Mūsu dienišķā Maize

Foto: Māris Kundziņš

Par maiznieka amatu droši var sacīt, ka tas ir viens no senākajiem ne vien Rīgā, bet arī Latvijā. Jau kopš 1235.gada ir zināmi Maiznieku zeļļu brālības statūti. Tolaik, dibinot šo brālību, par galveno tika uzskatīta ne vien kopīga garīgo vajadzību aprūpe, bet arī pašpalīdzība.

Pirms pieciem gadiem tika nodibināta Latvijas maiznieku biedrība. Jo Latvijas pirmās brīvvalsts laika maiznieka amata zeļļi Kārlis Zālīte, Jūlijs Kligulis, Johans Motto, Fricis Ozoliņš, Rihards Krūmiņš un vēl citi bija norūpējušies, lai tiktu saglabāta maiznieka amata meistaru pēctecība. Lai nezustu gadsimtiem koptās senču rudzu maizes cepšanas receptes un tradīcijas. Turklāt vecajiem maizniekiem bija vēlēšanās šo amatu vairāk attīstīt.

Maiznieku biedrība ir profesionāla organizācija, kas veic arī zeļļu un meistaru atestāciju, apmācību, tāpat arī ar maizes cepšanu saistīto normatīvo dokumentu izstrādi un kārto vēl daudz citu profesionālu lietu. Biedrības priekšsēdētāja Gaida Bergmane ar maizes cepšanu saistīta jau vairāk nekā trīsdesmit gadu. Savulaik strādājusi visiem pazīstamajā lielajā maizes ceptuvē "Druva" un maizes cepšanas tehnoloģiju pārzina no "A" līdz "Z". Viņa teic, ka biedrības dibināšanas iemesls bijis visai prozaisks, — lai, tāpat kā Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, atverot maizes ceptuvi, tajā būtu arī meistars, kas par produkciju atbild.

Pašlaik Latvijā ir aptuveni simt lielāku un mazāku maizes ceptuvju, kas mūsu valstij ir visai daudz. Gaida Bergmane atgādina, ka vēl pavisam nesenā pagātnē maizi Latvijā cepa septiņas fabrikas un dažas rajonu Patērētāju biedrību ceptuves.

Katra ceptuve var izstrādāt savu maizes recepti, taču tā noteikti ir jāsaskaņo ar valsts standartu, kurā bez visa cita ir norādītas arī kaitīgo vielu, piemēram, toksisko elementu, pieļaujamās robežas. Maizes sertifikāciju veic Nacionālā vides veselības centra Higiēnisko izmeklējumu laboratorija. Tajā pārbauda, vai maize atbilst mitruma, skābuma, mīkstuma un pārējām normām. Pašu vien izgudrotās receptes, kas netiek pielīdzinātas valsts standartam, neko labu nedod. Daudzi droši vien joprojām atceras kādu laiku veikalos nopērkamās "uzpūstās" maizes. Ceptuvju īpašnieki no Holandes, Austrijas, Zviedrijas un citām valstīm ieveda uzlabotājus.