Par uzņēmumu

pēc privatizācijas

Inārs Poļaks

18.novembrī savu otro pastāvēšanas gadu atzīmēja viens no žirgtākajiem provinces uzņēmumiem Latvijā — akciju sabiedrība "Valmieras stikla šķiedra" (VSŠ), kas pretēji daudziem ekspadomju industrijas "reliktiem" nevis vaid par Austrumu krīzi, bet to pilnīgi ignorē, jo gandrīz 95 procentus savu ražojumu realizē Rietumu tirgū.

VSŠ pamatkapitāls šobrīd ir 12 627 238 lati, kas akciju formā pieder vairāk nekā diviem tūkstošiem juridisko un fizisko personu. No šajā apjomā izlaistajām akcijām publiskajā apgrozījumā Rīgas Fondu biržā (RFB) ir 5607515 akciju. Akciju sabiedrības padomes un valdes kopīgajā sēdē 20.novembrī tika nolemts arī 1999.gadā kotēt akcijas RFB otrajā sarakstā.

Viens no 13 "padomijas"

stikla šķiedras uzņēmumiem

VSŠ vēsture iezīmīga ar stabilu ražojumu kvalitāti, ātru piemērošanos tirgus prasībām un savlaicīgu mārketinga stratēģijas maiņu. Pirmo prasību nemainīgi garantēja strādnieku kvalifikācija un godaprāts, turpretī pārējās nācies apgūt speciālistiem pašmācības ceļā un uzreiz pēc bijušās PSRS sabrukšanas, kad gandrīz visi 13 "padomijas" kopā sasaistītie stikla šķiedras ražošanas uzņēmumi uzrādīja straujas agonijas pazīmes.

— No šīs bedres mēs faktiski izkāpām 1994.gadā, kad stabili iezīmējās eksporta virzība uz Rietumiem, uz Vāciju, kas iepirka jau 43 procentus mūsu produkcijas, — atceras akciju sabiedrības viceprezidents Andris Brutāns. — Tas bija pirmais gads, kad varējām rādīt tautai mūsu apgrozījumu — 3 miljonus latu gadā.

Pievēršoties Rietumu tirgum, par svarīgāko valmierieši uzskatīja tā profesionālu izpēti un analīzi savā labā. Tika konstatēts, ka visstabilākais noiets būs galvenokārt industriāli attīstītajās zemēs, kur stikla šķiedru izmanto ļoti daudzveidīgi — mašīnbūvē, enerģētikā (tehniskajai un siltuma izolācijai), celtniecībā (siltināšanas sistēmām un apdarei) un elektrotehniskajā rūpniecībā (1.tabula) — un kur par ietekmīgu "handikapu" varētu kļūt ar mūsu lēto darbaspēku nodrošinātās relatīvi zemās cenas. Par pirmo (un vēlāk — liktenīgo) pārbaudes laukumu valmieriešu mārketingam kļuva Vācijas tirgus, caur kuru Latvijas produkciju iepazina arī citas zemes. 1998.gadā produkcija realizēta 24 pasaules valstīs, un pirmais sešnieks ir: Vācija — 46,8%; Polija — 21,4%; Čehija — 8,1%; ASV — 5,2%; Austrija — 3,9%; Lielbritānija — 2,9%.

Jaunais investors

VSŠ pārdotās produkcijas apjoms pēdējos gados arvien palielinājies. Piemēram, pirms privatizācijas — 1996.gadā uzņēmums par to saņēma 9,85 miljonus latu, 1997.gadā (privatizēta uzņēmuma statusā) — jau 10,45 miljonus latu. Savukārt šā gada 11 mēnešos rūpnīca pārdevusi saražoto produkciju par 12,35 miljoniem latu, tas ir, par 24 procentiem vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn. Un pēdējās speciālistu aplēses liecina, ka līdz 1998.gada beigām šī kopsumma varētu sasniegt 12,7 miljonus latu.

— Pārdošanas apjoma pieaugums šogad saistīts galvenokārt ar stratēģiskā investora "Glasseiden Oschatz" (Vācija) veiktajiem ieguldījumiem aptuveni viena miljona latu apmērā, — skaidro akciju sabiedrības valdes priekšsēdētājs Inārs Poļaks. — Līdzīga summa tika investēta arī pērn. Privatizācijas līgumā, ko noslēdza aizpērn, tika solīts, ka vācieši loģiskā secībā jeb piecos gados mūsu uzņēmuma attīstībā un modernizācijā ieguldīs 35 miljonus vācu marku jeb 13 miljonus latu (pēc tā laika valūtas kursa). Kontrakta apakšpunktos bija paredzēts pirmajos trijos gados piešķirt pa vienam miljonam, kas arī ir izdarīts, nākamgad — astoņus, turpmāk — atlikušo summu.

Šīs investīcijas tikušas izmantotas galvenokārt (49 procentu apmērā) ražošanas jaudu palielināšanai (tai skaitā jaunā ražošanas ceha celtniecībai), jaunu izstrādājumu veidu ieviešanai, produkcijas kvalitātes un konkurētspējas paaugstināšanai (nākamagd paredzēts pabeigt ISO — 9001 sistēmas izstrādāšanu), smago darbu mehanizācijai, kompjūterizācijai, dabas aizsardzībai.

