ATSAUCĒ IETVERT:
Par subsīdiju piešķiršanu (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.12.1998., Nr. 375/380 https://www.vestnesis.lv/ta/id/50982
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Zemkopības ministrijā
Par subsīdiju piešķiršanu
Turpinājums no 1.lpp.
Iekšējā tirgus aizsardzība
14. decembrī Viļņā par šiem jautājumiem sprieda Baltijas valstu brīvās tirdzniecības līguma apvienotā komiteja, lai regulētu minētā līguma darbību. Problēmas rada cūkgaļas imports no Igaunijas. Pēdējos mēnešos valstī patērē apmēram 1000 tonnu cūkgaļas, no tām 500 tonnas ir Igaunijā ražotā gaļa. Izskatīts tika arī jautājums par saldo biezpiena sieriņu eksportu uz Lietuvu, arī lietuviešu pretenzijas pret Latviju kartupeļu cietes apjomīgā eksporta dēļ, jo kaimiņvalsts tirgū šis produkts no Latvijas piepilda 99 procentus. Apvienotā komiteja drīzumā spriedīs arī par Lietuvas cukura importu uz Latviju, jo tur ražotais cukurs tiek dotēts, lai Latvijas tirgū tam būtu zemāka cena nekā mūsu cukuram. Pozitīvi ir tas, ka minētie jautājumi ir apspriesti visu triju Baltijas valstu līmenī kopīgi. Saskaņā ar Baltijas valstu brīvās tirdzniecības līguma 16. pantu ieinteresētajai pusei ir tiesības 30 dienas pēc jautājuma izskatīšanas, ja nekādi pozitīvi pasākumi netiek veikti, ķerties pie tirgus situācijas uzlabošanas. Pēc esošās likumdošanas Ministru kabinets (MK) nav tiesīgs iejaukties muitas tarifu, nodokļu un nodevu jautājumos. Zemkopības ministrija vēlas panākt izmaiņas likumdošanā un lai MK būtu tiesības ārkārtas gadījumos par īslaicīgiem pasākumiem saņemt rīcības pilnvaras ekonomisku pasākumu ieviešanai tirgus sakārtošanā. Protams, tam nepieciešams 7. Saeimas pilnvarojums. Iekšējā tirgus aizsardzībai būtu jāievieš kvotas. Toties ir jāizlemj, vai kvotas attieksies tikai uz Igaunijas cūkgaļu, cūkgaļu Baltijas brīvās tirdzniecības līguma ietvaros vai arī uz zināmu laiku par jebkuru importēto cūkgaļu. Diemžēl uz ES valstīm šo procesu nevarēs attiecināt, jo tad par to jālemj ES Apvienotajā komitejā.
Astra Salcēviča —
"Latvijas Vēstnesim"
Kopsavilkums ārkārtas subsīdiju saņemšanai
par 1998.gada decembrī deklarētajām ziemāju (graudaugu) platībām
| Nr. | Rajona | Ziemas | Kopā | Kopā | 1998.g./ | |||
| p.k. | nosaukums | kvieši | rudzi | mieži | tritikāle | 1998.g. | 1997.g. | 1997.g. % |
| ha | ha | ha | ha | ha | ||||
| 1. | Aizkraukles | 1008,9 | 2109,4 | 0 | 506,6 | 3624,9 | 4039 | 89,75% |
| 2. | Alūksnes | 922,9 | 328,1 | 0 | 129,7 | 1380,7 | 2266 | 60,93% |
| 3. | Balvu | 760,7 | 1020,4 | 0 | 156,7 | 1937,8 | 4829 | 40,13% |
| 4. | Bauskas | 12 898,3 | 1023,1 | 0 | 1143,4 | 15 064,8 | 17 397 | 86,59% |
| 5. | Cēsu | 915,3 | 931,4 | 0 | 205,7 | 2052,4 | 2900 | 70,77% |
| 6. | Daugavpils | 2265,7 | 2692,3 | 31,5 | 490,8 | 5480,3 | 8760 | 62,56% |
| 7. | Dobeles | 13 725,2 | 590,8 | 4 | 218,6 | 14 538,6 | 17 951 | 80,99% |
| 8. | Gulbenes | 527,5 | 1117,7 | 0 | 24,8 | 1670,0 | 2685 | 62,20% |
