Zviedrijas

preses, radio,

televīzijas viedokļi

Jānis Pāvuls, Zviedrijas radio, — "Latvijas Vēstnesim", 1998. gada 17. decembrī

Turpinājums no 1.lpp.

Arī sociāldemokrātiskā "Aftonbladet" pauž izbrīnu par Vīnes konferenci. Redaktors izsaucas — ES vajadzēja atjēgties, ka aukstais karš ir beidzies. Viņš norāda, ka ES dominējošam jautājumam bez izņēmuma vajadzēja būt par paplašināšanos uz Austrumeiropu un Viduseiropu. "Berlīnes mūris krita pirms deviņiem gadiem, vēl desmit gadu var paiet, kamēr ES gribēs uzņemt kādu jaunu dalībvalsti." Redaktors domā, ka perspektīvas ir drūmas un tas viss saistīts ar nacionāli egoistiskām interesēm jau esošajās dalībvalstīs.

Visasāk redaktors kritizē Vāciju un Austriju, kas baidoties no lētā darbaspēka iepludināšanas no Austrumiem.

Taču redaktors vēl uzsver, ka ES nav atrisinājusi institucionālās reformas. "Lielvalstis grib nostiprināt savu ietekmi, lai samazinātu jauno dalībvalstu rīcības brīvību. Šādas prasības ir jāapkaro, jo tās ir nedemokrātiskas. Zviedrija un Dānija, ko tik bieži raksturo kā eiroskeptiskas un bremzes klučiem līdzīgas valstis, ir vienīgās dalībvalstis, kas ar pilnu krūti iesaistījušās cīņā par vienotu Eiropu. Šādai nostājai būtu jābūt pašai par sevi saprotamai katram īstam eiropietim."

Arī neatkarīgā "Expressen" secina, ka ES ir aizķērusies. Vīnes konference dēvējama par Eiropas vēstures iekavu. "Attiecībā uz paplašināšanu austrumu virzienā Zviedrija un Dānija godam cīnās, lai Latviju iekļautu kandidātvalstu A grupā. Taču divas mazas Ziemeļvalstis, kas turklāt izvēlējušās nepiebiedroties EMU, nav pietiekami nopietns spēks. Latvijai, ticams, nāksies gaidīt vēl kādu gadu."

Kaut arī zviedru prese lielā mērā izsaka atzinību Zviedrijas un Dānijas pūliņiem, tomēr ir interesanti mazliet pavērot parlamentāro (konservatīvās Moderātu partijas) opozīcijas viedokli. Savā iknedēļas interneta vēstulē Moderātu partijas vadītājs Karls Bilts ( Carl Bildt ) raksta: "Gan Eiropai, gan Zviedrijai būtu bijis labāk, ja pavadītās stundas Vīnē būtu veltītas tam, ka risinātu paplašināšanas procesu uz priekšu… Latvija nedabūja pamatoti cerēto atbalstu — un tas ir slikti, Komisijas rekomendācijas ir izsvītrotas no galotņu konferences secinājumiem. Nevar neminēt to, ka radies iespaids — Zviedrijas valdība pamatīgi atkāpusies. Pirms gada, tūlīt pēc Luksemburgas konferences, valdība izbazūnēja, ka tā panākusi visu triju Baltijas valstu vienlaikus sarunu uzsākšanas startu. Tā nebija taisnība, bet tas uzlika zināmus pienākumus nākotnes darbībai. Vienu gadu vēlāk valdība akceptē, ka konference neatbalsta Komisijas pozitīvos secinājumus par Latviju. Tas ir pamats nopietnai kritikai."

a