālais ļaunums. Tas ir kā vēzis ar visām metastāzēm, kas grauj gan ekonomiku, cilvēka psiholoģiju, gan demokrātiju un mazina sabiedrības ticību valsts pārvaldei. Cīņa pret korupciju ir kompleksa, globāla problēma. Tā kā Valsts kontroles pamatuzdevums ir uzraudzīt, lai valsts un pašvaldību finansu līdzekļu iekasēšana un izlietošana, kā arī rīcība ar valsts un pašvaldību mantu būtu likumīga, lietderīga un pareiza, var teikt: arī VK ir liela nozīme, risinot korpucijas apkarošanas jautājumus mūsu valstī. Taču Valsts kontroles uzdevums nav atklāt atsevišķus faktus un sodīt vainīgos, tas ir tiesībsargājošo iestāžu pienākums. Mūsu uzdevums — radīt šo kontroles uzraudzības vidi, kas nepieļauj korupciju. Tā sakot, mums jāpaceļ šī latiņa augstāk, lai neviens nevarētu un nemēģinātu pārlēkt tai. Domāju: mūsu valstī sliktākais ir tas, ka trūkst šo vispārējo stingro prasību pret likumu, arī grāmatvedības likumu un noteikumu ievērošanu. Nereti ierēdņu paviršību attaisno ar populismu, sak, nekas ārkārtējs nav noticis, nekas liels jau nav nozagts... Taču sākumā kāda paviršība dokumentos, neizpildīta atskaite vai nepaņemts čeks veikalā var būt sākums lielākam nodarījumam, nelikumībai. Jāizveido pilnīga finansu kontrole. Būtu ļoti gandarīts, ja ES eksperti varētu teikt, ka šīs iekšējās revīzijas struktūras labi strādā mūsu iestādēs un uzņēmumos.

Esmu ticies ar mūsu jaunās valdības vadītāju — premjeru, ar 7.Saeimas priekšsēdētāju, un sarunu nolūks bija — kas darāms, lai paralēli budžeta veidošanai strādātu pie šī kontroles uzraudzības mehānisma un tā īstenošanas. Arī Valsts kontrolē gribam izveidot metodoloģijas, plānošanas un attīstības departamentu, kas analizētu, gādātu par pieredzes apmaiņu, perspektīvu plānošanu un tamlīdzīgi. VK padome šāda departamenta dibināšanu ir akceptējusi, un esmu par to izdevis rīkojumu. Sākumā tajā būs kādi pieci cilvēki, kuri sadarbosies gan ar ES, tās Komisiju, Revidentu tiesu un citām struktūrām, zinās vairākas svešvalodas. Jaunais departaments apkopos svarīgāko tematisko revīziju rezultātus un sagatavos iesniegšanai Saeimai. Daudzu valstu parlamentos ir speciālas institūcijas, varbūt to dēvēt par sabiedrisko, publisko norēķinu komisiju. Tā apkopotu VK iesniegumus, ziņojumus, uzklausītu struktūras, kurās notikušas revīzijas, sagatavotu un virzītu izskatīšanai parlamentā jautājumus, kuri ir ārpus VK kompetences. Tad deputāti lemtu, kā tos īstenot — vai kādā likumdošanas aktā vai citos normatīvos dokumentos, ko pieņemtu Ministru kabinets.

— Kādā no iepriekšējām intervijām "LV" jūs teicāt, ka šādu priekšlikumu pamatos jau atbalstīja 6.Saeimas deputāti, taču, lai reāli īstenotu, cerat uz 7.Saeimu. Vai tāds atbalsts jau ir?

— Esmu par to runājis ar Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi. Domāju, ka mūsu priekšlikums gūs atsaucību parlamentā. Pašlaik gatavojam ziņojumus Saeimai par veiktajām revīzijām augstskolās, slimokasēs. Tur izteiksim savus secinājumus un priekšlikumus.

— Valsts kontroles revīzija Medicīnas akadēmijā ilgst jau aptuveni gadu. Kad sagaidāms galīgais slēdziens?

— Jā, šī lieta sarežģījusies, un mūsu praksē tas ir līdz šim nebijis gadījums, ka valsts dibināta mācību iestāde cenšas slēpt vairākus dokumentus, kas skar mācību maksu izlietošanu un vēl citus pārbaudei nepieciešamos dokumentus. Tiekoties personīgi ar Medicīnas akadēmijas vadību, pārstāvjiem, šķiet, sapratne jūtama, taču revīzijas gaitā atkal rodas pretrunas. Domāju, ka sabiedrībai ir jāzina, kādiem nolūkiem tiek tērēta studentu, to skaitā ārzemju studentu, mācību maksa. Mācību iestādei tika pagarināts termiņš, kad iesniedzamas papildu ziņas, trūkstošie dokumenti. Ja tas netiks izdarīts, tad būs jālemj par akadēmijas vadības administratīvu sodīšanu.

— Vai Valsts kontrolierim ir šādas tiesības?

— Jā, man tādas ir, lai gan līdz šim to esmu piemērojis ļoti reti. Ja arī šāds sods nelīdzēs, vajadzēs aicināt talkā prokuratūru, jo skaidrībai jābūt. Starp citu, esam veikuši revīzijas 16 mācību iestādēs, taču ar tik unikālu gadījumu, kā tas ir ar Medicīnas akadēmiju, sastopamies pirmoreiz.

