Šodien, 18. decembrī, Jūrmalā, Lielupes Zinātnes nama konferenču zālē, — Latvijas Pašvaldību savienības VIII kongress

Vēl vakar, 17.decembrī, Jūrmalā, viesnīcā "Lielupe", Bulduru prospektā, notika LPS VII kongresā ievēlētās valdes pēdējā — paplašinātā — sēde, uz kuru bija aicināti piedalīties arī Latvijas Pašvaldību savienības domes locekļi. Sēdes darba kārtībā bija LPS VIII kongresam piedāvāto dokumentu apspriešana. It īpaši sakarā ar rezolūciju par nesen izveidotās valdības deklarāciju. Tās pirmprojektā ir vairākas tēzes, kas varētu kļūt par šīsdienas kongresa diskusiju objektu. Reizē ar to deklarācijas projektā atzīmēta virkne pozitīvu ieviržu, kas varētu sekmēt valdības un pašvaldību kontaktus.

Tostarp šajā rīta stundā kongresa delegāti un viesi jau būs saņēmuši Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža Andra Jaunsleiņa sveicinājuma rindas:

"Latvijas Pašvaldību savienības kārtējo kongresu mēs gaidām ar cerībām, ka mums kopīgi izdosies rast risinājumu problēmām, kas neveicina pašvaldību attīstību. Mums kopīgi ar Saeimu, valdību, partijām un sabiedriskajām organizācijām ir jāatrod tie atbalsta punkti, kas mūs vieno. Tad ieguvēji būsim visi. Mums jāpierod pie uzskatu un viedokļu dažādības un jāsaprot, ka tā ir mūsu galvenā bagātība, nevis trūkums. Jāmācās pieņemt kompromisus kā attīstības veicinātājus, nevis kā uzskatu nodevību. Cerēsim, ka vienīgā pareizā viedokļa laiks ir pagājis."

Par to, kas paveikts un mazāk izdevies vai nepavisam nepaveicies, Andris Jaunsleinis runās jau pēc stundas Vikingu ielas staltā nama plašajā zālē, jo problēmu aprises ir plašākas, nekā var iekļaut pusstundai paredzētajā priekšsēža pārskata ziņojumā. Sešdesmit jautājumi, kas aplūkoti LPS valdes sēdēs kopš septītā kongresa, ir tikai milzīgā leduskalna mazākā, katram redzamā daļa. Arī piecpadsmit LPS valdes locekļu veikums nav izsverams piecās minūtēs debašu laikā.

Un tomēr — kongress ir Latvijas Pašvaldību savienības vissvarīgākais forums, kas allaž pievērsies vissvarīgākajām norisēm mūsu valstī. Patlaban uzmanības centrā nokļuvuši divi būtiski vēl 6.Saeimā pieņemtie un Valsts prezidenta izsludinātie likumi: Teritorijas attīstības plānošanas likums, kas pieņemts 15.oktobrī un stājies spēkā ar 13.novembri, kā arī Administratīvi teritoriālās reformas likums, kas pieņemts 21.oktobrī un tāpat stājies spēkā ar 13.novembri. Tātad to īstenošanas laikam jau aizvadīts vairāk nekā mēnesis, un arī LPS jau izjutusi likumu prasību izpildes nepieciešamību.

Kaut vai to, ka ATR likuma 17.panta pirmajā sadaļā teikts: "Administratīvi teritoriālās reformas koordinācijai Ministru kabinets izveido Administratīvi teritoriālās reformas padomi. Padomes sastāvā vienādā skaitā ietilpst Latvijas Pašvaldību savienības un valsts pārvaldes institūciju pilnvaroti pārstāvji." Saskaņā ar šo prasību jau novembrī LPS valdes kārtējā sēdē izraudzīja astoņus kolēģus šī sevišķi svarīgā uzdevuma veikšanai. Tie ir Andris Bērziņš (Rīga), Uldis Ivans (Jelgava), Andrejs Ceļapīters (Madona), Zigmunds Fīrers (Saldus), Jānis Dimitrejevs (Viesīte), Jānis Teikmanis (Bauska), Aleksandrs Lielmežs (Mālpils) un Gunārs Laicāns (Dundaga).

Viena no būtiskākajām aizvadītā gada iezīmēm LPS darbībā vispār bijusi tāda, ka jūtami paplašinājušies kontakti ar dažādām struktūrām. Tagad Latvijas Pašvaldību savienībai ir savi pārstāvji Baltijas komitejā, Nacionālā plānojuma vadības grupā, Zemes politikas konsultatīvajā padomē, projekta "Atbalsts teritoriālajai reformai Latvijā" saskaņošanas padomē, kopumā ap divdesmit dažādās padomēs un vadības grupās. Tas liecina, ka pašvaldības pamazām neatlaidīgi ieņem pienācīgu vietu sabiedriskajā apritē, kaut gan dažkārt uzdevumi ir visai sarežģīti, piemēram, līdzdalība starpinstitūciju komisijā mērķdotāciju piešķiršanai teritoriālplānošanai un attīstības projektu izstrādāšanai vai sociālo partneru sadarbības padomē nodarbinātības jautājumos.

Tāpat kā līdz šim gana rosīgas bijušas LPS struktūrvienības — pagastu apvienība un pilsētu savienība, savu pirmo darba gadu sparīgi aizvadījusi pašvaldību izpilddirektoru asociācija. Ne velti tās dalībnieku saietā Tērvetē turienes pagasta vecākais Edvīns Upītis un veselības centra direktors Miķelis Gediņš viņnedēļ izteicās, ka tik enerģisku domubiedru kopu, kādi viņu izpratnē esot izpilddirektori, negadoties sastapt pārāk bieži.

Viens no tematiem, ko LPS līdzšinējā valde kopā ar domniekiem vakar pārrunāja, apspriežot kongresa noslēguma rezolūciju, bija tāds: noteikt 1999.gadu par pašvaldību gadu, atzīmējot desmitgadi kopš pirmajām demokrātiskajām pašvaldību vēlēšanām 1989.gadā. Jo reizē tas būs arī administratīvi teritoriālās reformas īstenojuma pirmais gads.

Latvijas Pašvaldību savienības durvis joprojām ir atvērtas. Tālab zīmīgs ir fakts, ka LPS VIII kongresa priekšvakarā tās saimē uzņēma trīs administratīvās vienības no dažādiem novadiem — Ludzas rajona Cirmas pagastu, Dobeles rajona Bikstu pagastu un Cēsu rajona Mores pagastu.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors