Zviedrijas

preses, radio,

televīzijas viedokļi

Jānis Pāvuls, Zviedrijas radio, — "Latvijas Vēstnesim", 1998. gada 17. decembrī

Kaut arī Latvijas Ārlietu ministrija pamatoti bija cerējusi uz panākumiem bagātu Eiropas Savienības (ES) galotņu konferences iznākumu, realitāte tomēr manāmi atšķiras no iecerētā, kaut arī oficiālie avoti pauž pretējus viedokļus.

Zviedrijas prese, kas jau gadiem ilgi ar lielu interesi seko ES un Baltijas attīstībai, Vīnes konferenci nevērtē pārāk augstu.

Vairums rakstu ar zināmām šausmām konstatē, ka Savienība arvien redzamāk kandidātvalstīm pagriezusi muguru un vismaz pašlaik galveno uzmanību veltī iekšējām nesaskaņām.

Konservatīvā "Svenska Dagbladet" savā analizē norāda, ka konference dēvējama par principu upurēšanu, kur devīgais Ziemassvētku vecis likts par priekšzīmi. Vienīgā konkrētā ziņa bijusi par to, vai arī turpmāk būs iespējams piepildīt "tax–free" tūtas ar tabaku un alkoholu.

"Hofburgas pils pārvērtās par bazāru, kad jaunā politiķu ģenerācija to ieņēma… Visas domas par principiem un ticamību tika upurētas bezcerīgā meklējumā pēc lētas popularitātes." Pats trakākais šai sakarībā, analītiķu uztverē, bijis tas, ka ES parādījusi — tā ir viegli pakļaujama lobijistu spiedienam. "Vīnes konferences vēstījums laikam izraisa zināmu vielu pārdomām trūcīgākajās valstīs Austrumeiropā un Viduseiropā… Šīm (kandidāt-)valstīm taču nepārtraukti jāklausās, ka tām jāpilda un jāakceptē katrs ES likuma paragrāfs, lai tiktu ielaists šai klubā… Ko (šīs valstis) domā, redzot, kā šodienas ES pamet likumdošanu?"

Tās pašas avīzes redaktors norāda, ka divas galotņu konferences, vairāk nekā 40 ministru sanāksmes, vairāk nekā 100 ekspertu konferences un 1000 komisiju sēdes Eiropas Savienībai šo pusgadu būtībā tikai radījušas vienu konkrētu panākumu — līgumu ar Šveici. Jauni lēmumi par Savienības paplašināšanu tika pārlikti uz galotņu konferenci Helsinkos 1999. gada decembrī "…Organizācija, šķiet, kļuvusi uz iekšu vērsta, nevis atvērta jaunbrīvajām valstīm Austrumeiropā un Viduseiropā."

Neatkarīgi liberālā "Uppsala Nya Tidning" uzsver, ka ambīcijas no Luksemburgas konferences pamatīgi nobālējušas. "Valsts vadītāji, bez šaubām, vēl, pienākuma spiesti, runā par paplašināšanās nepieciešamību un vēlamību, taču uzsvars tagad tiek likts uz problēmām, nevis uz iespējām." Tiek norādīts, ka ES Komisijas rekomendācijas attiecībā uz Latviju (par iecelšanu t.s. A grupā) tika ignorētas. Vienīgais secinājums — Latvija, Lietuva un Slovākija Helsinkos pēc gada saņems kaut kāda veida paziņojumu.

"Latvijai ir iemesls justies neapmierinātai. Ņemot vērā, cik sirsnīgi daudzas ES valdības apsveica Latviju pēc pavalstniecības referenduma oktobrī, radās šķietams optimisms par reāliem panākumiem un cerība, ka galotņu konference vismaz ievēros ES Komisijas rekomendācijas. Latvijai un pārējām kandidātvalstīm tagad neatliek nekas cits kā turpināt reformu procesu un zemapziņā konstatēt, ka vēl tāls ceļš ejams… Eiropas Savienībai savukārt nevajadzētu iluzoriski domāt, ka Latvijas un pārējo kandidātvalstu interese par ES ir pašsaprotama. Tā var mainīties, ja paplašināšanās process tiek vilkts garumā un to uztver kā netaisnīgu."