Nauda nav galvenais

— Saņemot naudu vai modernas iekārtas, var atrisināt tikai redzamo problēmas daļu. Vēl lielākus pūliņus prasa investīciju reālā apguve, proti, cilvēku apmācīšana darbam pie jaunajām mašīnām un strādāšanas pēc jaunajām tehnoloģijām, izmaiņas ražošanas organizācijā utt., — atzīst Inārs Poļaks. — Mēs sadarbojamies ar vairāk nekā 20 zinātniskās pētniecības iestādēm, dodam darbu Latvijas zinātniekiem un vācu firmu attīstības dienestiem. Attīstības dienestam daudz rūpju ir ar Rietumu izejvielu sagādi — kuras un ar kādiem raksturojumiem izvēlēties. Situācija tirgū ļoti mainās, tai nemitīgi jāseko līdzi, un tas, protams, prasa augstu profesionalitāti un svešvalodu prasmi. Lieki teikt, ka agrāk Valmierā pēc tādiem cilvēkiem pieprasījuma gandrīz nebija.

Šobrīd ļoti aktuāla ir arī tiešo ražotāju apmācīšana, ko neveic nekur Latvijā. Mums vajadzīgi skoloti automātu apkalpotāji un maiņas meistari, kā viņus sauca vecajos laikos. Notiek sarunas ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru par palīdzību šai jomā. Savukārt augstāka ranga līdzstrādniekiem liekam izglītoties pašiem. Tam kalpo vācu kolēģu piegādātās instrukcijas un priekšraksti, gan tikai vācu un angļu valodā. Skaidrs, ka audējai cehā šīs gudrības varēs iestāstīt tikai svešvalodā un ārzemēs skolojies speciālists. Latvijas valstī diemžēl vēl nav radīti likumi, kas garantētu mūsu kā izglītošanās mecenātu tiesības katru par uzņēmuma naudu izstudējušo speciālistu paturēt pie mums vismaz kādu noteiktu laiku. Citādi jaunietis ar ārzemju diplomu kabatā itin ātri no Valmieras aizlaidīsies uz galvaspilsētu. Skološanās sakarā radušās arī dienesta dzīvokļu problēmas — vai tos vajag un kam tādi būtu ceļami? Un kurš atkal garantēs īrnieku godaprātu jeb uzticību rūpnīcai uz mūžu?

Ir izredzes saņemt

lielākas dividendes

— VSŠ 1998.gadā strādājusi ar peļņu, un pēc nodokļu nomaksas tā tiek prognozēta 960 tūkstošu latu apjomā, — rezumē akciju sabiedrības finansu direktors Imants Saulītis. — Šis nosacījums garantē mūsu sākotnējo solījumu — ik gadu akcionāriem dividendēs izmaksāt vismaz 20 procentu nopelnītā. Par dividenžu lielumu gan lems akcionāru kopsapulce nākamā gada aprīlī, taču viens ir skaidrs — šoreiz to vērtība būs vēl augstāka.

1998.gada desmit mēnešos akciju sabiedrība dažādos nodokļu maksājumos iztērējusi 2 058 129 latu, tai skaitā 145 118 latu — īpašuma nodokļa parāda segšanai pašvaldībai. Pērn tika kapitalizēts uzņēmuma sociālā nodokļa parāds, izlaižot 1 127 238 akcijas, taču sakarā ar cenu kritumu biržā (kas noticis ar uzņēmuma finansiāli saimniecisko darbību nesaistītu iemeslu dēļ) akciju sabiedrībai neizdevās no valsts nopirktās akcijas pārdot tālāk. Jautājums par to turpmāko likteni tiks izlemts akcionāru ārkārtas pilnsapulcē 1999.gada 8.janvārī.

Piemēro starptautiskos

grāmatvedības standartus

Pēc akcionāru pilnsapulces lēmuma 1998.gada aprīlī uzņēmumu apkalpo auditorfirma "Price Waterhouse Coopers". Pēc sešu mēnešu finansiāli ekonomiskās darbības rezultātu un bilances analīzes auditorfirma ierosināja akciju sabiedrības bilanci sakārtot atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, ko akciju sabiedrības valde un padome akceptēja. Tādējādi VSŠ grāmatvedība atbildīs starptautiskajiem standartiem (it sevišķi — peļņas un zaudējumu aprēķins), un pēc datorpogrammas "Concorde XAL" (parakstīts līgums ar šīs programmas dīleriem Latvijā) ieviešanas nākamgad uzņēmuma grāmatvedības un finansu vadība tiks pilnīgi automatizēta lokālajā datoru tīklā pa visu uzņēmumu.

Sociālā programma

Atbilstoši privatizācijas līgumam akciju sabiedrībā saglabātas 1207 darba vietas, tai skaitā 1069 — strādniekiem. Gada laikā strādājošo struktūrā būtiskas izmaiņas nav notikušas. Ja nu vienīgi — par 19 cilvēkiem palielinājies tiešajā ražošanā nodarbināto skaits; 8 cilvēki — administrācijā, 11 — apkalpojošajos dienestos. Gada laikā strādājošo vidējā darba samaksa pieaugusi no 164 līdz 196 latiem mēnesī (pieaugums par 19,2 procentiem). Neviens strādnieks uzņēmumā nesaņem atalgojumu, kas būtu mazāks par 50 latiem, bet pamatražošanā nodarbinātie pelna pat līdz 260 latiem mēnesī. Turklāt atbilstoši koplīgumam ar arodbiedrību gada desmit mēnešos sociālajiem atvieglojumiem izdoti 77 tūkstoši latu. (Starp citu, uzņēmuma arodbiedrībā šobrīd ir 953 strādājošie.) Uzņēmums atkārtoti uz gadu pagarinājis veselības apdrošināšanas līgumus 1153 cilvēkiem. Par aptuveni 480 strādājošiem noslēgti apdrošināšanas līgumi nelaimes gadījumu sakarā.

Ligita Liepa

Foto: Aleksejs Koziņecs

11 mēnešos (janvāris-novembris 1996.–1998.) pārdota produkcija, tūkst. latu

11 mēnešos (janvāris-novembris 1996.–1998.) pārdota produkcija, tūkst. latu