Pirms notikuma

Par bezvīzu režīmu ar

Šengenas līguma valstīm

Berlīnē 16. decembrī tika pieņemts politisks lēmums uzsākt darbu, lai līdz nākamā gada 1. martam atceltu vīzu režīmu ar trim Baltijas valstīm.

Šengenas līguma dalībvalstu izpildkomiteja savā lēmumā izteikusi Latvijai, Lietuvai un Igaunijai arī aicinājumu pievienoties ANO 1954. gada 28. septembra konvencijai "Par bezvalstnieku (apatrīdu) statusu". Mūsu valstij prasīts arī uzlabot robežkontroli un ieviest ar elektronisko aparatūru lasāmas pases un vīzas. Latvijai līdz 1. martam arī jānoslēdz readmisijas jeb nelegāli ieceļojušo personu atpakaļuzņemšanas līgumi ar visām Šengenas līguma dalībvalstīm.

Pēc Latvijas Ārlietu ministrijas informācijas, visi šie līgumi jau ir sagatavošanas stadijā.

Ārlietu ministrs Valdis Birkavs šo jaunāko attīstību tēlaini nosauca par "Eiropas atvēršanos Latvijai" — gan tūrisma ceļojumiem, gan darījuma braucieniem. Šis pēdējais aspekts, domājams, ir jo svarīgāks.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Šengenas līguma valstis līdz 1999. gada 1.martam ievadīs nepieciešamos pasākumus vīzu režīma atcelšanai. Vācijai tas nozīmē, ka nekavējoties, pamatojoties uz 16.decembra lēmumu, ar Baltijas valstu valdībām jānoslēdz atbilstošas vienošanās, kuras ļauj Vācijas pilsoņiem pēc abpusējības principa bez vīzām ieceļot uz laiku līdz trim mēnešiem attiecīgajās valstīs. Lēmuma pieņemšana bija Šengenas līgumvalstu prezidentūras pienākumus veicošās valsts — Vācijas — iniciatīva.

Valsts ministrs Ferhoigens vīzu režīma atcelšanu vērtēja šādi: "Tādējādi Vācija ir ievērojusi bezvīzu režīmu ieviešanas grafiku attiecībā uz Baltijas valstīm. Brīvas ceļošanas ieviešana ir svarīgs eiropolitisks signāls, kas pasvītro Baltijas valstu piederību Eiropai. Ar šo mēs arī atzīstam lielo ieguldījumu, kuru Baltijas valstis ir devušas robežapsardzes, politiskā patvēruma meklētāju un ārzemnieku politikas jomā."

Vācijas vēstniecības informācija

Latvijas zinātniekiem

Arvien noturīgāk un paliekošāk Latvijas vēsturē sevi ieraksta uzņēmums "Grindeks", kura farmaceitiskā produkcija iecienīta ne tikai Latvijā vien. Akciju sabiedrību "Grindeks" labi pazīst Baltijas, Krievijas, NVS un Eiropas valstu tirgū, bet uz Japānu aiziet viena trešā daļa uzņēmuma produkcijas.

Šoreiz nerunāsim par ražošanu, bet par uzņēmuma tradīcijām, kurās augstāk par visu tiek vērtēta darbinieku profesionalitāte un attieksme pret cilvēku kopumā. "Grindeks" rūpējas ne tikai par savu kolektīvu, bet nozīmīgu daļu savas peļņas veltī arī mecenātismam, tā ierakstot jaunas lapaspuses gan savās, gan visas valsts tradīcijās.

Katru gadu 20.decembrī "Grindeks" atzīmē sava uzņēmuma dibināšanas dienu, bet šogad šis notikums 19.decembrī Dailes teātrī risināsies kopīgi ar Latvijas Zinātņu akadēmiju. Pirmo reizi tiks pasniegtas Latvijas Zinātņu akadēmijas un "Grindeks" gada balvas un prēmijas zinātnē. Kā apliecinājumu piešķirtajai balvai laureāti saņems mākslinieka Jāņa Mikāna veidotās zelta un sudraba goda zīmes ar pūces kā gudrības un zināšanu simbola attēlu. Saskaņā ar nolikumu Latvijas Zinātņu akadēmijas un publiskās akciju sabiedrības "Grindeks" ikgadējās balvas un trīs prēmijas 1000 latu vērtībā par izcilu veikumu un mūža devumu zinātnē tiks piešķirtas Latvijas ievērojamiem zinātniekiem; četras balvas un prēmijas 250 latu vērtībā saņems labākie jaunie Latvijas zinātnieki.

Un šī nav vienīgā tālredzīgā un pašlaik Latvijai nepieciešamākā mecenātisma izpausme. Nu jau četrus gadus pēc kārtas rudenī, ievērojamā pirmā latviešu izcelsmes farmaceita, dabaszinātnieka un ārsta Dāvida Hieronīma Grindeļa dzimšanas dienā — 9.oktobrī — uzņēmums "Grindeks" pasniedz savu augstāko apbalvojumu — Grindeļa medaļu — Latvijas, kā arī ārvalstu zinātniekiem, pētniekiem, mācību spēkiem, farmaceitiem, ārstiem un ražotājiem.

Uzņēmuma tradīciju klāsts ir bagāts — kaut vai profesionālo svētku organizēšana visiem Latvijas aptiekāriem kopā ar citiem farmaceitiskajiem uzņēmumiem, populāri ir arī paša uzņēmuma sporta svētki vasarā.

Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklim Valdim Jākobsonam viena no būtiskākajām iezīmēm — aiz aprēķiniem, skaitļiem un naudas summām saskatīt cilvēku kā galveno panākumu atslēgu un darīt visu iespējamo, lai speciālists varētu celt savu kvalifikāciju, lai viņam būtu nodrošinātas visas sociālās garantijas. Strādādams daudzās profesionālās padomēs un biedrībās, kā ekonomists labi pārzinādams ne tikai sava uzņēmuma, bet arī valsts attīstības problēmas, Valdis Jākobsons cer uz šādu vadības stilu orientēt arī citus. Bet kā mecenāts viņš pārliecinoši darbojas tieši tajās jomās, kas nes augļus ne tikai atsevišķai nozarei, bet visai Latvijai. Arī balvas zinātnē "Grindeks" piešķir tiem zinātniekiem, kas līdz šim nav pietiekami novērtēti, piemēram, humanitārās zinātnēs, kas saistītas ar latviešu tautas vēstures un mentalitātes pētīšanu 1000 latu prēmiju saņems viens no "Letonikas" programmas veidotājiem akadēmiķis Saulvedis Cimermanis, akadēmiķis Marģers Līdaka — par izcilu veikumu bioloģiski aktīvu vielu pētniecībā un profesors Uldis Ulmanis — par izcilu veikumu magnētisko materiālu fizikā. Balvu un prēmiju "Latvijas labākais jaunais zinātnieks" saņems četri pētnieki — ķīmiķis Edgars Sūna, datorzinātnieks Ģirts Karnītis, molekulārbioloģe Anna Streļņikova un ekonomiste Līga Švānberga.

"Grindeks" kolektīvs ir pārliecināts, ka šī jaunā iedibinātā tradīcija kopā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju turpināsies ne tikai nākamajā gadā, bet arī nākamajā gadsimtā.

Helēna Grīnberga,

LZA preses sekretāre