Par Latvijas uzņēmēju

ceļu uz pasaules tirgiem

Pieņemšana Latvijas vēstniecībā Oslo. Klātesošos uzrunā Latvijas vēstnieks Norvēģijā Valdis Krastiņš

Pirmo reizi nokļūstot Norvēģijas galvaspilsētā Oslo, var pat samulst - nami gandrīz tādi paši kā Rīgā, arī veikalu nosaukumi ierasti — "Rimi", "Cubus", "Nille", "DressMann"... Taisnības labad gan uzreiz jāpiebilst, ka produktu piedāvājums mūsu "Rimi" ir daudz plašāks.

Taču pēc brīža viss, kā saka, tiek nolikts savās vietās. Oslo visos virzienos šķērso daudzlīmeņu ātrgaitas ceļi, visur modernas biroju ēkas, savus kaklus snaiksta celtņi, rūc buldozeri un ekskavatori — šķiet, ka pilsētā nav rodama tāda vieta, no kuras nebūtu redzama kāda jaunbūve. Tikai tad Oslo viesis tā īsti aptver — viņš ieradies vienā no bagātākajām pasaules valstīm, kas savu labklājību sākusi veidot tikai kopš septiņdesmitajiem gadiem, kad Norvēģija sāka apgūt Ziemeļjūras naftas atradnes.

Kādas tautas parunas pirmā daļa vēsta — bagāts dara, kā grib. Un, lūk, ieinteresēt šo bagāto norvēģi, radīt viņā vēlēšanos iegādāties Latvijas preci, tad arī bija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras izstādes "Expo Latvia" uzdevums. Divas decembra dienas Oslo priekšpilsētas Sandvikas izstāžu centrā "INFO-RAMA" savus ražojumus piedāvāja 17 Latvijas firmas, kuru vidū var minēt tādus pazīstamus uzņēmumus kā "Lauma", "Gutta", "Dzintars", "Brīvais vilnis", "Valmieras stikla šķiedra" un citi. Taču šajā izstādē vislabāk, šķiet, veicās tieši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Piemēram, pie SIA "Tīnes" stenda bija izveidojusies pat norvēģu biznesmeņu rinda.

"Kopumā mums bija desmit lietišķas tikšanās", pastāstīja šīs firmas direktore Ināra Vizma. Firma "Tīnes", kas savu darbu sāka 1993. gadā, izstādē "Expo Latvia" interesentiem piedāvāja ar rokām adītus svīterus, žaketes, dažādas cepures. Norvēģus piesaistīja mūsu izstrādājumu augstā kvalitāte, interesantais apģērba dizains un dabīgie materiāli — vilna, lini. Kopumā ar braucienu esam ļoti apmierināti un droši varam teikt, ka vairākas no šīm sarunām ar norvēģu uzņēmējiem vēlāk tiks īstenotas jau konkrētos līgumos".

"Savukārt mums bija 15 tikšanās, un četras piecas no tām var uzskatīt par visai cerīgām", teica "Acot Technologies Ltd" eksporta menedžeris Fjodors Baranovs. "Mūsu uzņēmums izgatavo dažādas presformas plastmasas liešanai zem spiediena. Pirms brauciena uz Oslo potenciālajiem partneriem izsūtījām vairāk nekā 90 ielūgumu izstādes "Expo Latvia" laikā apmeklēt mūsu stendu, taču atsaucās tikai daži. Šādā zemē, kur piedāvājumu skaits un apjoms līdzinās sniega lavīnai kalnos, mūsu veikumu izstādes laikā var uzskatīt par labu. Domāju, ka uzņēmumam ir jāizmanto jebkura iespēja, lai iekļūtu Eiropas tirgū, jo tikai tad var cerēt uz investīcijām. Un tam nedrīkst žēlot naudu."

Arī a/s "Latvijas keramika" viceprezidente Vizma Tumšā ir apmierināta ar braucienu: "Ja no sešām sarunām ar norvēģu uzņēmējiem četras var uzskatīt par ļoti nopietnām, tad savu darbu šajā izstādē būsim paveikuši. Mums daudz ir palīdzējis uzņēmuma produkcijas izplatītājs Skandināvijas valstīs Jorns Larsens, kas ieteica uzsākt šīm zemēm raksturīgu trauku ražošanu. Šķiet, ka esam trāpījuši naglai tieši uz galvas".

Norvēģu firmu pārstāvji interesējās arī par firmas "Kvadrāts" gumijas izstrādājumiem, "Brocēnu keramikas" flīzēm ( pēdējais tālruņa zvans par konkrētiem priekšlikumiem atskanēja pat stundu pēc izstādes slēgšanas). Šīs potenciālās veiksminieku virknes augšgalā neapšaubāmi ierindojušies "Larelini", kuras darbinieki 18 reižu sēdās pie sarunu galda.

Protams, ka bija arī neveiksmes un vilšanās. Turklāt pamācošas. Piemēram, ārvalstīs diez vai kāds pirks produktu, ja uz tā nebūs uzraksta šīs zemes vai vismaz angļu valodā. Vairāku uzņēmumu pārstāvjiem kļuva arī skaidrs, ka izstāde pati par sevi nebūt nenodrošina kontraktu birumu, bet tikai dod iespēju parādīt savu produkciju, un ja tā attiecīgajā valstī ir pietiekami interesanta, radīsies arī kontrakti. Jābūt arī veiksmei, kas, šķiet, ir jebkura biznesa sastāvdaļa.

Paralēli izstādei "Expo Latvia" Norvēģijas uzņēmējiem tika rīkots seminārs, kura laikā viņi tika iepazīstināti ar investīciju iespējām Latvijā un Rīgā. Interesantas izvērtās uzņēmumu "Mangaļu kuģu remonta rūpnīca" un "Brocēnu keramika" prezentācijas. Par biznesu Latvijā runāja arī Latvijas vēstnieks Norvēģijā Valdis Krastiņš un Latvijas goda konsuls Norvēģijā, firmas "Linstow" padomes priekšsēdētājs Arvids Grundekjens, kā arī citi norvēģu uzņēmēji.

Pieņemšanā Latvijas vēstniecībā Oslo izstādes noslēgumā , uzrunājot izstādes "Expo Latvia" dalībniekus, vēstnieks Valdis Krastiņs uzsvēra, ka iekļūšana Norvēģijas tirgū ir grūta un sarežģīta, bet tas ir paveicams darbs, kas nākotnē mūsu uzņēmējiem var pavērt lieliskas iespējas. Jāpiebilst, ka konkursā par stendu labāko noformējumu balvu iegūva firma "Gutta".

Izstādi "Expo Latvia" Norvēģijā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera organizēja ciešā sadarbībā ar Latvijas Ekonomikas un Ārlietu ministriju un Latvijas Attīstības aģentūru. No norvēģijas puses izstādes organizēšanā LTRK atbalstu sniedza Norvēģijas Tirdzniecības padome ( Norwegian Trade Council ).

Nākamgad pavasara pusē izstāde "Expo Latvia" ir iecerēta Novgorodā, bet rudenī — Kaļiņingradā.

Jānis Lukss

Autora foto

"Latvijas keramikas" produkcijas izplatītājs Skandināvijā Jons Larsens un norvēģu uzņēmējs; Šeit notika "Expo Latvia"; Firmas "Tīnes" direktore Ināra Vizma ir apmierināta — norvēģiem patīk adījumi