| 9. | Jēkabpils | 3070,5 | 3327,7 | 42 | 206,8 | 6647,0 | 6682 | 99,48% |
| 10. | Jelgavas | 14 335,5 | 1516,2 | 0 | 84,4 | 15 936,1 | 16 511 | 96,52% |
| 11. | Krāslavas | 998,5 | 1673,4 | 1,5 | 211,8 | 2885,2 | 3762 | 76,69% |
| 12. | Kuldīgas | 2577,3 | 2812,5 | 3,5 | 126,3 | 5519,6 | 5828 | 94,71% |
| 13. | Liepājas | 5361,1 | 2658,8 | 1,5 | 293,2 | 8314,6 | 13 771 | 60,38% |
| 14. | Limbažu | 809,2 | 2033,3 | 0 | 61,3 | 2903,8 | 2000 | 145,19% |
| 15. | Ludzas | 975,6 | 1989,2 | 0 | 31,8 | 2996,6 | 4465 | 67,11% |
| 16. | Madonas | 1862,2 | 882,6 | 0 | 203,7 | 2948,5 | 5054 | 58,34% |
| 17. | Ogres | 989,7 | 2048 | 0 | 124,3 | 3162,0 | 2598 | 121,71% |
| 18. | Preiļu | 3371,8 | 2076,9 | 1 | 278,5 | 5728,2 | 7830 | 73,16% |
| 19. | Rēzeknes | 1316,2 | 1540,8 | 0 | 287,3 | 3144,3 | 6542 | 48,06% |
| 20. | Rīgas | 719,3 | 2338,4 | 0 | 114,7 | 3172,4 | 3758 | 84,42% |
| 21. | Saldus | 12 184,5 | 562,3 | 12,2 | 55,8 | 12 814,8 | 14 070 | 91,08% |
| 22. | Talsu | 2600,5 | 2336,3 | 1 | 124,3 | 5062,1 | 5908 | 85,68% |
| 23. | Tukums | 8414,0 | 1551,4 | 128,2 | 168,4 | 10 262,0 | 9972 | 102,91% |
| 24. | Valkas | 1290,6 | 2459,4 | 0,1 | 64,7 | 3814,8 | 3852 | 99,03% |
| 25. | Valmieras | 815,6 | 4735,5 | 0 | 146,2 | 5697,3 | 5245 | 108,62% |
| 26.Ventspils | 803,5 | 1003,2 | 0 | 399,6 | 2206,3 | 1937 | 113,90% | |
| Pavisam | 95 520,1 | 47 359,1 | 226,5 | 5859,4 | 148 965,1 | 180 612 | 82,48% |
* — 1997.gada ziemāju sējplatības — CSP dati
Ārlietu ministrijā
Par nostāju Irākas jautājumā
Pagājušajā naktī ASV un Lielbritānija uzsāka militāru operāciju pret objektiem Irākā. Triecieni vērsti pret objektiem saistībā ar ķīmisko un bioloģisko ieroču ražošanu.
Latvija jau agrāk ir nosodījusi Irākas nesadarbošanos ar ANO Speciālās komisijas inspektoriem. Irākas valdība nav ļāvusi komisijai veikt ANO Drošības padomes rezolūcijā Nr.1205 paredzētos uzdevumus un saņemt visu nepieciešamo informāciju par Irākas neatļautajām ieroču programmām. Šādu Irākas politiku grūti izskaidrot citādi kā ar vēlmi tiešām attīstīt masu iznīcināšanas ieročus.
Latvija uzskata, ka šāda Irākas rīcība ir pretrunā ar starptautiskās sabiedrības centieniem novērst masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanos. Globālie masu iznīcināšanas ieroču aizliegšanas režīmi ir starptautiskās drošības sistēmas neatņemama sastāvdaļa.
Situācijā, kad diplomātisku risinājumu iespējas bija izsmeltas un nebija citas alternatīvas kā militāra spēka lietošana, Latvija pauž izpratni par ASV un Lielbritānijas spertajiem soļiem. Irāka jau agrāk ir vairākas reizes brīdināta, un tai bija visas iespējas novērst militāros triecienus.
Latvija nožēlo, ka Irāka šīs iespējas netika izmantojusi. Latvija uzskata, ka vienīgais risinājums krīzei ir Irākas nekavējoša gatavība atsākt sadarbību ar ANO inspektoriem un pilnībā izpildīt ANO DP prasības.
Ārlietu ministrijas preses centrs