— Taču masu saziņas līdzekļos laiku pa laikam pavīd apgalvojumi, ka VK revīzija traucē un pat grauj mācību iestādes darbu... Kāpēc Valsts kontrole nerīko preses konferenci un neievieš skaidrību šajā procesā?

— Uzskatu, ka Valsts kontrole nav nekāds politisko diskusiju klubs. Mūsu revidenti strādā, analizē dokumentus, lai viss kļūtu skaidrs. Bet runāt par graujošu darbību — tas, manuprāt, ir absurds un slikts vadības stils. Savstarpējās nesaskaņās, politiskajās kaislībās nav jāvaino Valsts kontrole.

— Šoruden kādā pašvaldību vadītāju sanāksmē piedalījāties arī jūs un vairāki VK departamentu direktori. Tur radās priekšlikums veidot darba grupu, lai labāk sadarbotos revīziju jomā, mācītu pašvaldību darbiniekus. Kā īstenojies šis nodoms?

— Jā, šāda darba grupa veidojas, lai gan formāli nodibināta vēl nav. Tomēr mūsu revidenti, mana padomniece Elga Bernāne regulāri apmeklē pašvaldības, dažādās sanāksmēs un semināros māca, skaidro grāmatvežiem un citiem pašvaldību darbiniekiem likumu piemērošanu, kā pareizi kārtot dokumentus, lai izvairītos no kļūdām u.tml. Domāju, ka pašvaldībām tas ir lietderīgi.

Valsts kontrole cenšas izvairīties no uzrēķinu uzlikšanas, taču ne jau tāpēc, lai mazāk sodītu, bet gan tāpēc, ka revīziju gaitā jau tiek novērstas nepareizības, kļūdas. Tas ir galvenais, jo rezultātā tiek racionāli, mērķtiecīgi izlietoti vai pat ietaupīti līdzekļi.

Veicot saimnieciskās darbības revīzijas, VK nākusi pie secinājuma, ka, nav viss gluži kārtībā ar mūsu likumdošanu saistībā ar uzņēmējsabiedrībām, kurām nodotas valstiskas funkcijas. No vienas puses, pozitīvi ir tas, ka valsts deleģē dažas funkcijas aģentūrām, taču, no otras puses, likums nosaka, ka akciju sabiedrību var izveidot, jaunu sabiedrību dibinot vai reorganizējot uzņēmumu. Pašlaik nevar reorganizēt valsts uzņēmumu par akciju sabiedrību. To pašlaik var attiecināt gan uz Ceļu satiksmes drošības departamentu, gan Tehniskās uzraudzības inspekciju, pat uz Valsts pārvaldes reformu biroju.

Arī privatizācijas procesā ir diezgan daudz nelikumību, tiek mainīts privatizējamo uzņēmumu mantiskais sastāvs, un rezultātā zūd valstij ievērojamas summas. Tā ka likumu un normatīvo aktu nesakārtotība arī rada augsni negodīgai rīcībai, zaudējumus valstij.

— Sarunas nobeigumā, lūdzu, miniet Valsts kontroles perspektīvā risināmos jautājumus nākamajā gadā!

— Pirmkārt, strādāsim paaugstināta riska zonas objektos. Turklāt centīsimies sastādīt darba plānu diviem gadiem, ar lielāku perspektīvu un mērķtiecību. Otrkārt, pievērsīsimies vairāk tematiskajām revīzijām, galvenokārt sociālajā, labklājības sfērā, ar noteiktu tālākas uzraudzības kontroli. Turpināsim pievērst uzmanību Aizsardzības ministrijai, drošības, izglītības jomai. Tuvākajās dienās man ir paredzēta tikšanās ar aizsardzības ministru Ģirtu Valdi Kristovski, jo, kā nesenā pagātne liecina, šajā ministrijā VK pārbaudēs tika atklāti būtiski trūkumi. Treškārt, pašvaldību revīzijās, šķiet, nāksies koncentrēt uzmanību piegādēm un pasūtījumiem pašvaldību vajadzībām, to kontrolei. Manuprāt, tas būs klupšanas akmens tūlīt pēc privatizācijas. Vēl vajadzētu panākt, lai no katra lielāka objekta projekta un būvniecības sākuma kārtība būtu dokumentos, naudas līdzekļu un citu resursu izmantošanā. Lai aiz vispārējiem nacionāliem lozungiem nevarētu paslēpties blēdības, procesam jābūt caurlūkojamam, šai ziņā es vispirms domāju par Nacionālās bibliotēkas celtniecības perspektīvu.

Un vēl — tuvākajā laikā ceram veidot vēl aktīvāku, pilnvērtīgāku Valsts kontroles konsultatīvās padomes darbību. Tā jau devusi savu ieguldījumu gan plānu izstrādāšanā, gan sabiedriskās domas analīzē. Taču varētu kopīgi padomāt par sabiedriskā fonda izveidi, kas stimulētu valsts un pašvaldības darbiniekus. Piemēram, kāpēc nenodibināt prēmiju vai stipendiju pagasta labākajam grāmatvedim? Tā ka ieceru un plānu mums netrūkst.

Rita Belousova,

"LV" nozares redaktore